Ir tāda 2000. gadā tapusi filma «Atmaksāt ar labu» («Pay it forward»), kurā kādu puisēnu iedvesmo Kevina Speisija atveidotā skolotāja uzdotais neparastais uzdevums – izdomāt veidu, kā praktiski uzlabot pasauli un kā to īstenot. Zēnam rodas ģeniāla ideja – ja kāds tev ir izdarījis ko labu, tā vietā, lai atmaksātu viņam ar labu, izdari to trijiem citiem cilvēkiem un lūdz viņus rīkoties tāpat.
Klausoties, skatoties un lasot ziņas, arī man ir radusies ideja, ko vismaz pati plānoju īstenot. Varbūt tā šķiet noderīga arī citiem un mazumiņš var pārvērsties par lielāku labumu. Varbūt kāds «Ziņu» lasītājs nolems rīkoties tāpat un to izjutīs arī vairāk cilvēku.
Publiskajā telpā diezgan daudz pēdējā laikā izskan aicinājumi iegādāties vietējo ražotāju preci, taču ne vienmēr tas ir tik vienkārši. Īpaši, ja naudas maciņš plānāks. Vietējie produkti veikala apmeklēšanas reizē pēc darba, kad jāgatavo vakariņas saimei, ne vienmēr arī pieejami vēlamajā klāstā. Reti kuram darbadienas beigās gribas apskriet vairākus veikalus, lai sarūpētu visu vakariņām nepieciešamo. Mana ideja ir it kā pavisam vienkārša – apņemties tuvākā gada laikā, dodoties uz jubilejām, dāvināt tikai vietējo amatnieku, mākslinieku, mājražotāju un zemnieku produkciju. Katrs taču sveic svētkos ģimenes locekļus un draugus, kāpēc gan pie viena neizdarīt labu darbu, atbalstot vietējos ražotājus. Varbūt arī dāvanas saņēmējs, iegūstot savā īpašumā kaut vai groziņu ar jaunās ražas dārzeņiem, svaiga medus burciņu vai plūškoka sīrupa pudeli, spēs novērtēt ne tikai pašu velti, bet arī dāvanā ietverto domu.
Tā pat var kļūt par izzinošu un interesantu sacensību draugu lokā – spēt atrast dāvanām jaunus un neparastus pašmāju ražotāju radītus produktus. Par iedvesmojošu izklaides pasākumu var kļūt vietējo saimniecību un gadatirgu apmeklējumi dažādās pilsētās. Tieši gadatirgos nereti var atrast citur neredzētus vietējo ražojumus. ◆
