Lai kā arī būtu, jāatceras, ka viņi ir mums līdzās. Tikai nosodot, mēs parādām narkomāniem, ka viņi ir nederīgi cilvēki, un tas viņus gremdē vēl dziļāk. Ko jaunieši domā par šo problēmu?
Lai kā arī būtu, jāatceras, ka viņi ir mums līdzās. Tikai nosodot, mēs parādām narkomāniem, ka viņi ir nederīgi cilvēki, un tas viņus gremdē vēl dziļāk. Ko jaunieši domā par šo problēmu?
Anita (14 g.): – Man ir žēl narkomānu. Viņi ir nelaimīgi. Tas nav stils, ka viņi lieto narkotikas. Šādiem cilvēkiem ir problēmas.
Sandra (14 g.): – Es negatīvi skatos uz narkomāniem. Uzskatu, ka bez apreibinošām vielām var iztikt. Tās ir viņu problēmas, ja viņi lieto narkotikas.
Santa (16 g.): – Tādiem cilvēkiem nav dzīves jēgas. Īstenībā viņi ir nelaimīgi, jo neapzinās, ko dara. Lietot narkotikas, tā ir tikai mirkļa iegriba, ar laiku – neprognozējamas sekas. Narkomāniem vajag meklēt palīdzību.
Elmārs (15 g.): – Jaunieši, kuri lieto narkotikas, stilojas vai viņus to darīt piespiež dzīves apstākļi. Es to neatbalstu, bet zinu, ka viņiem ir nepieciešama palīdzība.
Andra (15 g.): – Es aizstāvu narkomānus. Viņi sabojā savu dzīvi. Es gribētu šādiem cilvēkiem palīdzēt. Bieži vien lietotājs pats nesaprot, ko sev nodara.
Zane (15 g.): – Mana attieksme ir negatīva. Domāju, ka narkotikas lietot nevajag. Smēķēšana – paša griba.
Līga (14 g.): – Narkomāni – viņu problēmas. Vāji nervi. Es to nekad nedarītu. Paši bojā savu veselību.
Mārcis (15 g.): – Attieksme, protams, ir negatīva. Man ir tā nelaime, ka kaimiņš tirgojas ar narkotikām, tāpēc narkomāni mūsu kāpņu telpā ir bieži viesi.
Līga (12 g.): – Nekā laba tur nav, bet katrs dara, kā grib.
