Latvijā nav problēmas ar darbaspēku, uzņēmējiem grūtības sagādā atrast profesionālus darbiniekus, tādēļ Jelgava mainīs akcentus izglītībā, uzsvaru liekot uz dabaszinātņu mācīšanu, tikšanās laikā ar Jelgavas uzņēmējiem pauda pilsētas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Ņemot vērā šodienas ģeopolitisko situāciju saistībā ar karadarbību Ukrainā, aizvien aktuālāks kļūst aicinājums iegādāties vietējo pārtiku, bet faktiski jebkuru Latvijā ražoto preci vai pakalpojumu. «Diemžēl ir gana skaidrs, ka konflikts netiks atrisināts ātri,» atzina Jelgavas mērs, piebilstot, ka arī Iepirkumu uzraudzības birojam un Valsts kontrolei dots uzdevums izstrādāt priekšlikumus jaunai kārtībai, lai, piemēram, skolu ēdināšanas vajadzībām iepirkumos varētu iegādāties vietējo ražotāju pārtiku.
Neejam mācīties
A.Rāviņš gan atzina, ka diemžēl atsevišķi ražotāji Latvijā grib blēdīties un mēģina importa produkciju uzdot par vietējo. «Diez vai banāns un apelsīns uzskatāms par vietējo. Tie tomēr ir tomāti, gurķi, piens un piena produkti – to ražotājiem šobrīd ir diezgan sarežģīta situācija. Tādēļ jācer, ka likumdošanu varēs pamainīt un spēsim palīdzēt vietējiem,» pauda Jelgavas mērs, paužot, ka arī celtniecībā būtu lietderīgi mainīt likumdošanu vismaz tā, lai iepirkumos vairs nedominētu zemākās cenas princips – tas varētu būtiski veicināt vietējo būvnieku konkurētspēju.
A.Rāviņš gan atzina, ka, skatoties nākotnē, nopietnas bažas rada mazais skolēnu skaits tieši arodskolās. «Mēs esam salīdzinoši lieli koksnes eksportētāji, taču diemžēl lielākā daļa eksporta veido prece ar zemu pievienoto vērtību – bez papildu apstrādes. Tajā pašā laikā arodskolās galdniecības klases ir tukšas – bērni neiet mācīties. Bet mēs paši savām vajadzībām pērkam importa mēbeles, nevis radām savas,» pauda pilsētas mērs. Viņš norādīja, ka šajā situācijā ir jāskatās dziļāk – jau ilgstoši akcentēta problēma, ka skolēni skolās nemācās ne fiziku, ne ķīmiju. Tādēļ arī visdrīzākajām laikā Jelgavā īpašs uzsvars izglītībā tiks likts tieši uz šo priekšmetu apguvi, sevišķi ņemot vērā valsts līmenī pacelto ideju fizikas un ķīmijas priekšmetos noteikt obligāto eksāmenu vidusskolu beidzējiem.
«Mēs ļoti aktīvi esam sākuši meklēt jaunus fizikas skolotājus, bet pēdējos gados diemžēl vērojama ļoti negatīva tendence, kad attiecīgie augstskolas beigušie speciālisti nemaz nevēlas strādāt savā profesijā, bet tā vietā izvēlas citu jomu vai vispār aizbrauc uz ārzemēm. Savukārt esošie skolotāji noveco un faktiski ir gandrīz neiespējami atrast viņiem maiņu. Tomēr mēs šo situāciju risinām un ceram, ka mums izdosies atrast jaunus pedagogus,» pauda A.Rāviņš.
Bez uzņēmējiem nevar
A.Rāviņš īpaši uzsvēra, ka labu arodizglītības sistēmu ir grūti izveidot bez sadarbības ar uzņēmējiem. «Ikvienam ir skaidrs, ka mēneša laikā nav iespējams nodrošināt uzņēmēju vajadzību pēc konkrēta profila speciālistiem. Tādēļ mums visiem kopā ir jāstrādā jau tagad, lai saprastu, tieši kādus speciālistus nepieciešams izglītot pašvaldības arodskolās, kuri būs nepieciešami uzņēmējiem pēc dažiem gadiem,» viņš norādīja. Ja arī tuvākajā laikā Latvijas ražotājiem Krievijas tirgus aizvērsies aizvien vairāk, Latvija atradīs iespēju iekarot pozīcijas citās pasaules valstīs, taču jau tagad ir jāsaprot, ko tieši mēs ražosim, kādi speciālisti mums būs vajadzīgi, lai nodrošinātu augsti konkurētspējīga produkta ražošanu. Pēc viņa teiktā, iespējams, viena no sadarbības formām varētu būt arī arodskolēnu apmācības iespēja pie konkrētiem darba devējiem, lai jaunieši jau uzreiz apgūtu darbu ar daudz modernākām iekārtām, nekā pašlaik tas iespējams skolās.
Jelgavas mērs arī pauda, ka gan valstij, gan uzņēmējiem nopietni jāmaina attieksme pret darbiniekiem, lai noturētu viņus Latvijā. «Kā viņus noturēt šeit? Ar algu un attieksmi. Mums ir vismazākais mazo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem Eiropā. Mums ļoti nopietni jāmaina izturēšanās pret saviem cilvēkiem,» akcentēja A.Rāviņš. ◆
