Ja uzņēmumiem rodas konflikti par ražoto produktu vizuālās identitātes – arī iepakojuma izskata – kopēšanu vai atdarināšanu, tad taisnība jāmeklē tiesā.
Senāk šāda rakstura konfliktiem uzmanību veltīja Konkurences padome (KP), bet tagad, kā norāda KP pārstāve Inita Kabanova, KP vairs ar šādu jautājumu risināšanu nenodarbojas. Tā kā strīdi, piemēram, par iepakojuma atdarināšanu un citiem līdzīgiem jautājumiem, ir divu privātuzņēmēju konflikti, tad tie jārisina tiesas ceļā bez valsts institūcijas – KP – starpniecības un resursu iesaistīšanas, izklāsta I.Kabanova.
Tiesas ceļā ir tikuši un joprojām tiek risināti pārtikas produktu ražotāja «Spilva» konflikti ar citiem pārtikas produktu ražotājiem.
Šogad janvārī Rīgas apgabaltiesā tika apstiprināts mierizlīgums un izbeigta tiesvedība «Spilvas» strīdā ar «Maxima Latvija» par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, vēsta ziņu aģentūra LETA. «Spilvas» pārstāve Dana Erciņa-Užāne LETA bija norādījusi, ka ar prasību «pret «Maxima Latvija» par preču zīmes nelikumīgas izmantošanas pārtraukšanu «Spilva» aizstāv savu patentēto preču zīmi» un «runa ir par minētā mazumtirdzniecības tīkla «private label» tomātu mērču produkciju, kuras dizainā tiek saskatīts «Spilvas» preču zīmju nelikumīga izmantošana, kas savukārt veicina patērētāju maldināšanu».
Patlaban saistībā ar iespējamo mierizlīgumu līdz septembrim atlikta «Spilvas» prasības izskatīšana pret uzņēmumu «Milda» KM par preču zīmi – marķējuma «Bez konservantiem» vizuālo atainojumu, informē LETA.
Saistībā ar iespējamo mierizlīgumu atlikta vēl vienas «Spilvas» prasības pret «Milda KM» tālākā virzība, un šis strīds saistīts ar produkta «Ķīnas saldskābā mērce ar ananasiem» preču zīmi. «Mēs bijām spiesti vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas preču zīmes un lai aizstāvētu patērētāju, kuram ļoti līdzīgi produkti rada risku nopirkt ne to produktu, ko patērētājs patiesībā vēlējies nopirkt, bet pavisam citu preci,» «Dienai» skaidro D. Erciņa-Užāne un piebilst, «strīdi saistīti ar to, ka attiecīgajā gadījumā «Spilvai» ir reģistrēta preču zīme – vienalga, vai tā attiecas uz etiķeti, produkta izskatu vai produkta vāciņu, un esam ievērojuši, ka tirgū parādās kāds ļoti līdzīgs variants. Ja patērētājam nejūk produkti, tad viss ir kārtībā, bet, ja cilvēks nopērk produktu, domājot, ka iegādājies «Spilvas» ražojumu, bet patiesībā ir nopircis citas firmas produktu, tad var izdarīt secinājumu, ka šis, otrs produkts, ir pārāk līdzīgs mūsu ražojumam. Jāpiebilst, ka esam vērsušies tiesā tikai tādos gadījumos, ja mums ir reģistrēts etiķetes dizains vai arī ir reģistrēts produkta vārds, un esam lūguši tiesu izvērtēt, vai tā ir godīga konkurence, vai mūsu produkta izskats netiek kopēts.»
«Reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt citām personām komercdarbībā izmantot apzīmējumus, kas ir identiski vai sajaucami līdzīgi ar reģistrēto preču zīmi,» skaidro juriste, intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumu eksperte Rūta Olmane un uzsver, «kritērijus un principus, kas piemērojami, lai izvērtētu jautājumu par to, vai pastāv sajaucamā līdzība starp reģistrēto preču zīmi un citu apzīmējumu, devusi Eiropas Savienības tiesa.» Kā vienu no šādiem pamatprincipiem var minēt prasību veikt preču zīmes un apzīmējuma fonētisko, vizuālo un semantisko līdzību analīzi, bilst juriste.
«Spilvas» pārstāve uzskata, ka Latvijas normatīvajos dokumentos nav vērojamas nepilnības, kuru dēļ uzņēmumu konflikti par līdzīgu produktu iepakojumu būtu grūti atrisināmi, bet «rezultāts tad, kad uzņēmumiem ir strīdi un tie nonāk tiesā, ir samērā neprognozējams, respektīvi, ne prasītājs, ne atbildētājs nevar prognozēt tiesas procesa iznākumu», jo tiesu pieredze šāda rakstura konfliktu izskatīšanā nav liela, un tas lielā mērā saistīts ar to, ka «uzņēmumi Latvijā sāka aktīvi reģistrēt preču zīmes tikai pēdējos gados».
Arī juriste R.Olmane atzīst, ka ikviens gadījums, kurā tiesai jāizvērtē, vai divu ražotāju produktu vizuālais noformējums ir tik līdzīgs, ka pircējam pastāv risks nopirkt citu produktu, nevis to, ko pircējs vēlējies iegādāties, «var būt atšķirīgs un vērtējams individuāli».
Strīdi, kas saistīti ar preču zīmēm, bijuši gan saldumu ražotājai «Laimai» ar Rīgas Piena kombinātu, gan a/s «Latvijas balzams» ar SIA «Mājas alus», gan uzņēmumam «Skrīveru saldumi» ar Skrīveru Pārtikas kombinātu, gan vēl citiem uzņēmumiem. ◆
