Klasika. Ar ko jums asociējas šis vārds? Varbūt ar kaut ko vēsturisku? Par literatūru klasikas sakarā ir teikts, ka tas varētu būt vismaz simts gadu vecs un to lasa arī šodien. Bet vai viss, ko paņemam rokā un varam izlasīt šodien, ir klasika? Un kā ar vizuālo mākslu? Varbūt klasika ir vērtības, kas nenoveco?
Sarunās par mākslu bieži izskan apgalvojums, ka laikmetīgā māksla ir nesaprotama un līdz ar to nevērtējama. Savukārt klasiskā māksla ir vērtība pati par sevi. Nu ir jāpasteidzas tiem, kas noilgojušies pēc labākajiem Latvijas glezniecības klasiķu oriģināldarbiem, jo tikai vēl dažas dienas Rīgas Biržā var baudīt Latvijas vizuālās mākslas mantojuma izlasi. Kamēr Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka ir slēgta apmeklētājiem un mākslas darbu apskate ierobežota, izstāde «Latvijas glezniecības meistardarbi. 19. gadsimta beigas – 20. gadsimta vidus» ir kvalitatīva garīgā barība mākslas baudītājiem.
Izstādes redzamākajā vietā ainava – mākslas darbs, kas tiek definēts kā latviskās identitātes zīme. Tālajā 1910. gadā gleznotājs Vilhelms Purvītis, aizņemts ar pedagoga pienākumiem, pēc atmiņas, izmantojot dabas studijas un skices, izveidoja majestātisku nacionālās ainavas kanonu – «Pavasara ūdeņi». Blakus darbam aprakstā lasu, ka, turpinot 19. gadsimtā radušos tradīciju definēt gleznas emocionālo saturu ar skaņdarba tempa apzīmējumu, kompozīciju «Pavasara ūdeņi» varētu raksturot ar muzikālo terminu «maestoso» – tik svinīga un majestātiska ir šī ainava. Tas nav vienīgais Latvijas kultūras kanona pārstāvis šajā parādē. Ir labākie reālisma paraugi, ir tā laika latviešu avangarda māksliniekiem raksturīgi kubistiskās formas darbi, ir lieliski portreti. Ir laba sāta sajūta pēc daudzveidīgās meistardarbu apskates.
Biržas telpas un vēsturiskā interjera atmosfēra ir ļoti labs fons un palīgs vecmeistaru izstādei. Un arī kameru daudzums izstāžu zālē liecina par uzmanību un attieksmi pret vēsturiskām vērtībām. Lai labāk aplūkotu krāsu nianses Kārļa Hūna eļļas gleznā «Itāliešu pagalmiņš», kas ir neliela formāta un smalkumu tajā ir gana daudz, pieejam un piebāžam degunus darbam tuvāk. Mums nemanāmi jau blakus ir izstāžu zāles darbiniece un laipni norāda par signalizācijas nostrādāšanas iespējamību. Neievēroju, vai bija aizliegums darbus fotografēt, bet neviens to nedarīja.
Vēl Rīgas Biržā līdzās Latvijas glezniecības meistardarbiem blakus zālītē pašreiz var aplūkot senus, smalki izstrādātus, īstus itāļu vecmeistaru zīmējumus. Tumšā telpā klusi izgaismotie zīmējumi liecina par ideāliem un estētiku, kas valdīja 16., 17. gadsimtā. Aplūkojot abās zālēs lieliskos darbus, vēlreiz nākas secināt, ka māksla, kultūra un arhitektūra vislabāk sniedz mums informāciju par laikmetu. ◆
