Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti, augustā prognozējot ražu, secinājuši – lai arī vasarāju ražas potenciāls liecina par kārtējām rekordražām, laika apstākļu dēļ ir grūtības ar izaudzētā nokulšanu, turklāt lietus nopietni kaitē graudu kvalitātei.
Vircavas pagasta zemnieku saimniecības «Ceļmalas» īpašnieks Mareks Zajankovskis piekrīt, ka lietainie laikapstākļi gan apgrūtinājuši kulšanu, gan traucē aršanai, kas nule kā sākta saimniecībā. «Pēc lietainajām nedēļām zeme ļoti smaga, tehnika knapi cīnās uz priekšu, grimst. Arī degvielas patēriņš tāpēc ir krietni lielāks,» atzīst zemnieks.
LLKC augusta ražas prognozes liecina, ka šogad vasaras kviešu ražība sagaidāma augsta – vidēji 3,3 tonnas no hektāra, kas ir par 0,2 tonnām vairāk nekā pērn un sasniedz 2012. gada līmeni. Savukārt ziemas kviešu vidējā ražība šogad ir salīdzinoši zema.
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis stāsta: «Zemniekiem un agronomiem jūtams drūms noskaņojums, jo ilgstošās lietavas un nepastāvīgie laika apstākļi neļauj novākt atlikušos graudaugus, galvenokārt vasarājus. Tiem šogad raža padevusies ļoti laba, bet nu jau pēc pēdējām lietavām kvalitāte ir praktiski zudusi, to nāksies realizēt kā lopbarību. Turklāt šogad cena graudiem ir ļoti zema.»
Arī M.Zajankovskis secina: «Šogad zemniekiem sanāk viena vienīga cīnīšanās. Rudenī saimniecībā priecājāmies par tik skaistiem kviešu laukiem, bet pavasarī aptuveni 80 procentu ziemāju nācās pārsēt, jo tie bija izsaluši. Pārsējām ar miežiem, jo tos bija lētāk iepirkt. It kā ražu no pārsētā novācām normālu, bet domāju, ka knapi atgūsim ieguldīto.»
LLKC speciālisti informē, ka ziemāji lielākajā daļā Latvijas jau ir nokulti, tikai dažviet Kurzemē vēl lietus dēļ palikuši nenovākti lauki. Ražas reģionos ļoti atšķirīgas, to ietekmēja ziemas kailsals, taču graudu kvalitāte ir izcila. Salīdzinoši labāka ziemāju raža bija Kurzemes ziemeļu daļā, kā arī Vidzemes ziemeļos, tuvāk Igaunijas robežai. Tomēr vidējā ražība ziemas kviešiem ir ļoti zema. Labāka situācija ir ar rudziem – vidēji nokultas 2,8 tonnas no hektāra.
Gan ziemas, gan vasaras rapšu ražība šogad tiek prognozēta zemāka nekā iepriekšējos gados – attiecīgi 2,4 un 1,5 tonnas no hektāra. Rapšu kulšana masveidā vēl nav sākta. Grūtības ar vasarāju nokulšanu liedz saimniekiem likt pamatus labai nākamā gada rapšu ražai. ◆
