Pagājušajā nedēļā uz kārtējo kopsēdēšanu pulcējās apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Jelgavas nodaļas biedri un atbalstītāji.
Pagājušajā nedēļā uz kārtējo kopsēdēšanu pulcējās apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Jelgavas nodaļas biedri un atbalstītāji. Pārspriežamo jautājumu lokā – pilsētsaimniecības rūpju bērni: Jelgavas Siltumtīkli, Nekustamo īpašumu pārvalde, bērnudārzi, slimnīca… «Tēvzemieši» apcerēja arī 2001. gadā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas.
No aptuveni četrdesmit nodaļas biedriem uz sanāksmi bija ieradusies mazākā daļa. Neatnākušo vidū – vairāki pilsētas administrācijas vadošie darbinieki, kuriem savulaik svētību devusi LNNK vai apvienotie «tēvzemieši», tostarp pilsētas izpilddirektors Strods un Domes Tehniskās nodaļas vadītājs Točs. Tā nu «iznācis», ka administrācija Jelgavas pilsētā ir krietni «tēvzemiska», tādēļ svešiniekus, kas pilsētu nolaiduši uz grunti, šoreiz jāmeklē savējo vidū.
Savējo deputātiem – no «TB»/LNNK saraksta ievēlētajiem Dreimanim un Vilciņai – ar mātes organizāciju nabassaite ir visai nosacīta: Vilciņa nesen devusies uz Tautas partiju, bet Dreimanis par oficiālu apvienības biedru tā arī nav spējis kļūt. Tādējādi pilsētas Domē neviena īsta «tēvzemieša» nav.
Abi deputāti tomēr mīļuprāt atbildēja uz savu virzītāju jautājumiem. «Mēs darām, ko varam», «mēģinām cīnīties tāpat kā «cīnījāmies agrāk», «es tiešām nezinu, kā», «mēģinām izvest pilsētu no krīzes situācijas». Mēģinām, mēģinām, mēģinām. Spriežot pēc rezultātiem, mēģinājumi bijuši vairāk vai mazāk neveiksmīgi. Kādēļ tad tā? Deputāte Vilciņa zina atbildēt:
– Tāpat kā toreiz mēs bijām mazākumā, tā arī tagad esam mazākumā un neko lielu nespējam iespaidot.
Kas tie mēs ir – «tēvzemieši» vai «šķēlisti»? Vai varbūt Vilciņa turpina cīnīties par «TB»/LNNK programmas īstenošanu, būdama arī Tautas partijā. Ej nu sazini.
Nav jau nekāds noslēpums, ka līdzīgās sēdēšanās citu partiju deputāti savas neveiksmes skaidro tieši tāpat: mūsu viedoklis neguva vairākuma atbalstu. Sliktie ir tie, kas ir vairākumā. Ja vairākums pēkšņi vienā dienā izrādītos gluži apaļš (piemēram, visi 15 deputāti būtu «tēvzemieši»), tad neveiksmju skaidrojums būtu šāds: mūsu viedokļi tomēr dalījās… Turklāt nevar jau neņemt vērā arī deputātu «izaugsmi». Kā, piemēram, Vilciņas gadījumā, kura savulaik ļoti nemīlēja Siltumtīklus, bet pēc tam, kad kādu laiku tos bija «pārraudzījusi», atzina par sava mūža mīlestību. Varbūt tāpēc Vilciņas kundze par Pasaules Bankas kredīta atmaksas pagarināšanu izsakās tik ļoti optimistiski: «izies cauri», un «gan jau Siltumtīkli izķepurosies». Vai izķepurosies viņas vēlētāji – to tik droši vis nevar apgalvot.
Kā zina stāstīt deputāte Vilciņa, Pilsētsaimniecības departaments Aigara Ozola vadībā strādā ļoti labi, «lai Dievs dod, ka visi tik labi strādātu!». Arī pilsētas izpilddirektors Strods strādā labi. Jā, bet no kurienes tad tie mēsli? Pēc Vilciņas domām, vainīgs ir «Latvijas ceļš» («LC») un «zemnieki, kas sadziedājušies ar «LC»».
Uz «tēvzemiešu» pilsētas nodaļas vadītāja Dobrovoļska jautājumiem – kā gan iespējams, ka «Glābējzvans» četrus gadus nemaksāja sociālo nodokli, un kā gan iespējams, ka divu pašvaldības uzņēmumu savstarpējos norēķinos pazūd pusmiljons latu – deputāte atbild:
– Kas bija – bija. Tur neko nevar vairs mainīt, un par to nav ko runāt!
Lūk, kā, cienījamie vēlētāji! Spriedīsim par gaišo rītdienu, nevis drūmo šodienu un tumšo vakardienu.
Sanākušie vēlējās uzzināt, kam Domē pieder paraksta tiesības uz bankas dokumentiem. Nedz deputāti, nedz administrācijas pārstāvji viennozīmīgu atbildi nespēja sniegt. Vilciņa uzskata:
– Tādi gadījumi, ka bez Domes akcepta nauda kaut kur tiek novirzīta, nav bijuši.
Ir, ir un, vai, cik daudzi tādi gadījumi bijuši! Vilciņas kundze maldina savus bijušos partijas biedrus. Deputāts Dreimanis savukārt uzskata, ka visu nekārtību cēlonis ir «lobisti, kas Domē cīnās par konkrētu interešu īstenošanu», bet «mūsu lielākā nelaime – migrants, kas ir bīstams vietējai populācijai», jo, lūk, «72% no nemaksātājiem ir krievvalodīgie». Jā, migranti ir viena no mūsu lielākajām problēmām. Taču politiskie, kas savus uzskatus un viedokļus, arīdzan partijas maina kā zeķes; kas Domē lobē vai nu tikai paši sevi, vai kādu šauru grupu, bet gaužām reti pārstāv iedzīvotāju intereses. Jelgavas nelaimju cēlonis meklējams tieši šajā apstāklī.
Maldās deputāts Dreimanis, uzskatīdams:
– Ja grib šeit kaut ko pacelt, lai panāktu taisnību, –- to nav iespējams panākt.
Ja vien būtu griba panākt… Bet tās nav ne Dreimanim, ne arī 14 viņa kolēģiem Domē.
Galaiznākumā – viens liels «čuš!» jeb, Dobrovoļska vārdiem runājot, «atbildīgo nekad nav». «Domes lēmums – mistisks rakstu darbs kā pēdējā instance, par kuru augstāks nav neviens».
Nepadarītos darbus, aplamos lēmumus, bezatbildību vienmēr iespējams aizsegt ar vīģes lapu: liekulīgu pļāpāšanu «kā mēs cīnījāmies». Visbiežāk vēlētāji un partijas ierindas biedri par daiļrunību tālāk nespēj vai arī negrib ielūkoties. Nāks atkal jaunas vēlēšanas, un partijas spriedīs par tiem, «kuri ies vai kurus izvirzīt» deputātos. Bet godprātīgs deputāts būs kā aklai vistai grauds.
