Piektdien, 22. augustā, pulksten 15 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā durvis vērs jauna izstāde, kurā būs apskatāmas Ainas Muzes un Elīnas Lūsis-Grīnbergas tekstilijas, kā arī Roberta Muža un Agatas Muzes gleznas.
Ar daļu no šīs savdabīgās ģimenes, kurā visi ir mākslinieki (gleznotāji ir vīrs Roberts Muzis un meita Agata Muze, bet meita Elīna Lūsis-Grīnberga, tāpat kā māte Aina Muze, izvēlējusies tekstilmākslu), «Ziņām» izdevās iepazīties dažas dienas pirms izstādes atklāšanas, kad vēl pilnā sparā ar muzeja mākslinieces Mārītes Leimanes (arī tekstilnieces) palīdzību ritēja izstādes iekārtošanas darbi.
Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu un vēlāk Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu absolvējusī A.Muze līdzās Edītei Pauls-Vīgnerei un Aijai Baumanei ir viena no pazīstamākajām latviešu tekstilmākslas skolas pārstāvēm, mācījusies pie izcilā tekstilmākslas meistara, Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas dibinātāja profesora Rūdolfa Heimrāta. Arī pati A.Muze no 1995. līdz 2010. gadam strādāja Latvijas Mākslas akadēmijā, nododot uzkrāto pieredzi un zināšanas jaunajiem autoriem. Tekstilmākslā viņa ienāca 20. gadsimta gadsimta sešdesmitajos gados, kad sāka piedalīties izstādēs ar gobelēna tehnikā darinātiem darbiem. Jaunākajos laikos, paliekot uzticīga šai tehnikai, māksliniece lielu radošās enerģijas daļu velta citam izpausmes veidam – tekstilmozaīkai.
A.Muzi sastapt klātienē neizdevās, toties darbīgas rosmes pilns bija gleznotājs R.Muzis, kurš šogad svin 70 gadu jubileju un šim notikumam par godu paspējis sarīkot personālizstādi «Trīs krāsas» kultūras pilī «Ziemeļblāzma» Rīgā un teātra namā «Jūras vārti» Ventspilī. R.Muzis darbojies visos glezniecības žanros, galvenokārt gleznojot ainavas un klusās dabas eļļas tehnikā, kā arī portretus (tostarp Latvijas prezidentu Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala, Alberta Kvieša, Kārļa Ulmaņa portretus, kurus Jelgavas izstādē gan neredzēsim), kā arī sadzīves žanra darbus. «Savus darbus varu sadalīt periodos arī citādi – bija melnais periods, tad tā saucamais biezpienkrāsas periods, ir arī minimālisma periods,» stāsta R.Muzis, «to pārstāvji gan redzami arī šajā izstādē.»
«Visa apkārtējā vide mūsu mājās laikam bija tāda, ka grūti bija nepievērsties mākslai,» meitu turpmākā ceļa izvēli pamato R.Muzis. Vienīgi E.Lūsis-Grīnberga izvēlējusies tekstilmākslu, bet A.Muze – glezniecību. «Bet arī tekstils jau ir tā pati krāsu būšana, tikai citā veidā uzlikta uz materiāla,» komentē gleznotājs, un šai domai pievienojas tekstilmāksliniece Elīna.
Interesenti izstādi varēs apskatīt līdz 28. septembrim. ◆
