Iespēju braukt uz ārzemēm strādāt izmanto neviens vien Latvijas jaunietis, jo tā var vairāk nopelnīt nekā pie mums, apgūt valodu un iepazīties ar citu valstu kultūru.
Iespēju braukt uz ārzemēm strādāt izmanto neviens vien Latvijas jaunietis, jo tā var vairāk nopelnīt nekā pie mums, apgūt valodu un iepazīties ar citu valstu kultūru. Varbūt nākamajā tūkstošgadē uz svešām zemēm strādāt neviens nedosies un savas spējas visi izmantos tepat, varbūt gluži otrādi…
Zandai Hercai ir 27 gadi.
Jelgavniece. Beigusi Jelgavas 2. ģimnāziju, Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāti.
1994. gadā pirmo reizi uz trīs mēnešiem aizbraukusi uz Ameriku, kur strādājusi bērnu vasaras nometnē. Strādājusi Latvijas Lauksaimniecības universitātē: vispirms par sekretāri, pēc tam par angļu valodas pasniedzēju. Divus mēnešus studējusi Dānijā Vasaras universitātē, kur apguvusi sociālās zinātnes. Pēc tam gadu dzīvojusi Amerikā. Zanda to uzskata par ļoti interesantu zemi un, ja būtu iespēja, brauktu turp atkal. Pašlaik viņa strādā Latvijas un Austrālijas kopuzņēmumā «Avalders» – ir tā pārstāve Jelgavā. Firma Latvijā organizē iespēju 20 līdz 26 gadus vecām meitenēm braukt strādāt par auklītēm uz Ameriku, Vāciju, Dāniju, Nīderlandi un citur.
Zanda Herca ir firmas «Avalders» pārstāve Jelgavā. Arī pati bijusi strādāt ārzemēs, tāpēc labprāt pastāstīja, kāda, viņasprāt, šajā ziņā situācija būs nākotnē.
Vai ir manāmas atšķirības, atgriežoties no ārzemēm?
– Esmu runājusi ar meitenēm, kas nesen atbraukušas, – viņas ir dzīvespriecīgākas, apņēmīgākas, brīvākas attiecībās, optimistiskāk raugās uz dzīvi. Bet nevar apgalvot, ka tā ir tikai viņu priekšrocība, arī mēs ar darbu varam panākt, lai situācija valstī izmainās. Gaušanās noteikti nepalīdzēs.
Vai nākamajā gadu tūkstotī jaunieši uz ārzemēm strādāt brauks vairāk?
– Es domāju, ka sadarbība paplašināsies. Pašlaik vēl ir manāms informācijas trūkums, daudzi neko nezina par apmaiņas programmām. Jo vairāk jaunieši brauks, jo programmas kļūs populārākas. Atgriežoties mājās, par auklītēm strādājušās meitenes piesakās palīdzēt popularizēt šīs programmas, lai pēc iespējas vairāk cilvēku tās izmantotu.
Vai atšķirības starp, piemēram, Amerikas jauniešiem un mūsējiem palielināsies, vai samazināsies?
– Ļoti grūti pateikt. Amerikas studentiem ir raksturīgi, ka viņi mācās ļoti daudz. Latvijā studenti nosēž lekcijās un iet mājās. Ārzemēs jaunieši vairāk mācās patstāvīgi: lasa grāmatas, izmanto interneta pakalpojumus. Bieži vien meitenes šeit jūtas nogurušas no mācībām. Aizbraucot uz ārzemēm strādāt un studēt, viņas atgūst darba sparu. Atšķirības studiju ziņā pie mums un ārzemēs ir diezgan lielas un diez vai tik drīz mainīsies. Tur studentu attiecības ar pasniedzējiem ir daudz brīvākas, saprotošākas.
Varbūt nākotnē aukles vairs nebūs vajadzīgas?
– Amerikā aukles ir bijušas gadiem un būs arī turpmāk. Tāpat kā visā pasaulē, tur modē ir karjeras sievietes. Viņām nav laika pieskatīt bērnus darba laikā, tāpēc aukles ir absolūti nepieciešamas. Šīm sievietēm karjera ir nozīmīga, bet arī ģimene ir ļoti svarīga, tāpēc jāmāk atrast vidusceļš. Amerikāņus ļoti interesē arī citas kultūras, taču viņi ir diezgan slinki ceļotāji, jo var aizbraukt atvaļinājumu pavadīt uz citu štatu, nevis Eiropu. Uzaicinot strādāt par auklēm meitenes no citām valstīm, viņi panāk, ka kultūra it kā ierodas pati. Šādā veidā gan bērni var iepazīties ar citu tautu bagātībām, gan vecāki paši daudz iegūst.
Cik ļoti nākotnē cilvēki interesēsies par citām tautām, to kultūru?
– Es domāju, ka noteikti interesēsies arvien vairāk, jo tagad kļuvis vieglāk ceļot. Iespējas ir plašas, un viss atkarīgs no cilvēka paša: cik viņš ir uzņēmīgs un ieinteresēts.
Kāda būs nākamās tūkstošgades auklīte?
– Viņa būs ģimenes locekle. Protams, bērnu audzina vecāki, viņi vienmēr tam būs pirmajā vietā, bet arī aukle ir nozīmīga. Varētu teikt, ka viņa būs kā vecākā māsa.
Mūsu lielākā manta ir mūsu darba spējas.
Tās ir vairāk nekā visas mūsu zemes bagātības, ja tās par velti kristu mūsu rokās.
(Kārlis Skalbe)
