Ik pa laikam atgriežamies pie dažādiem jautājumiem, kas tiek uzdoti un prasīt prasās pēc atbildēm. Noteikti interesanti būtu arī citiem pasmelties pieredzē un varbūt gūt sev ko noderīgu.
– «Timar» peletes. Nesen noskatījos video un nevaru saprast, cik daudz tur ir montāžas un cik patiesības, jo līdz šim zināju tikai granulētās peletes, ko parasti iemaisīja iebarojamajā barībā, bet te liekamas uz āķa!
Visi šie video, kas uzņemti Lietuvā, ir patiesi un bez jebkādas montāžas. «Timar» peletes ir kaut kas patiesi revolucionārs un ienācis Eiropas tirgū kā ļoti pieprasīts produkts. Arī pie mums daudzi šīs želejas bumbiņas jau iepazinuši un pieprasījums ir ļoti liels. Cik zinu, ir versijas ar ķiploka, medus, vanilīna un zemeņu garšu. Pelešu izmērs ir neliels – 4,5 milimetri. Tām ir želejveida masa, kas spraužama tieši uz āķa. Pats esmu izmēģinājis, ļoti labi «strādā» tad, kad uz āķa ir kombinācijā ar kādu no tārpiem (motilis, baltie, slieka). Bet šis tas ir jāiegaumē. Pirmkārt, pērkot peletes, pakratiet iepakojuma trauciņu. Tā saturs nedrīkst grabēt. Ja grab, tas nozīmē, ka peletes ir izkaltušas un makšķerēšanai nebūs derīgas. Otrkārt, atverot iepakojumu un izņemot peleti, vāciņu cieši aizskrūvējiet, lai netiek klāt gaiss. Treškārt, neturiet iepakojumu atklātos saules staros vai karstā vietā.
– Par iebarošanu. Pats esmu pārliecinājies, ka uzreiz pēc iebarošanas saskrien sīkās zivtiņas, pēc tam parādās aizvien lielākas un tad jau kāds liels līnis vai breksis. Vismaz tā notiek parasti. Sanāk, ka pēc iebarošanas pāris stundu jāpārgaida mazo zivju uzlidojums un tad var cerēt uz kaut ko pamatīgāku. Bet kā ir ar atkārtotu iebarošanu? No vienas puses, tā ir vajadzīga, lai uzturētu zivju interesi. No otras puses, vai nebūs tā, ka, atkārtoti iebarojot, atkal viss cikls sākas no jauna, proti, mazās zivis, vidējās un tikai tad lielās. Vai nav labāk pamatīgāk iebarot uzreiz un tad vairs nebarot, nekā visu laiku dot pa druskai?
Par atraktoriem. Pats tos pagaidām vēl neesmu izmantojis, taču plānoju mēģināt. No copes raidījumos teiktā saprotu, ka tieši siltā laikā (un siltā ūdenī) to vajadzētu darīt. Vai ir pareizi, ka atraktors (šķidrais) jāsajauc ar ūdeni un tad jāiemaisa iebarojamajā masā. Un kādai jābūt atraktora proporcijai pret ūdeni – ir kādas norādes uz to iepakojumiem vai arī tas ir vairāk izjūtu jautājums.
Ja vēl ieteiksiet kādu atraktora aromātu, ko pašlaik var izmantot līņiem Lobes ezerā, būšu ļoti pateicīgs.
Sākuma iebarošanā vienmēr pirmās atskries sīkās zivis. Pats svarīgākais ir mēģināt noteikt, cik daudz to varētu konkrētā vietā būt. No tā arī izrietēs vajadzīgais barības daudzums. Pilnīgi noteikti galīgi šķērsām būs nepārtraukta iebarošana nelielās devās. Šādi sīkā zivs ātri vien tiks galā ar piedāvāto, savukārt lielās mazos iebarošanas daudzumus nemaz nespēs fiksēt. Pareizā versija neatkarīgi no tā, vai makšķerējat ezerā vai upē, ir starta barojumā iemest aptuveni 70 procentu no visas barības. Protams, vienam varbūt būs 20 litru spainis, bet kādam citam – kilograma iepakojums.
Ja esat pie upes viens vai vismaz tuvumā nav konkurentu, es ieteiktu standarta variantu – trīs iebarojamās barības iepakojumi būs aptuveni 2,5 kilogrami sausās. Lai barība būtu pilnīgi sagatavota, nepieciešami aptuveni 0,5 litri ūdens, kas var būt arī atšķaidīts ar kādu no atraktoriem. Šāds daudzums būs pilnīgi pietiekams, lai vienā vietā varētu makšķerēt aptuveni piecas stundas. Sākumā iemetam septiņas apelsīna lieluma barības bumbas un tad ik pēc 30–40 minūtēm pa vienai papildinām zemūdens «galdu».
Kā jau minēju, mazās zivis pienāks ātrāk, taču lielās, ja vien šajā vietā tās vispār ir, parādīsies aptuveni stundas laikā un sīkās izdzenās vai turēs drošā attālumā no «uzklātā galda». Ezeros, kur dziļums nav lielāks par diviem metriem, lielo zivju pienākšanu var novērot tādējādi, ka ik pa brīdim no ūdens izlec viena vai divas mazās zivtiņas. Nevajag jaukt ar plēsoņas medībām, jo tad mazās nolīst pa ūdens virspusi kā lietus.
Par atraktoriem. Nebūs pareizi saprasts, ka atraktori ir domāti tikai siltam ūdenim. Tie ir ļoti dažādi: saldi, rūgti, neitrāli, stiprāki, specifiskāki utt. Ja nav nekādas pieredzes šo mantiņu lietošanā, sākumā vajadzētu izmantot jau zināmus un pārbaudītus. Piemēram, karpai vanilīns, medus, zemene, ķiploks. Breksim ķiploks, anīss, slieka, motilis. Savukārt līnim atraktorus parasti nelieku, labāk izmantot tikai tīru tam domātu barību.
Atraktoru daudzums atkarīgs no ražotāja, jo dažādiem zīmoliem ir dažāds stiprums. Piemēram, «Timar» uz litru ūdens pietiek ar 250 gramiem, bet «Sensai» vai «Traperim» atraktori būs stiprāki, tāpēc izmantojami mazākās devās. Vēl iesākumā neieteiktu ņemties ar sausajiem atraktoriem. Labāk lietot šķidros, jo ar tiem būs vieglāk strādāt.
– Vai Latvijas veikalos ir nopērkami āķi tieši līņiem?
Domāju, ka nav nopērkami. Vismaz līdz šim neesmu tādus redzējis. Līnim tiek izmantoti āķi ar klasisko liekumu. Tas ir tāpat, kā nav āķu, piemēram, vimbām, bet visiem zināms, ka nepieciešams ar slīpo liekumu.
– Copes lietu veikalos ir milzum liels klāsts fīderu. Kā lai tiek gudrs, ko pirkt?
Piedāvājuma netrūkst nevienai makšķerkāta versijai.
Pirmkārt, katram jātiek skaidrībā, kur visbiežāk tas tiks izmantots – stāvošam vai tekošam ūdenim. Jo kāts būs ar mazāku testu, jo jutīgāks kā pret copi, tā arī diemžēl pret salūšanu. Parasti fīderus salauž tieši metiena brīdī, jo netiek pareizi aprēķināti barotavas smagumi. Daudz labāk ir iegādāties vidēju klasi, kas cenā būs ap 60 eiro un ar testu līdz 80 gramiem. Tas būs vidēja budžeta kāts ar pietiekamu izturību un vairāk paredzēts standarta barotavām līdz 30 gramiem. Ar tādu var droši doties uz stāvošiem ūdeņiem vai vietām ar nelielu straumi. Tādi arī pārsvarā ir mūsu ūdeņi normālos laikapstākļos. ◆
