Vēl Kurzemē dunēja kara dārdi, kad cilvēki atgriezās izpostītajā kādreizējā Zemgales metropolē Jelgavā.
Vēl Kurzemē dunēja kara dārdi, kad cilvēki atgriezās izpostītajā kādreizējā Zemgales metropolē Jelgavā. Pārvarēdami kara postu, izmocīti, novārguši, bez mantas un iedzīves ļaudis atkal tiecās pretim mierīgai dzīvei. Pilsēta bija nopostīta. Palikušas tikai izdegušo namu drupas un pelnu kaudzes. Kādreiz stalto dievnamu vietā rēgojās izdegušo un sašauto mūra sienu drupas.
Pirmais dievkalpojums
Pirms 55 gadiem, izmisuma pilnajā laikā, cilvēku dzīve nebija iedomājama bez garīgās gaismas, bez baznīcas. Kara laikā, pieredzēdams pilsētas bojāeju, savu dzimteni un draudzi nepameta mācītājs Alfrēds Gross. Viņš ķērās pie kara vētrās izkaisītās draudzes atjaunošanas. Vienīgais dievnams Jelgavā, kas maz cieta, bija Sv.Jāņa baznīca. Tanī tad arī mācītājs A.Gross uzsāka luterāņu draudžu locekļu aprūpi. Cilvēki gāja viens pie otra ar ziņu par draudžu darbības atsākšanu. Tika izveidota apvienotā draudžu padome. Par tās priekšnieku tika ievēlēts Ansis Kapsis. No Sv.Vienības baznīcas drupām izraka septiņžuburu svečturus. Sākumā Sv.Jāņa baznīcā tika veikts neliels remonts. Logus, kuros nebija stiklu, aizsita ar dēļiem, lai nenāk iekšā sniegs. Jau 1944. gada 19. novembrī Sv.Jāņa baznīcā notika dievkalpojums. Dievnams bija ļaužu pārpildīts. Valdīja krēsla, jo maz logu bija palikuši ar stikliem. Cilvēki dziedāja no līdzpaņemtām dziesmu grāmatām. Daudzi bija atnesuši svecītes, kuras aizdegtas turēja rokās. Kā pirmā kopdziesma atskanēja «Teici to kungu». Bija ieradušies arī seši pirmskara baznīcas kora dalībnieki, kuri izpildīja dažas dziesmas. Mācītāja teiktais Dieva vārds visus vienoja un stiprināja. Sanākušie kopā kā pēdējo dziesmu nodziedāja «Svēti, Kungs, un sargi».
Garīgās dzīves atdzimšana
Visai garīgās dzīves atjaunošanai sekoja nodevēju acis un ausis. Sevišķi vietējie komunistu pakalpiņi raudzījās, lai dievnamu neapmeklētu inteliģence un skolu jaunatne. Daudziem atrasties dievnamā bija risks, jo par to draudēja atlaišana no darba. Mācītājs A.Gross nebaidījās, viņš bija īsts Dieva kalps, patriots un cilvēks. A.Gross mācīja cilvēkiem, kā atrast ceļu uz mūžīgās dzīvības krastu. Draudze juta, ka runā sirds uz sirdi. Auga tās locekļu skaits. Pazemojumi un aizliegumi mācītājam A.Grosam nebija par šķērsli evaņģēlisma sludināšanai. Varas iestādes regulāri kontrolēja draudzes locekļu reģistrācijas grāmatu un dievkalpojumu saturu.
1946. gadā notika pirmais un, izrādījās, arī pēdējais dievkalpojums Sv.Vienības baznīcas drupās. Pēc tā ļaudis sprieda par dievnama atjaunošanu. Tā kā valdība atļauju nedeva, krievu armijas karavīri tās mūrus 1954. gadā nojauca.
Vienības draudzes dzīve
1947. gadā atdalījās bijusī Sv.Annas draudze, kura bija sākusi atjaunot savu dievnamu mācītāja Romāna Šmita vadībā. Sv.Jāņa baznīca tika nodota Vienības draudzei. Tā veica lielu darbu dievnama sakārtošanā. Vienības baznīcas drupās tika atrasts un izrakts zvans. Tas tika uzstādīts Sv.Jāņa baznīcas tornī, jo tai zvana nebija. Kad pāri vecās Jelgavas izdegušajām drupām atskanēja pirmās zvana skaņas, cilvēku acīs iemirdzējās prieka asaras – skan atkal kā pirms kara! Bet drīz vien komunisti aizliedza zvanīt svētdienas rītos, – tas traucējot darbaļaudīm atpūsties.
Auga dziedātāju skaits baznīcas korī. Sevišķi lielu ieguldījumu tā dziesmu pūrā deva Elvīra Ozoliņa. Viņa savāca vairākus desmitus kora dziesmu. Notis tika pavairotas, tās pārrakstot vēlās vakara stundās. Mācītājs Alfrēds Gross kalpoja Vienības draudzē 44 gadus. 1983. gada 12. jūlijā viņš tika guldīts Baložu kapsētā.
Vienības draudzes darbu turpināja mācītājs Imants Lūsis – vairāk nekā 10 gadu vadot dievkalpojumus. Aktīvi visu šo laiku strādāja arī draudzes priekšnieks Augusts Norbergs un dāmu komitejas vadītāja L.Anševica. Šajā laikā tika izremontēta baznīcas iekšpuse, atjaunota altārglezna, nokrāsota un salabota baznīcas ārpuse. Darbojās svētdienas skolas divas grupas Dz.Grosas vadībā. Enerģiskā kora vadītāja un ērģelniece Gundega Dūda kuplināja dievkalpojumus ar kora un ansambļa dziedātām dziesmām. Ciešas saites vienojušas draudzi ar tāda paša nosaukuma Austrālijas draudzi, kuras mācītāja Brigita Saiva ir vienmēr gaidīts ciemiņš draudzes dievkalpojumos. Viņa arī piedalījās draudžu dienu norises pasākumos Jelgavā.
Kopš 1996. gada Vienības draudzi apkalpo prāvests Jānis Priednieks. Par tās priekšnieci ievēlēta Anna Alksne, kura vēl tagad vada tās darbu. Audzis draudzes locekļu skaits – tas sniedzas pāri diviem simtiem. Draudzes dzīvē aktīvi piedalās jaunatne. A.Alksnes vadībā pārbūvēta baznīcas kanceleja, iekārtojot arī kabinetu mācītājam. Atgūti draudzes bijušie īpašumi. Izremontētas telpas draudzes mājā Pētera ielā. Tur notiek svētdienas skolas nodarbības un diakonijas centra sanāksmes. Uz diakonijas sanāksmēm ierodas Jelgavas un Dobeles draudžu pārstāvji. Vienības draudzē diakonijas darbu vada Kristīne Zariņa. Sevišķi populāras un interesantas kļuvušas prāvesta J.Priednieka un A.Alksnes rīkotās ekskursijas pa Zemgales, Vidzemes un Kurzemes baznīcām, iepazīstoties ar šo dievnamu draudžu dzīvi. Kancelejā iekārtota neliela kristīgās literatūras bibliotēka. Regulāri notiek svētdienas dievkalpojumi, sestdienās – Bībeles stundas un svētvakara dievkalpojumi. Rosīgi darbojas dāmu komiteja Vijas Vilkārses vadībā. Baznīcas svētkos tiek izrotāta baznīca, kapsētās sakoptas bijušo darbinieku kapu kopiņas, nolikti ziedi. Tiek rīkotas sadraudzības pēcpusdienas. Prāvests J.Priednieks arī aprūpē vecos ļaudis pansionātā «Zemgale». Draudzes darbinieces svētkos apdāvina vecos, nespējīgos ļaudis. Vienības draudzei ir arī savs karogs, ko dāvājusi Austrālijas draudze. Apzinīgi savu darbu veic vecākā koriste Elvīra Ozoliņa. Viņa dzied korī jau 60 gadu un savākusi, kā arī sakārtojusi korim 1094 dziesmu notis. Darbojas arī blokflautu ansamblis, kuru vada G.Dūda.
Dievnamu torņi debesīs
Gadsimti ir nākuši un gājuši, bet vienmēr latviešu tauta ir pasargājusi no iznīcības savu garīgo māti baznīcu. Ja pirms 55 gadiem Jelgavas izdegušo un sagrauto baznīcu mūri mēmi raudzījās debesīs, tad šodien daudzi atkal ir atjaunoti. Tie lepni slien savus slaidos torņus debesīs, norādot īsto patiesības un gaismas ceļu. Pirmā, pateicoties mācītāja R.Šmita enerģijai, tika atjaunota Sv.Annas baznīca. No zemes virsmas pilnīgi tika iznīcināti Reformātu un Sv.Vienības (Nikolaja) dievnami. Šodien kā drūms pagātnes kara rēgs stāv kādreiz skaistās Trīsvienības baznīcas torņa daļa. Kad reiz bijušais Jelgavas simbols atgūs savu atjaunotni?
No šūpuļa līdz kapam Dieva vārds mūsu tautai bijis tuvs un dārgs. Viņu piesaucam un izlūdzamies viņa svētību gan baltās, gan nebaltās dienās. Ar Dieva vārdu sākas mūsu himna «Dievs, svētī Latviju». Kad Kurzemē kauju laukos plosījās iznīcības sārti, baznīcās izskanēja tautas lūgšana «Dievs, tava zeme deg». Atmodas laikā lūdzāmies «Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, visai latviešu tautai». Tādēļ arī šodien iesim kopā ar Dievu. Veidojot savu dzīvi, neaizmirsīsim pateikties savam Tēvam debesīs.
Atceres dievkalpojums notiks 18. novembrī plkst.10 Sv.Jāņa baznīcā.
