Ozolnieku pašvaldība rosina radīt piemiņas zīmi politiski represētajiem, iedzīvotāji pārsvarā vērtē pozitīvi Ozolnieku tautas nama ziemeļu pusē pie Skolas un Rīgas ielas krustojuma Ozolnieku novada pašvaldības darba grupa izvēlējusies vietu politiski represēto piemiņas zīmei, ko paredzēts uzstādīt nākamajā vai aiznākamajā gadā.
Deputātei un arhitektei Aijai Ziemeļniecei (Latvijas Zemnieku savienība), prezentējot piemiņas zīmes vietas vīziju, Ozolnieku novada Domes sēdē izraisījās diskusija. Opozīcijas deputāts Jānis Kažotnieks (Latvijas Zaļo partija) ieteica, ka šādai zīmei vajadzētu atrasties plašākā vietā, piemēram, parkā, ko perspektīvā paredzēts izveidot pie Ozolnieku novada pašvaldības ēkas. Viņš domā, ka zīmei nevajadzētu būt akmenim, bet kaut kam mūsdienīgākam. Šim ierosinājumam piekrita arī deputāte Dina Tauriņa («Vienotība»), kuras vadītā Ozolnieku Mūzikas skola atrodas tautas namā. Viņa piebilda, ka piemiņas zīme izvēlētajā vietā atrastos Ozolnieku–Jelgavas veloceļiņa malā, ceļiniekiem ērtā atpūtas vietā, un ka ideja par parku pie Ozolnieku pašvaldības ēkas tomēr vēl ir tālas nākotnes jautājums.
Labāk saskatāms būs tautas nams
Kaut arī izskanēja opozīcijas iebildes, deputātu vairākums atzina, ka Ozolnieku Domes priekšsēdētāja vietnieka Gunta Rozīša (Latvijas Zemnieku savienība) vadītā darba grupa vietu izvēlējusies pareizi. Grupas vadītājs piebilda, ka, atgriežoties no izsūtījuma, Ozolniekos uz dzīvi apmetās daudz politiski represēto. «Piecdesmitajos gados Jelgavas Meliorācijas mašīnu stacijas direktors Jānis Ieviņš nebaidījās represētos pieņemt darbā,» uzsvēra G.Rozītis. Viņš domā, ka diez vai ieceri par piemiņas zīmes izveidi izdosies īstenot sākotnēji noteiktajā termiņā – līdz 2015. gada 14. jūnijam –, taču nākamā gada budžetā līdzekļi tam būtu jāatvēl. Arhitekte A.Ziemeļniece spriež, ka iecerētajā vietā, veidojot piemiņas zīmi, vajadzētu nozāģēt dažas pāraugušas gobas. Tad braucējiem no Rīgas puses vairāk atklātos skats uz 1939. gadā būvēto tautas namu.
Pusceļā starp dzimtajām vietām
Politiski represēto apvienības «Staburadze» dalībnieks pensionētais meža darbinieks Gunārs Balodis, kurš dzīvo Aizupēs un lēģeros un izsūtījumā pavadījis 12 gadu, stāsta, ka par piemiņas zīmes ideju ir dzirdējis. Vecais vīrs piekrīt, ka būtu labi, ja Ozolnieku centrā būtu tāda piemiņas zīme. Viņa dzimtā vieta, kur viņš tika apcietināts, ir Aizpute. Taču sievai Mariannai, kuru iepazinis Sibīrijā un ar kuru laulībā nodzīvoti 58 gadi, dzimtā vieta ir Viļaka. «Droši vien daļa no iedzīvotājiem ko tādu atbalstītu. Taču mūsu, kas pulcējamies piemiņas pasākumos Svētbirzē, paliek arvien mazāk un mazāk,» saka G.Balodis.
Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Kairiša informē, ka Latvijas Valsts arhīvā apkopotas ziņas par 20 personām, kas no Ozolnieku novada izvestas 1941. gada 14. jūnijā un 116 – 1949. gada 25. martā. ◆
