II. Par kazas Amaltejas ragu, kas nokritis Siltumtīklu dārziņā.
Kad nākamā Olimpa valdnieka audzināšana un kopšana tika uzticēta nimfām Adrastejai un Idejai, viņas mazā un ēdelīgā Zeva dzīvības spēku vairošanai pieaicināja kazu Amalteju, no kuras tesmeņa tecēja dievišķs piens. Šai pašai kazai – līdz šim neatklātā veidā – tika atsavināts rags, no kura grieķu dievi un arīdzan izredzētie mirstīgie varēja iegūt jebko. Vēlāk kazas rags ieguva pārpilnības raga nosaukumu.
1995. gadā Amaltejas rags saskaņā ar U.Ivana, R.Vītoliņa un viņu svītas gribu iekrita Siltumtīklu uzņēmumā. Sākumā izbrīnīta, bet vēlāk jau ar neatslābstošu enerģiju uzņēmuma vadība ķērās pie raga slaukšanas. Latu tūkstoši tecēja kā piena upe, kurai nav nedz sākuma, nedz – tā vismaz šķita – beigu.
1999. gada 21. oktobrī pilsētas administrācijas vadītājs J.Strods Domes sēdē nāca klajā ar «sensacionālu» ziņu: deputāti tiekot regulāri dezinformēti par finansiālo stāvokli Siltumtīklos. Pretēji publiskotajai informācijai par ļoti labo iekasējumu procentu reālais stāvoklis ir šāds: parādi par piegādāto siltumenerģiju, salīdzinot ar 1998. gadu, ir palielinājušies par 1 000 000 latu.
Nekā sensacionāla gan šajā Domes administrācijas paziņojumā nav. Turklāt sakot «a», vajadzēja tomēr minēt arī «b»: kas ir izplatījis maldinošo informāciju un kas ir atbildīgs par šādu datu safabricēšanu? Domes deputātu lēmumi attiecībā uz Siltumtīkliem daudzkārt tikuši balstīti uz nepatiesas vai sagrozītas informācijas. Ja šiem cilvēkiem būtu jēru smadzenes, viņu nevēlēšanās uzzināt patieso stāvokli būtu saprotama. Taču kā nekā deputātu vidū ir arī augsti izglītoti un politiski pieredzējuši cilvēki. Tāpēc ir nopietns pamats runāt par klaju bezatbildību, vienaldzību un pat pašvaldības apzinātu novešanu bankrota stāvoklī. Tagad atliek gaidīt, kad valdība nozīmēs pilsētai pārvaldnieku.
Jelgavas iedzīvotāji par siltumenerģiju maksā nepamatoti vairāk nekā citās pilsētas. Salīdzinot ar lielu daļu citu pilsētu – pat divkārt. Rezultātā – iedzīvotāju parādu miljoni, kas ar katru gadu palielinās un šajā gadā sasnieguši rekordaugstu atzīmi. Tarifu paaugstināšana nav apstājusies: iecerētais STU «biznesa plāns» Pasaules Bankas aizdevuma atmaksas pagarināšanai paredz būtisku maksas par siltumenerģiju palielinājumu.
Uz strupceļu Jelgavas pašvaldību (arī iedzīvotājus) veduši ne tikai politiski tuvredzīgi un ekonomiski analfabētiski lēmumi. Paralēli tam pilsētas bankrotu tuvinājusi Siltumtīklu vadības nelikumīgā rīkošanās ar kredīta līdzekļiem. Tā sauktais siltumtīklu rehabilitācijas projekts būtībā bijis likumu un citu normatīvo aktu ignorēšanas process. Vēl atbilstošām institūcijām vajadzētu izvērtēt – cik sviesta uzziests uz LR Krimināllikuma.
Neba velti gan Domes priekšsēdis, viņa favorīti un STU vadība visiem iespējamiem līdzekļiem slēpuši informāciju, kas nelikumības un patieso stāvokli parādītu dienas gaismā. Piemēram, laikā kad Valsts kontrole veica revīziju Jelgavas Domē, revidentiem netika ļauts iepazīties ar līgumu par Pasaules Bankas piešķirtā aizdevuma izmantošanu, kaut arī tas tika pieprasīts. «Ziņām» šo līgumu izdevās iegūt tikai ar Saeimas deputātu palīdzību. Īpašas revīzijas STU veica arī Ivana revizori, taču rezultāti, kas parādīja neskaitāmus likumpārkāpumus, Domes sēdēs netika izskatīti. Pilsētas vadība zināja par nelikumībām STU, taču neko nav darījusi, lai tās novērstu. Atkārtotās pārbaudēs ir konstatēti tie paši pārkāpumi, kas iepriekšējās.
Laikā, kad pilsētai katastrofāli trūkst līdzekļu, kad pašvaldība apkaunojoši nevar sagrabināt algas pirmsskolas iestāžu pedagogiem, līdzekļus, lai mazinātu pār skolām un pilsētas slimnīcu samilzušo parādu mākoni, atslēdzniekiem un šoferiem STU ir lielākas algas nekā Saeimas deputātiem, LR ministriem un pat Valsts prezidentam. Piemaksu veidā STU darbinieki saņem Ls 400, 500 un pat vairāk nekā 600 mēnesī. Bet ko nu par mēnešiem – atsevišķi darbinieki «no darba brīvajā laikā» pamanās nopelnīt vidēji (!) vairāk nekā Ls 100 dienā. Ir arī iespaidīgāki skaitļi: atslēdznieks spēj nopelnīt vidēji Ls 25 (!) stundā. Turklāt daudzos gadījumos par šādām piemaksām uzņēmuma grāmatvedības dokumentos nav atrodamas uzņēmuma vadītāja pavēles vai rīkojumi, vispār – nekādu(!) grāmatvedības dokumentu, kas pierādītu šo summu izmaksu likumīgumu. Daudzus grāmatvedības dokumentus galvenā grāmatvede nav akceptējusi, bet citos gadījumos grāmatvede patvaļīgi izmaksājusi darbiniekiem iespaidīgas summas. Savukārt tad, kad šādas uzņēmuma vadītāja pavēles ir, nauda strādājošajiem nav tikusi izmaksāta. STU darbinieki pamanās pat atvaļinājuma laikā saņemt Ls 600 algu (vienlaicīgi ar Ls 750 atvaļinājuma naudas). Pilsētas administrācijas apstiprinātie štatu saraksti tiek rupji pārkāpti, par desmitiem tūkstošu latu pārsniedzot algu fondu. Nav brīnums, ka darba samaksas principus STU nav spējuši atšķetināt pat rūdīti revidenti. Lai slēptu kopējo darba algu apjomu uzņēmumā, tiek veiktas manipulācijas ar grāmatvedības kontiem: darba alga parādās, piemēram, kā «nepabeigto celtniecības objektu izmaksas», bet sociālais nodoklis – kā «pamatlīdzekļu izveidošana». Nelikumīgās piemaksas veiktas laikā, kad uzņēmums strādājis ar zaudējumiem.
Kaut arī uzņēmuma parādi mērāmi miljonos latu, tas bezatbildīgi norēķinās ar piegādātājiem avansā desmitiem tūkstošu latu apjomā. Par pakalpojumu izpildi un preču piegādi ar firmām netiek slēgti līgumi, netiek rīkoti konkursi gadījumos, kad to nosaka likums. Nav līgumu arī ar patērētājiem. Materiālās vērtības desmitiem tūkstošu latu apjomā netiek glabātas noliktavās, bet mistiski atrodas pie STU darbiniekiem. Domes subsīdijas trašu rekonstrukcijai tiek izmantotas citiem mērķiem. Līgumos ar darbiniekiem par konkrēti veicamo gabaldarbu nav norādīti termiņi, netiek noformēti darba pieņemšanas akti, grāmatvedības dokumentos netiek norādīti darba izcenojumi. STU ir prakse, ka saimnieciskos un darba līgumus neslēdz tā vadītājs, ka pavēles un norādījumus, kas obligāti visiem uzņēmuma darbiniekiem, izdod personas, kurām nav tiesību to darīt.
Ja vien LR likumi būtu saistoši Jelgavas pašvaldībai, ja vien Jelgavas Domes deputātiem piemistu kaut kripata godaprāta, jau sen būtu pieņemti atbilstoši lēmumi par STU un Domes vadības maiņu. 14 miljonu dolāru afēra notikusi Domes priekšsēža U.Ivana, eksvietnieka R.Vītoliņa un viņu līdzskrējēju aizsegā un ar viņu tiešu atbalstu. Viens no vadošajiem siltuma eksperimentatoriem paspēja izstāties no spēles un devās pārstāvēt tautu uz Saeimu. Laiks nokāpt no skatuves otrajam vadošajam aktierim.
Fakti
No akta par finansiālās darbības pārbaudi Jelgavas pilsētas pašvaldības uzņēmumā «Jelgavas Siltumtīkli» par 1997. gadu, 1998. gada deviņiem mēnešiem. Pārbaude veikta, pamatojoties uz Jelgavas Domes 29.09.1998. rīkojumu nr.394-r.
Pēc Jelgavas Siltumtīklu algu izmaksu saraksta 1998. gada jūnijā redzams, ka darbinieka A.Dmitrijeva bruto ieņēmumi bija Ls 1326,30. Pēc A.Dmitrijeva personīgā konta redzams, ka darbiniekam 1998. gada jūnijā papildus mēneša darba algas likmei izmaksāti Ls 1147,29. Tā kā personīgajā kontā nav norādīts, uz kāda rīkojuma (vai pavēles) pamata darbinieks saņēmis šo samaksu, tad tika uzrādīts darba līgums par konkrēta darba veikšanu, kas sastādīts 1998. gadā starp direktoru G.Dupužu un darbinieku A.Dmitrijevu. Tā 3. punktā noteikts,
ka «līgums noslēgts uz termiņu no 1. jūnija līdz 20. jūlijam». No A.Dmitrijeva personīgā konta redzams, ka pēc pavēles nr.126 A.Dmitrijevam piešķirts atvaļinājums no 1998. gada 13. jūlija. Ņemot vērā abos iepriekšminētajos dokumentos norādītos apgalvojumus, jāsecina: A.Dmitrijevam ir piešķirts atvaļinājums jau no 1998. gada 13. jūlija, bet darba līgumā noteiktais darba izpildes termiņš – 1998. gada 20. jūlijs – vēl nav beidzies. Pēc darba laika uzskaites tabulas par 1998. gada jūliju redzams, ka A.Dmitrijevs tiešām no 1998. gada 13. jūlija bijis atvaļinājumā.
Tā kā «darba devēja» G.Dupuža pavēle, par to vai A.Dmitrijevs līgumā paredzēto darbu tiešām ir paveicis un vai paveicis pirms līgumā noteiktā termiņā, netika uzrādīta, tad nav skaidrs, kāpēc A.Dmitrijevam 1998. gada jūnijā algā izmaksāti Ls 1147, 28, ja līguma beigu termiņš norādīts 1998. gada 20. jūlijs.
Pēc uzņēmuma algu izmaksu saraksta par 1998. gada jūliju, A.Rozenfelda bruto ieņēmumi bija Ls 1139,58. Pēc A.Rozenfelda personīgā konta varam atšifrēt, ka 1998. gada jūlijā bruto ieņēmumi sastāv no Ls 650,00, kuru pamatojums personīgajā kontā netiek norādīts; Ls 489,50 par 56 jūlijā nostrādātajām stundām. Kā atšifrējums A.Rozenfeldam 1998. gada jūlijā izmaksātajiem Ls 650,00 tika uzrādīts starp direktoru G.Dupužu un A.Rozenfeldu noslēgtais līgums par termiņu no 1998. gada 1. jūlija līdz 14. jūlijam. Līguma
8. punktā «Īpašie noteikumi» ir teikts, ka «darbus veikt no pamatdarba brīvajā laikā». Apskatot darba laika uzskaites tabulu par 1998. gada jūliju, redzams, ka A.Rozenfelds 3., 6., 9., 10., 13., 14. jūlijā pamatdarbu nav vecis, bet strādājis līgumdarbu.
Par līgumdarba no 1998. gada 1. jūnija līdz 14. jūlijam Satiksmes ielā 51 paveikšanu A.Rozenfelds ir uzrādījis darba pieņemšanas aktu, kurā pēc minētajām darba izpildes uzskaites normām nevar secināt, ka viņam par paveikto darbu pienākas samaksa Ls 650,00, nav precīzi norādīti arī darba izcenojumi. Aktā netiek apstiprināta tā piederība Jelgavas Siltumtīkliem, nav norādes par amatpersonām, kuras šo aktu parakstījušas, kā arī par līgumu, pēc kura akts sastādīts.
Tālāk pārskatot darba laika uzskaites tabulu par 1998. gada jūliju, redzams, ka A.Rozenfelds pamatdarbā nostrādājis 56 stundas, bet pārējā laikā veicis līgumdarbus. Līgumi, pēc kuriem A.Rozenfelds būtu veicis darbus 1998. gada jūlijā, netika uzrādīti.
Pēc A.Rozenfelda personīgajā kontā veiktajiem ierakstiem var secināt, ka 1998. gada jūlijā, nostrādājot 56 stundas pamatdarbā, darbinieks nopelnījis Ls 489,58. Pēc uzņēmuma apstiprinātā štatu saraksta strādniekiem redzams, ka A.Rozenfelda mēneša algas fonds ir Ls 105,00 kā atslēdzniekam – autovadītājam. Ņemot vērā to, ka 1998. gada jūlijā pamatdarbā darbiniekam būtu jānostrādā 184 stundas, lai nopelnītu Ls 105,00, tad, veicot matemātiskos aprēķinus par 56 nostrādātajām stundām jūlijā A.Rozenfelds nevar nopelnīt Ls 498,58. LR 1992. gada likuma «Par grāmatvedību» 7. panta prasības netiek ievērotas.
Turpinājums sekos.
su darbiniekiem jāsecina, ka uzņēmuma direktors nekontrolē šo mehānismu, tiek pieļauti būtiski pārkāpumi neievērojot LR 1992. g. 14.X likumu «Par grāmatvedību» 2. un 7. pantu noteikumus, kā arī LR MK izstrādātos uzņēmuma lietvedības kārtošanas noteikumus. LR 1991. g. 5.III likuma «Par pašvaldības uzņēmumu» 11. pantā ir noteikts, ka pašvaldības uzņēmuma vadītājs vienīgais ir tiesīgs:
– slēgt saimniecisko un darba līgumus;
– izdot pavēles un dot norādījumus, kas ir obligāti visiem uzņēmuma darbiniekiem.
Uzņemumā šie nosacījumi netiek ievēroti.
Pārbaudot darba samaksu par 1998. g. tika konstatēts, ka uzņēmuma inženiertehniskajiem darbiniekiem papildus štatu sarakstā noteiktajai mēneša darba algai tiek maksāti 9% piemaksa (pēc uzņemuma direktora pavēles Nr.3 no 23.01.1997. ). Veicot samaksu par papildus darbu veikšanu klāt vēl maksāta otra 9% piemaksa. Būtībā štatu saraksti neatspoguļo darba algas Fonda patieso stāvokli inženiertehniskajiem darbiniekiem.
Direktora pavēlēs tiek noteikta piemaksa darbiniekam: «veikt piemaksu 30% apmērā par š.g. janvāri», «veikt 50% piemaksu darba algai maija mēnesī» utt. Šajos gadījumos nav konkrēti norādīts no kādas summas jārēķina norādītās piemaksas procentuālie apmēri, vai no štatu sarakstā noteiktās mēnešalgas, vai no bruto ieņēmuma norādītajā mēnesī.
Jāatzīmē arī tas fakts, ka sakarā ar JPPSU bilances rādītājiem, proti, 1998. g. 1.I peļņas un zaudējumu aprēķina uzrādītajiem zaudējumiem Ls 784556,00 uzņēmumā tiek veikta darbinieku prēmēšana it kā balstoties uz uzņemuma «Darba samaksas nolikumā» izvirzītajām prasībām. Taču «Darba samaksas koplīguma» IV nod. 16. punktā norādīts, ka «uzņēmuma rentablas darbības gadījumā darba devējs veic darbinieku prēmēšanu». Tādejādi veicot darbinieku prēmēšanu uzņemumā netiek ievērots LR 1991. g. 5.III likuma «Par pašvaldības uzņēmumu» 17. pants un uzņemuma Statūtu (1991. g. 2. IX) 2.4. nosacījumi.
