Šoruden, kad atzīmējam mūsu novadnieka pirmā neatkarīgās Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes jubileju, pagriežot laika ratu gandrīz 75 gadskārtas atpakaļ, uz brīdi ieskatīsimies, kāds bija tas laiks mūsu pilsētas sporta dzīvē.
Šoruden, kad atzīmējam mūsu novadnieka pirmā neatkarīgās Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes jubileju, pagriežot laika ratu gandrīz 75 gadskārtas atpakaļ, uz brīdi ieskatīsimies, kāds bija tas laiks mūsu pilsētas sporta dzīvē. Pēc Pirmā pasaules kara un atbrīvošanās cīņās gūtajām rētām Jelgavā visās jomās ritēja pilnvērtīga dzīve, arī sportā – jelgavnieki ienāca Latvijas spēcīgāko sportistu apritē. Toni noteica tie, kas darbojās 1. Jelgavas sporta biedrībā (JSB), vispirms jau grieķu – romiešu stila cīkstoņi. Latvijas valstsvienībā sacensībās pret Igauniju startēja A.Kavals, A.Ūdris, Ž.Hercogs un A.Pličs. Boksa ringos uzvaras guva N.Everts un S.Altuška, J.Švēde un J.Urga.
Savukārt 1. strādnieku olimpiskās spēlēs Frankfurtē pie Mainas trīscīņā, paceļot 300 kg smagajā svarā, uzvarēja SSS (Strādnieku sports un sargs) pārstāvošais Žanis Jankovskis. Pirms tam vēl 1. JSB tērpā viņš uzvarēja valsts meistarsacīkstēs, kā arī sasniedza Latvijas rekordu raušanā ar labo roku – 82,5 kg.
Peldētāji pārstāvēja Jelgavas Futbola klubu (JFK), veiksmīgāk – Eduards Frišenbrūders, izcīnot vairākas valsts čempiona medaļas. Klubā bija arī ūdenspolo komanda.
1924. gadā 35 gadu jubileju atzīmēja Jelgavas Airētāju klubs, kura airētāji draudzības sacensībās pārliecinoši uzvarējuši viesus no Igaunijas – Pērnavas. Klubā nodarbojās galvenokārt to laiku Jelgavā dzīvojošie vācu tautības sportisti.
Jelgavas Futbola klubs aizvadīja spēles gan pašu mājās, gan viesos un ne tikai futbola laukumā: klubā bija izveidota pirmā pilsētas basketbola komanda.
Pilsētas sporta dzīvē aktīvi iekļāvās arī armijas daļu komandas, ebreju nacionālās sporta biedrības «Hakdah» pārstāvji, plašu savu sacensību loku veidoja SSS – gan pilsētā, gan tās apkārtnē.
1. JSB sporta laukumā sacentās vieglatlēti, uzaicinot viesos pārstāvjus no galvaspilsētas un citām Zemgales pilsētām. Veiksmīgi startēja garāko distanču skrējējs vispusīgais Ž.Ukše, Ž.Strautmanis, bet sešpadsmitgadīgais ģimnāzists V.Lange veica latiņu 1,60 m augstumā.
Taču par vissportiskākajiem jauniešiem tolaik Jelgavā izvirzījās brāļi Kavali. Vispirms Arvīds, tad soļotāju apritē ienāca Augusts, kuram 1930. gadā piederēja septiņi Latvijas rekordi, un cīkstonis Jānis, kas, startējot Rīgas Policistu kluba rindās, 1931. gadā Eiropas meistarsacīkstēs Prāgā izcīnīja bronzas medaļu vidējā svarā.
Protams, arī toreiz problēmu sportā netrūka. Viena no tām cauri gadu desmitiem sasaucas ar mūsdienām, un tāpēc – ieskats publikācijā 1925. gada žurnālā «Sports» (nr.20).
Nenovēršams ļaunums Jelgavas sporta dzīvē
Pie mums sporta laukuma jautajiens – viens no vissāpigakiem. Jelgavā līdz šim laikam vēl nav neviena izbūveta, visām sporta nozarem un prasibam noderiga sporta laukuma. Vietejo sportistu treniņu vietas: 1) I. Jelg. sp. b–bas un 2) Armijas sp. kl. laukumi. Tomēr uz šiem laukumiem sportists maz spēj attīstities, bet gan drīzaki viņa veseliba šeit bojajas un zūd prieks tāļak sportu piekopt. Ciņi un bedrites, uzkalniņi un lejas ir šo laukumu raksturigās īpašibas. Visvairak uz viņiem cieš futbolisti, bet ari vieglatletiem daudz labaki neklājas. Mūsu vieglatletu saime vēl jauniņa, vēl nesen tikai šis sports šeit ieviesies, tapēc japieliek pūles, lai viņa progresē, lai viņu pulciņš vairojas; vieglatlets var attīstities pilnigi tikai uz piemērota laukuma, kura dzīvibas ādere – skrejceļš, bet pareiza skrejceļa Jelgavā nav. Visu mūsu laukumu ļaunumus grūti uzskaitit, bet tos varēs novērst vienigi ar piemērota laukuma (uzbūvešanu) ierīkošanu. Vietejā pilsētas valde (laikam gan vienigā Latvijā) nenāk sportam pretim, nedod sporta laukumam piemērotu vietu, pat neatļauj I.J.s. b – bai izmantoto laukumiņu paplašinat un nolīdzinat. Nebija brīvi pat daudz šos «tēvus» apgrūtinat ar lūgumiem sporta laukuma lietā. Kad, pag. gadā, vadidams vietejā laikraksta «Zemgalietis» sporta nodaļu, mēģinaju caur laikraksta slejam griezties pie pilsētas valdiniekiem ar lūgumu atmest reiz vecos aizspriedumus pret sportu, dot piemērotu vietu sporta laukumam, jeb vismaz atļaut izlabot iznomato I.J.s.b. laukumiņu, lai nebūtu jakaunas no citu pilsētu sportistiem un lai pašiem arī reiz būtu kaut viens vienigs piemērots laukums, tad redaktors pateica, ka pilsētas tēvus nedrīkstot ar šādām lietam apgrūtinat, un manu rakstu nedrukaja. Tā ka ari turpmaki uz pilsētas palīdzibu nav ceribas, tad pašām biedribam kas jadara pašu spēkiem. Bagatakā un plašakā sporta b – ba šeit – i.j.s. b – ba. Viņas biedru starpā vairaki bagati un sporta vajadzibam atsaucigi kungi, starp kuriem, kā pirmais minams plaši pazīstamais sporta darbinieks un mecenats – Siliņš. Kungi! Zeme dabujama, darba spēku dos biedribas sportisti, naudas jums diezgan, un ta dažos gados jums atnāks atpakaļ. Ķeraties pie darba un lai visu skati drīzumā veras uz jauno, lepno Jelgavas stadionu! Pie darba!
T.R.
