Rudens ekskursija 8. oktobrī Salgales pamatskolas pagalmā bija sen neredzēts skolēnu bariņš.
Rudens ekskursija
8. oktobrī Salgales pamatskolas pagalmā bija sen neredzēts skolēnu bariņš. Mēs visi gaidījām autobusu, lai dotos ekskursijā.
Vispirms ceļš mūs aizveda uz Lielvārdi, kur apmeklējām Andreja Pumpura muzeju un Lielvārdes muižas parku. Apskatījām gan kokā grebtus tēlus, gan Lielvārdes pilsdrupas. Muzejā gide ļoti interesanti stāstīja par Lielvārdes vēsturi, teikas un nostāstus par to. Viņa pieminēja arī lielo Lāčplēša akmeni, ko acīgākie no mums bija jau pamanījuši muzeja priekšā.
Nākamā pietura mums bija Koknesē, kur varējām priecāties par zeltainajām rudens lapām, skraidelēt pa vecajiem pils mūriem, kuru pamatus apskalo Daugava.
Ekskursijas galamērķis bija Nereta. Apskatījām Jāņa Jaunsudrabiņa muzeju, apmeklējām netālos kapus, kur pavisam nesen rakstnieks tika pārapbedīts.
Pavisam vēlu vakarā griezāmies apkārt un braucām mājās. Autobusā gāja ļoti jautri. Vārdu sakot, ekskursija izdevās!
Juris Grīnfelds, 9. klases skolnieks
Atgriežoties mājās, domas vēl kavējās pie redzētā un dzirdētā tālajā Latvijas malā. To visu skolēni vēlāk uzticēja baltai papīra lapai. Un radās pirmais dzejolis, pirmā reportāža laikrakstam un pirmais īsais stāstiņš – tēlojums.
Brīnuma gaidās
Ja jums ir kāda liela un klusa vēlēšanās, aizbrauciet uz Lielvārdi, pielieciet rokas pie «akmens gultas», pie sevis pasakiet savu vēlēšanos, paskatieties Daugavas vidū, kur kādreiz bija maza saliņa, un piesauciet sevī trīs reizes Lāčplēsi. Ticiet! Tas, ko jūs vēlējāties, noteikti piepildīsies. Es tur biju. Visu izdarīju, kā nākas. Tagad gaidu brīnumu.
Dana Ragucka, 6. klases skolniece
ooo
Lāčplēsis ir ļoti stiprs,
Vienmēr možs un vienmēr ņiprs.
Kaut Lāčplēsis ar Laimdotu
Vēl šodien dzīvi veidotu,
Lai pat raganas un mošķi
Izskatītos ļoti koši.
Kāpēc vienmēr celt mums brēku,
Ja ir Lāčplēsis ar spēku?
Dzejolis šis nu ir galā,
Bet Lāčplēsis ir tajā malā.
Liene Pauloviča, 5. klases skolniece
ooo
Reiz dzīvoja puisis Lāčplēsis,
Kas pārplēsa lāci – viens – div’.
Un vēlāk ar Ļauno cīnījās viņš,
Lai cīņā viņš kristu, vinnēdams to.
Baiba Puziņa, 5. klases skolniece
ooo
Lāčplēsi, tu esi možs
Un par savu tautu drošs.
Cīnīties tu vienmēr vari,
Savai tautai labu dari.
Sen tu slīcis Daugavā,
Turam tevi piemiņā.
Lauris Līdaka, 5. klases skolnieks
Es ciemojos «Mūsmājās»
Es stāvēju «Mūsmāju» pagalmā un dzirdēju, kā aizdip soļi. Vai tas nebija mazais Jancis, kas aizskrēja pakaļ āboliem?
Es eju skatīties. Te jau tā ir. Veca, simtgadīga, vēja izlauzīta un cilvēka roku saārstēta Jaunsudrabiņa stādītā ābele. Zāle piebirusi āboliem. Es noliecos, paceļu vienu un iekožu sulīgajā, rudenīgajā auglī.
Ir aizsteidzies laiks. Jau sen starp mums nav rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa, bet Jancis dzīvo «Baltajā grāmatā» un «Mūsmājās». Jancis katru, kurš ciemojas Neretas «Riekstiņos», cienā vēl šodien ar saviem āboliem. Arī mani.
Maija Glazjeva, 6. klases skolniece
ooo
Te nu mēs esam. Tā ir tā pati māja, kuru sauc «Mūsmājas», tā, kura «Baltajā grāmatā» aprakstīta. Vai tā pirtiņa vēl tur ir, no kuras Jancis pliks skrēja? Nē. Tikai liels akmens stāsta, ka tur tā stāvējusi. Vai tā gadījumā nav tā pati klēts, zem kuras Jancis darīja blēņas un iesprūda ķipītī? Es ieeju klētī. Vai tur stūrī tā nav tā pati saimnieces gulta, kurā Jancis pirmoreiz ieraudzīja mazo Pēterīti?
Viss man likās šeit tik tuvs un pazīstams. Man bija tāda sajūta, ka es šodien redzu visu to pašu, ko Jancis tajās tālajās dienās. Tas bija tik brīnumaini! Šīs neparastās izjūtas mani apņēma pirmoreiz mūžā.
Laura Remerte, 6. klases skolniece
ooo
Sperot kāju «Mūsmājās», man likās, ka es dzirdu mazā Janča soļus, vistu kladzināšanu, likās, ka redzu Janča māti stāvam ar žagaru rīksti rokā…
Pašas «Mūsmājas» ar savām zeltainajām rokām bija ieskāvis mežs, bet, ejot pa ceļu, kas ved uz «Mūsmājām», visi pievērsa uzmanību lielajam bērzam, kas stāvēja varens un sirms, savas zaru rokas izpletis kā cienīgs kungs, un klusi šalca vējā. Ceļš bija pilns ar mazām, brūnām vardītēm. Tās kā mazas muļķītes lēkāja šurpu turpu. Varbūt reiz savā bērnībā ar tām ir spēlējies mazais Jancis? Varbūt šīs mazās radībiņas nes man sveicienus no tālās pagātnes, no paša Jāņa Jaunsudrabiņa? Varbūt…
Liene Liepniece, 7. klases skolniece
Salgales Skolotāju diena
Ir dienas, kas kalendārā atzīmētas ar sarkanu krāsu. Svinama ir arī Skolotāju diena. Vai jūs atcerējāties savus skolotājus un dāvājāt viņiem svētkus?
Salgales pamatskolai tā jau ir gadskārtēja tradīcija. Arī šogad skolā tika svinēta Skolotāju diena.
Skolotāji skolā ieradās vēlāk nekā parasti. Tika nolasīta pavēle par skolotāju atbrīvošanu, un viņi devās prom no skolas mazā, jaukā ekskursijā uz Jelgavu. Skolotāju prombūtnē rīkojās vecāko klašu audzēkņi, tika gatavots koncerts.
Kad skolotāji atgriezās, tos sagaidīja siltas pusdienas. Pēc tām viņi svinīgā gājienā devās uz zāli un iekārtojās mīkstos krēslos. Skolas direktore, nu jau bijusī, nolasīja otru pavēli – visi pedagogi tika apsveikti Skolotāju dienā un iecelti iepriekšējos amatos. Sekoja koncerts, kurā piedalījās gan koris, gan deju kolektīvs, gan ansamblis. Ļoti interesantu priekšnesumu sniedza 9. klases skolēni.
Tā pagāja Skolotāju diena.
Renāte Trifonova, 8. klases skolniece
