Rīgā, Jelgavā un Sunākstē aizvadītās nedēļas nogalē tika atzīmēta ievērojamā Baltijas apgaismotāja kurzemnieka Gotharda Frīdriha Stendera (1714–1796) 300. dzimšanas diena. Rīgā un Stendera dzīves laika Kurzemes hercogistes galvaspilsētā Jelgavā notika zinātniska konference ar Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Dānijas, Čehijas un Gruzijas pētnieku piedalīšanos. Iedvesmojoties no konferences materiāliem, paredzēts publicēt G.F.Stendera trīssimtgadei veltītu akadēmisku rakstu krājumu, informēja orgkomitejas locekle Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.
Kurzemnieka G.F.Stendera dzīve un darbība uzskatāmi apliecina Baltijas eksistenci 18. gadsimta Eiropas vienotajā kultūrtelpā. Viņu ierasts atcerēties kā vesela laikmeta iedibinātāju latviešu rakstniecības vēsturē, sākot ar pirmajām jaunlaiku skaņošanas metodē veidotajām ābecēm līdz nozīmīgiem aizsākumiem latviešu laicīgajā literatūrā. G.F.Stendera darbi tika publicēti Kēnigsbergā, Jelgavā, Aizputē, Rīgā, Braunšveigā un Kopenhāgenā vācu, latviešu, latīņu un krievu valodā; viņa «Jaukas pasakas un stāsti» tulkojums igauņu valodā uzskatāms par vienu no igauņu laicīgās literatūras stūrakmeņiem, bet sacerējums «Reliģijas patiesība» rosinājis ne tikai vācu kultūrtelpas, bet arī Krievijas filozofu interesi un tulkots vēl viņa dzīves laikā. G.F.Stendera darbībā īpaši būtiska nozīme bija saiknei ar Eiropas, galvenokārt vācu, gara dzīvi. Šī viņa īstenotā kultūras pārnese latviešu lasītājiem ir devusi iespēju iepazīt dažādus literārus sacerējumus. ◆
