«Pie visa vainīga ir tā vīnoga pie virtuves loga. Man bija sešpadsmit gadu, kad es izdomāju, ka nav īsti normāli, ka stāds visu laiku ražo milzum daudz ogu, bet tās vai nu nokrīt, vai apēd putni,» par ideju radīt vīnu stāsta jelgavnieks Mārtiņš Vēbers. Tagad viņam ir 25 gadi, deviņu gadu pieredze vīna darīšanā un sasniegts tāds rezultāts, lai to godam dotu pagaršot arī citiem. Tādēļ nokārtotas visas nepieciešamās atļaujas vīna ražošanai un tirgošanai.
Mārtiņam īpaši nepatīk, ja viņa ražoto dzērienu dēvē par mājas vīnu – tieši tā iemesla dēļ, ka tas liek cilvēkiem izdarīt secinājumus par tā kvalitāti jau pirms nobaudīšanas. Nereti mājās darītais asociējas ar biezu, saldu, stipru, nedaudz pēc rauga garšojošu dzērienu. Pats Mārtiņš iecienījis sausākus vīnus un tādus arī mēģina radīt, atvaļinājumos labprāt apmeklējot vīna darītavas Eiropas valstīs un nobaudot turienes vīnus. «Pašam pie ēdiena vakariņās atkorķējot pudeli, pusē no reizēm būs manis paša radītais vīns,» spriež vīndaris.
Spītējot laikapstākļu kaprīzēm
Lai gan vīnogu šķirnes Latvijā nu jau selekcionētas daudz un dažādas, turklāt vairāk piemērotas mūsu klimatam, vienalga ieraudzīt Jelgavas privātmāju rajonā vīnogu stādījumus šķiet neierasti. Mārtiņš atzīst: «Šā gada ziema bija ļoti skarba vīnogu dēstiem. Daudzi jaunie stādījumi izsala, un nācās stādīt atkal. Faktiski tikai viena rinda normāli izdzīvoja. Draugs nāca palīgā, sedzām visas vīnogas, naktīs kurinājām ugunskurus, bet tas neko īpaši nedeva. Arī vasara varēja būt nedaudz garāka, lai ogas labāk nogatavotos.» Tomēr, pat par spīti ne pārāk labvēlīgajiem laikapstākļiem, Vēberu ģimenes dārzā greznojas skaisti vīnogu ķekari. Pats ogu audzētājs gan pielabo: «Labāk būtu, ja vīnam paredzētās ogas būtu mazākas – šajās ir par daudz ūdens pēdējās nedēļās valdošā lietainā laika dēļ.» Vīnogu dēsti stādījumiem izvēlēti, vispirms pagaršojot vīnu, kas radīts no tām. Mārtiņa dārzā augošās vīnogas ir no populārā Latvijas selekcionāra Paula Sukatnieka radītājām šķirnēm. «Man teritorija pie mājas neļauj stādīt, piemēram, piecdesmit dažādas vīnogu šķirnes un pēc tam izvēlēties sev piemērotāko,» skaidro audzētājs. «Visu uzreiz pagūt nav iespējams. Gribu sākt pārdomāti, nesteigties. Pagaidīšu, lai kārtīgi sāk ražot jau sastādītās vīnogas. Lai iesākumā labi aiziet iesāktais, un pēc tam varēs paplašināt vīnogu stādījumus.» Mārtiņš stāsta, ka ir pieejamas zemes platības Bauskas pusē, kur arī varētu iestādīt kādu vīnadārzu, tomēr pagaidām tas īsti nav iespējams, pirmkārt jau tādēļ, ka būtu grūti izbraukāt, galu galā ikdienā tiek strādāts arī algots darbs un sava vīna saimniecība drīzāk ir hobijs. «Reizēm jau nav viegli ar tādu hobiju. Ir procesi, ko vīna darīšanā nevar atlikt, tas jādara uzreiz. Dažkārt sanāk aiziet gulēt trijos vai četros naktī, bet nākamajā dienā jādodas uz darbu.» Vislabprātāk, protams, Mārtiņš nodarbotos tikai ar vīndarīšanu, bet līdz tam esot vēl tāls ceļš ejams.
Pēc ražas novākšanas
tiek pie iesnām
Vīnogas Latvijā, salīdzinot ar tradīcijām bagātajām vīnogu audzēšanas valstīm dienvidos, tiek novāktas salīdzinoši vēsā laikā, jo pie mums rudens nav nekāds siltais. Mārtiņš stāsta: «Vīnogas jāvāc agri – četros piecos no rīta, lai tās būtu aukstas, saglabātu savu aromātu. Pa dienu tās saulē sasilst, smaržas izgaro, un atpakaļ pudelē tās dabūt nav iespējams.»
Tiesa gan, pagājušajā gadā ražas vākšana pašam beigusies ar apaukstēšanos, jo rīts bijis auksts un ogas uzreiz pēc novākšanas jāsamīca. Šogad gan plānots ķerties pie attīstītākām metodēm un vīnogas sastrādāt ar spiedes palīdzību. Uz ļoti lielu ražu šoruden audzētājs necer, jo iepriekšējā ziemā nosalušie stādi aizstāti ar jauniem, kas vēl īpaši neražos, un arī pārējie vēl nav sasnieguši tādu vecumu, lai dāvātu bagātīgu ražu.
Ar mammu Lidiju Mārtiņam ir vienošanās, ka vīnogu stādījumi pie mājas netiks paplašināti pa visu dārzu – patīkami ir arī uzēst pašu audzētus gurķus, ne tikai darināt vīnu. Savukārt ābolus un ķiršus ģimene dodas ievākt pie radiem un draugiem viņu dārzos. Šogad gan nav bijis ķiršu gads un ķiršu vīns noteikti nebūšot lielos apjomos.
Pašam vīns pirmoreiz iegaršojies, nobaudot brāļa sievas no Francijas atvesto dzērienu. «Katram ir kāds īpašs vīns, ar kuru var pavērt durvis uz vīnu pasauli, pat tiem, kam tie liekas skābi un negaršīgi,» domā Mārtiņš.
Ar vecāku atbalstu
Mārtiņš stāsta, ka tik tālu ar vīna darīšanu nekad nebūtu ticis bez draugiem, paziņām, kaimiņiem un ģimenes locekļiem, kas palīdzējuši realizēt šo ieceri. Viņš īpaši izceļ Jāņa Kaņepoņa palīdzību, sperot pirmos soļus vīndarīšanā, tāpat Ģirta Miķelsona vērtīgos padomus vīnkopībā un Kristapa Līsmaņa pašaizliedzīgu darbu. Ar savu roku darbu Mārtiņam krietni palīdzējusi draudzene Evita, un, protams, nenovērtējams bijis vecāku Lidijas un Dzintara devums, «bez kuru mīlestības un atbalsta nekas no tā nebūtu iespējams».
Pirms deviņiem gadiem, kad Mārtiņš nolēmis eksperimentēt un pats darīt vīnu, vecāki uz to vairāk noraudzījušies kā uz dēla brīvā laika pavadīšanas veidu un neviens nav domājis, ka tas kļūs par kaislīgu hobiju. «Pirmais vīns, kā jau tas laikam parasti ir, sanāca supersalds un superalkoholisks,» atceras Mārtiņš. Gadu gaitā izdevies to izveidot krietni labāku, bet vēl tiekot apgūts daudz jauna, gan lasot speciālo literatūru un meklējot informāciju internetā, gan eksperimentējot vīna radīšanas procesā.
Mārtiņš stāsta, ka ēku, kas paredzēta vīna veidošanai un uzglabāšanai pāris gadu laikā uzcēluši kopā ar tēti. Atbilstošas telpas nepieciešamas arī, lai varētu nokārtot nepieciešamās atļaujas vīna ražošanai un tirdzniecībai.
Vēberu ģimenes vīns vēl gan nekur nav nopērkams, lai arī visas atļaujas ir kārtībā. «Vīnu nevar pasteidzināt,» saka Mārtiņš, uzsverot, «ja vīna darīšanā mēģina kaut ko izdarīt pirms laika, ātrāk, nekas labs tur nesanāk. Vajag pacietību.» Pagaidām vēl vīna darītavas apjomi nav tik lieli un vīna pudeļu uzkrājumi nav izveidoti, līdz ar to tirdzniecībā kaut kas no Vēberu vīniem varētu parādīties gada beigās. «Pirmais pie pircējiem varētu nonākt karstvīns drēgnajiem rudens vakariem, varbūt rudenī vēl ābolu vīns. Ķiršu vīns noteikti būs pēc Jaunā gada. Vīnogu vīns – vispār pēc gada.» ◆
