Jelgavniekiem, kuri brauc ar sabiedrisko transportu, atkarībā no braukšanas laika un virziena ir iespējama izvēle – viņus apkalpo vairāki autobusu parki: Jelgavas, Dobeles, Bauskas, Tukuma, kā arī akciju sabiedrība «Nordeka».
Jelgavniekiem, kuri brauc ar sabiedrisko transportu, atkarībā no braukšanas laika un virziena ir iespējama izvēle – viņus apkalpo vairāki autobusu parki: Jelgavas, Dobeles, Bauskas, Tukuma, kā arī akciju sabiedrība «Nordeka». Lielākā daļa no pārvadātājiem pasažieru un šoferu godīgas finansiālās attiecības nodrošina ar regulāru pārbaužu sistēmu
vai konduktoriem, bet daudzajiem «Nordekas» klientiem bieži vien par savām tiesībām saņemt biļeti jācīnās pašiem.
Akciju sabiedrība «Nordeka» pašreizējā statusā strādā kopš 1998. gada, bet arī pirms tam firma – tikai ar citu nosaukumu – strādājusi pasažieru apkalpošanā līdzšinējā sastāvā. Pašlaik «Nordeka» nodarbojas ar tālsatiksmes un starptautisko pasažieru pārvadājumu organizēšanu, nodarbina ap 170 šoferu, kas apkalpo ap 80 autobusu. Mazliet vairāk nekā pirms mēneša šajos autobusos par 15 procentiem tika palielināta maksa par braukšanu.
Cenu paaugstināšana nevairo peļņu
Akciju sabiedrības «Nordeka» pārvadājumu menedžeris Uģis Lapsiņš skaidro, ka braukšanas maksas palielināšana uzņēmumam nenes papildu peļņu.
– Firma biļešu cenas nebija cēlusi kopš 1996. gada, taču katru gadu inflācija valstī ir ap četriem procentiem. Šos trīs gadus mums izdevās noturēties, tikai pateicoties dotācijām. Taču nupat situācija ir mainījusies, jo vasaras beigās strauji kāpa degvielas cenas, kas pakalpojumu krietni vien sadārdzināja. Ar katru gadu arī dotācijas kļūst mazākas, tāpēc braukšanas maksas palielināšana bija likumsakarīgs solis, – stāsta U.Lapsiņš.
Lēmums par 15 procentu cenu palielinājumu pieņemts saistībā ar inflāciju trijos gados, kā arī tāpēc, ka firma pakāpeniski «Ikarus» autobusus nomaina ar Eiropas līmeņa tehniku, kuras ekspluatācija ir krietni vien dārgāka.
Uzņēmums «Nordeka» pirmais spēra soli cenu paaugstināšanā, taču firmas vadība ir pārliecināta, ka pārējie autobusu parki kuru katru brīdi šim piemēram sekos, jo problēmas visos uzņēmumos ir vienādas.
U.Lapsiņš ir gandarīts, ka braukšanas dārdzība, par laimi, neesot ievērojami samazinājusi braukt gribētāju skaitu.
– Cilvēkiem, neatkarīgi no sabiedriskā transporta izmaksām, ir jābrauc uz darbu vai mācību iestādi, tāpēc viņi ir spiesti maksāt arī lielāku summu, – domā pārvadājumu menedžeris.
Zaudējumus rada ne tikai benzīna cenas
Akciju sabiedrība «Nordeka» ir viena no tām firmām, kurās pasažieriem biļetes izsniedz paši šoferi. Bet vai viņi to vienmēr dara? Protams, ka ne. Un tieši tas, pēc informācijas, kas ir firmas rīcībā, rada ievērojamus zaudējumus. Cik lielus, to gan uzņēmums nevēlējās atklāt.
– Mēs lieliski zinām visas iespējas un arī trūkumus, kas ļauj šoferiem, neizsniedzot biļeti, daļu naudas iebāzt savā kabatā. Bieži jau cilvēkiem liekas: kas tad tur liels, ja es nepaņemšu biļeti par 20 santīmiem! Bet, kas notiks, ja tā domās ap simts pasažieru visa maršruta robežās, – prāto U.Lapsiņš.
Kontroles sistēma ir nepilnīga
Lai izvairītos no šoferu radītajiem zaudējumiem, firmā ir arī sava kontroles sistēma: Latvijā strādā seši kontrolieri, kas sadalīti pa reģioniem. Jelgavas pusi aptver divi kontrolieri, kas strādā visā Zemgalē, bet galvenokārt Kurzemē, jo viņi ir saldenieki. Jebkuram ir saprotams, ka ar diviem kontrolieriem tik lielā reģionā ir par maz. Taču šoferi par to nebēdā, jo viņiem paveras lielākas iespējas kādu latiņu nošmaukt savam uzņēmumam. Kā liecina iedzīvotāju stāstītais, autobusu vadītājiem pat ir izstrādāta sistēma, kas viņiem ļauj justies droši, ka ceļā negadīsies kontrolieris. Labākais atklājums ir mobilais tālrunis, kas šajā laikmetā ir gandrīz katram šoferim. Un tālruņa rēķini noteikti ir krietni vien mazāki par to summu, ko izdodas «nopelnīt», neizsniedzot biļetes. Pasažieri stāsta, ka bieži vien, braucot autobusā, dzirdējuši mistiskas telefonu sarunas: – Kā tev tur? Esmu Saldū, šeit gaiss tīrs, brauc droši.
Šāda informācijas apmaiņa parasti ir ļoti īsa, bet atkārtojas diezgan bieži. Iespējams, šoferi domā, ka tā ir tikai viņiem vien zināma lieta, tomēr šo sistēmu «atkoduši» ne tikai pasažieri, bet arī uzņēmuma vadība.
Ja braucējs samaksājis, viņš netiek sodīts
Katrā autobusā pasažieriem par biedinājumu redzami paziņojumi, kas vēstī, ka sods par braukšanu bez biļetes ir desmit latu un tas neatbrīvo pasažieri no maksas par braucienu. Taču, ko darīt, ja cilvēks ir mazdūšīgs vai arī vienkārši vienaldzīgs un tajā brīdī, kad samaksā par braucienu, pat neiedomājas šoferim biļeti paprasīt. Vai pasažieris, kas pieķerts bez biļetes, saņem sodu?
– Mūsu praksē ir ļoti daudz šādu gadījumu, kad cilvēks naudiņu ir samaksājis, bet biļeti pretī nav dabūjis. Šiem klientiem vajadzētu būt drosmīgiem vismaz tajā brīdī, kad pie viņa pienāk kontrolieris, skaidri paziņot, ka viņi ir maksājuši. Pēc tam jau notiek ierasta procedūra: pasažieris uzraksta paskaidrojumu, no kurienes un cik tālu viņš brauc, kā arī, cik samaksājis. Pēc tam šis dokuments ir kā pierādījums, kas apstiprina šofera vainu. Jāpiebilst, ka šādā situācijā pasažieris sodīts netiek, – skaidro pārvadājumu menedžeris.
Šoferus vairāk uzmanīs
Pašlaik tiekot spriests par to, kā ierobežot šoferu patvaļu un nepieļaut zaudējumu radīšanu uzņēmumam.
U.Lapsiņš stāsta, ka vēl padomju laikos Latvijā bija vienota kontroles sistēma visiem autobusiem un tas ļāva šoferu patvaļu ierobežot, bet, uzņēmumiem sadaloties, katrs atsevišķi sāka domāt par to, kā aizsargāt savu tirgu.
Tagad firmas nonākušas pie viena secinājuma: jāatjauno vecā sistēma.
– Domājams, ka jau tuvākajā laikā īstenosies mūsu plāni, kuros paredzēts, ka ikviena autobusa parka kontrolieris varēs pārbaudīt jebkura autobusa parka transportu. Tas vispirms vairos kontrolieru skaitu un arī samazinās šoferu iespēju no viņiem izvairīties, – domā U.Lapsiņš.
Taču nenoliedzami šim procesam var palīdzēt arī paši pasažieri, kuriem jābūt uzstājīgākiem un vienmēr jāatgādina negausīgajiem šoferiem, ka biļete ir jāizsniedz. Tas ir braucēju pašu interesēs, jo jebkura ieņēmuma samazināšanās ar laiku izraisa cenu palielināšanu, un tad maciņi jāatdara mums – pasažieriem.
