Pēc Neatkarības kara ASV, kuru sastāvā ietilpa 13 štatu, aizņēma tikai kontinenta austrumu daļu: Atlantijas okeāna piekrasti no Kanādas līdz Floridai.
Pēc Neatkarības kara ASV, kuru sastāvā ietilpa 13 štatu, aizņēma tikai kontinenta austrumu daļu: Atlantijas okeāna piekrasti no Kanādas līdz Floridai.
1803. gadā ASV no Francijas par 15 milj. dolāru nopirka Luiziānas apgabalu, bet drīz pēc tam no Spānijas ieguva Floridu. XIX gs. četrdesmitajos gados pēc kariem ar Meksiku ASV tika pievienota Teksasa, Kalifornija un Ņūmeksika. Visbeidzot 1867. gadā Krievija par 7,2 milj. dolāru pārdeva Amerikai Aļasku.
1848. gadā Kalifornijā upju smiltīs tika atklāts zelts, sākās drudzis, kas izsauca masveida emigrāciju no Vecās pasaules uz ASV. 1850. gadā ASV jau bija 23 miljoni iedzīvotāju, salīdzinot ar 1789. gadu, kad to skaits nepārsniedza 4 miljonus.
1849. gads ar melnu krāsu ierakstīts Indijas vēsturē: pēc ilgstošām un asiņainām cīņām angļi šajā gadā pakļāva pēdējo Indijas neatkarības cietoksni – sikhu valsti Pendžabā (tagadējā Pakistānā). Indijas pilnīga paverdzināšana prasīja 100 gadu. Citu pēc citas angļi XVIII gs. otrajā pusē un XIX gs. sākumā, izspiežot frančus un holandiešus, iekaroja vai nopirka atsevišķas Indijas valstis.
Ķīnas valdības lēmums XVI gs. aizliegt jebkādus sakarus ar eiropiešiem bija pravietisks. Pēc 300 gadu pašizolācijas XIX gs. sākumā, ignorējot Ķīnas imperatoru pavēles, angļi sāka nelikumīgi ievest no Indijas Ķīnā opiju. Neilgā laikā narkotikas lietošana sasniedza tādus apjomus, ka sāka apdraudēt ķīniešu turpmāko eksistenci. Sākās tā saucamie opija kari, kuros soli pa solim Ķīna zaudēja savu neatkarību. XIX gs. beigās un XX gs. sākumā tā pārvērtās par Anglijas, Krievijas, Francijas un Vācijas puskolonijām, bet lielajās pilsētās ik uz soļa bija lasāmi uzraksti: «Suņiem un ķīniešiem ieeja aizliegta.» Kolonizētajās valstīs ik pa laikam izcēlās stihiskas sacelšanās, kas visbiežāk beidzās ar asiņainu izrēķināšanos un vēl smagāku koloniālo jūgu.
Arī Japāna, tiesa nedaudz vēlāk – 1639. gadā –, pārtrauca sakarus ar ārējo pasauli. Eiropiešiem bija aizliegts tuvoties tās krastiem. Ikvienam japānim, kurš bija nonācis saskarsmē ar ārzemnieku, tika piespriests nāves sods. XIX gs. vidū Japāna jau bija spiesta parakstīt neizdevīgus līgumus ar ASV, Angliju, Krieviju, Dāniju un Franciju par «robežu atvēršanu». Tomēr jau gadsimta beigās Japāna pati kļuva par koloniālvalsti, 1896. gadā no Ķīnas «nogriežot» Taivānas un Penhu salas.
XIX gs. cita pēc citas Krievijai tiek pievienotas Vidusāzijas valstiņas. 1813. un 1828. gadā pēc smagām sakāvēm Irāna bija spiesta atdot Krievijai Dagestānu, Gruziju, Ziemeļazerbaidžānu, Austrumarmēniju. Tās faktiskā kontrolē nonāca arī visa Ziemeļirāna, ieskaitot Teherānu. Atlikusī Irānas daļa līdz gadsimta beigām ar šaha svētību tika iztirgota Anglijai, Francijai un ASV.
XIX gs. aktuāls bija tā sauktais austrumu jautājums – Osmaņu impērijas sadalīšana. Visa gadsimta gaitā impērija karoja, turklāt visbiežāk –neveiksmīgi. 1812. gadā Krievija anektēja Besarābiju. 1827. gadā neatkarību izcīnīja Grieķija, 1829. gadā arī Moldāvija un Valahija. 1830. gadā Francija ieņēma Alžīriju, gadu vēlāk Anglija okupēja Ēģipti. No pilnīgas kolonizācijas bijušo lielimpēriju glāba lielvalstu nesaskaņas laupījuma dēļ. Septiņdesmito gadu beigās Lielbritānija savu protektorātu uzspieda Afganistānai, kaut arī iepriekš afgāņi vairākkārt smagi sakāva britu spēkus.
XIX gs. sešdesmitajos gados Dienvidāfrikā tika atklātas izcili bagātas dimanta un zelta atradnes, tomēr sākotnēji kareivīgie būri – holandiešu pēcteči no XVII gs. – spēja aizstāvēt savu brīvību. 1882. gadā Anglija kolonizēja Ēģipti, līdz ar to nodrošinot britu pārvaldi pār Suecas kanālu. Astoņdesmito gadu beigās Anglija sagrāba plašas teritorijas Dienvidaustrumāfrikā, ko nosauca par Rodēziju, bet deviņdesmito gadu vidū britu karavīri pakļāva Austrumsudānu. Āfrikas sadalīšanā iesaistījās arī Francija, kas
1881. gadā ieņēma Tunisiju.
1896. gadā tā pabeidza Madagaskaras salas sagrābšanu, kā arī pakļāva plašas teritorijas Rietumāfrikā. Gadsimta beigās Francijas kolonijas Āfrikā pārsniedza pašas valsts teritoriju 17 reižu.
XIX gs. pēdējā trešdaļā noslēdzās Okeānijas koloniālā sadale. 1874. gadā par savu koloniju Lielbritānija pārvērta Fidži salas. 1884. gadā starp Vāciju un Lielbritāniju tika sadalīta Jaungvineja. Deviņdesmito gadu beigās ASV iekļāva savas valsts sastāvā Havaju un Guamas salas, bet Vācija no Spānijas nopirka Karolīnu un Marianas salas. Samoas salas sadalīja ASV un Vācija. 1900. gadā par Lielbritānijas protektorātu kļuva Tongas salas.
Pasaule bija sadalīta, formālu pastāvību saglabājušās valstis faktiski bija nonākušas lielvalstu iespaidā. Bet nākamais gadsimts sākās jau ar pasaules pārdali.
