Dobeles tuvums netraucēAptuveni kopš 1437. gada lasāmas vecākās ziņas no lēņu rakstiem par tagadējā Krimūnu novada vietām, konkrēti par Bīlasta muižu (Behrsemunde), bet Krimūnu pagasta teritorija izveidojusies padomju varas laikā. Pagasta sākums ir Krimūnu ciema padome, kas 1945. gadā bija Auru pagastā. Kā stāsta Krimūnu pagasta pārvaldes vadītāja Anita Riekstiņa, kādreiz Krimūnas atradās stratēģiski svarīgā vietā – cauri vedusi dzelzceļa līnija, un ap staciju ritējusi rosīga dzīve.
1872. gadā Jelgavas Dzelzceļa sabiedrība sāka 127 verstu garo Jelgavas–Mažeiķu dzelzceļa būvi. To nodeva ekspluatācijā 1873. gada novembrī ar četrām stacijām, tajā skaitā Krimūnu staciju. Tās atklāšana ievērojami veicināja Krimūnu uzplaukumu. Tolaik, līdz 1927. gadam, tā bija Dobelei tuvākā stacija. Tieši stacijas tuvums vedinājis ne vienu vien iedzīvotāju apmesties Krimūnu pagastā. No 2010. gada februāra Krimūnās vilciens vairs nepietur, jo šis maršruts likvidēts. «Diemžēl tagad vēsturiski nozīmīgā stacijas ēka nevienam īsti nav vajadzīga. Pagaidām gan tajā vēl dzīvo pāris ģimenes, kas īrē telpas no «Latvijas dzelzceļa», ēkas īpašnieka,» skaidro A.Riekstiņa.
Rosība tagadējā Krimūnu teritorijā īpaši aktivizējusies Latvijas brīvvalsts laikā. Krimūnas tad bija Auru pagasta teritorijas daļa, bet centrs – Krimūnu pienotava, ap kuru koncentrējās pagasta sabiedriskā un kultūras dzīve. Iedzīvotāji nodeva pienu, iepirkās pienotavas veikalā. Pienotavas zālē notika sabiedrisko organizāciju sapulces, sarīkojumi. Lielie zemes īpašnieki katrs darbojās savā valdē. Ritēja arī aktīva kultūras dzīve – otrajā stāvā atradās zāle ar skatuvi, darbojās teātra pulciņš. Lugu iestudēšanai tika aicināti režisori no Rīgas. Teātris devies arī viesizrādēs. Turpat atradusies bibliotēka ar 1200 sējumiem, to uzturējusi bibliotēkas biedrība ar 50 biedriem (prezidents – Leonīds Zilberts). Aktīva dzīve kūsājusi arī tuvākajā apkārtnē – darbojušās Lipstu ūdensdzirnavas. Lipstos atradusies arī pirmās pakāpes pamatskola un bibliotēka ar 782 sējumu lielu fondu. Turīgajiem saimniekiem visā apkaimē bijuši tālruņi.
Krimūnu pagastā prioritāra nozare ir lauksaimniecība. Ir gan lielas zemnieku saimniecības ar labu tehniku un dažādiem agregātiem, gan mazas piemājas. Lielākie lauksaimniecības uzņēmumi ir SIA «Dobele agra» (graudkopība, rapšu audzēšana, pakalpojumu sniegšana), zemnieku saimniecības «Lazdiņi» (graudkopība, rapši), «Paugurīši» (graudkopība, rapši, kaltes pakalpojumi), «Gundegas» (graudkopība), «Tiltiņi» (graudkopība), «Bīlasti» (koku stādu audzēšana), «Rūķīšu tēja» (ārstniecības augu audzēšana, pirmapstrāde, realizācija) un Latvijas Valsts augļkopības institūts (zinātniski pētnieciskais darbs, augļkopība, augļu koku audzēšana).
Ar velosipēdu uz darbu
Krimūnas atrodas vien astoņu kilometru attālumā no Dobeles, un vietējie turp strādāt dodas pat ar velosipēdiem. Tālu nav arī Jelgava, kas arī ir iecienīts galamērķis darba meklētājiem, daži braucot uz Rīgu. «Krimūnas ir stratēģiski veiksmīgā vietā, ceļš uz tuvējām pilsētām labs, un, ja ir vēlēšanās, darbu var atrast,» stāsta pagasta pārvaldes vadītāja.
Viņa atklāj, ka gadījumos, kad pagastā notiek brīvo dzīvokļu izsoles, tie vienmēr ir pieprasīti, tātad iedzīvotāji novērtē Krimūnas kā ērtu vietu, kur apmesties uz dzīvi.
«Domāju, ka Dobeles tuvums mūsu pagastam drīzāk ir pluss, nevis mīnuss. Galvenokārt jau tāpēc, ka pilsētā ir vieglāk atrast darbu, savukārt cilvēks, kam ir darbs, ir apmierinātāks ar dzīvi un pozitīvāk domājošs. Jo vairāk mūsu iedzīvotājiem ir darbs, jo labāk.»
Pilsētas tuvums gan liek arī vairāk mobilizēties un vienmēr domāt par to, lai norises pagastā būtu interesantas un Krimūnas nepārvērstos vien par Dobeles guļamvagonu.
«Mēģinām maksimāli nodrošināt iedzīvotājus ar visu ikdienā nepieciešamo. Mums ir gan veikali, gan bibliotēka un tautas nams, gan ģimenes ārsta prakses un pasta nodaļa. Cenšamies organizēt dažādus kultūras un sporta pasākumus, lai cilvēkiem būtu iespējas atpūsties pēc darba un brīvdienās,» teic A.Riekstiņa.
Krimūniekiem ir iespēja nodarboties ar fiziskām aktivitātēm sporta zālē, bet tautas namā aktīvos pagasta iedzīvotājus gaida septiņi kolektīvi – vidējās paaudzes deju kopa «Akači», 1.–4. klašu tautas deju kolektīvs, dāmu vokālais ansamblis «Kvinte», bērnu dramatiskais kolektīvs «Troksnēni», jauniešu amatierteātris «Etīde», amatierteātris «Skats» un līnijdejotāju grupa. ◆
Atpakaļ mājās
Rutas kundze, kuru sastopam pie pagasta pārvaldes, ieradusies pasta nodaļā izņemt pensiju. Kādreiz dzīvojusi Krimūnās, pēc tam ilgus gadus citviet, tagad atkal atgriezusies. Viņa atzīst: «Man Krimūnās ļoti patīk. Pašvaldībā neko neatsaka, palīdz, cik vien var. Salauzu gūžu un tagad nevaru pārvietoties, solīja sagādāt ratiņus, lai vieglāk.» Krimūnās dzīvot esot labi – viss ērti pieejams vienkopus.
«Salīdzinot, kā bija kādreiz, – tagad apkārtne Krimūnās kolosāli iekopta,» sajūsmu par vietējo vidi neslēpj kundze. Lai gan, aprūpējot kādu slimnieci, aizķērusies un krītot salauzusi gūžu, sirmgalve nezaudē optimismu, ka viss būšot labi, un ar dzīvi kopumā ir apmierināta. Tagad slimības laikā daudz palīdzot vīrs – gan ved pastaigāties, gan gatavo ēst.
Rutas kundze izaudzinājusi sešus bērnus, kas nu jau aizgājuši savā dzīvē – kāds plāno kāzas, cits pošas darbā uz ārzemēm. Viņa cer, ka nākamā valdība atradīs līdzekļus, lai kaut mazliet palielinātu pensijas, lai ikdienas iztikšana būtu vieglāka. «Mēs dzīvojam vecā mājā, un par dzīvokli bez ērtībām maksa mēnesī nav augsta, bet tiem, kam lieli maksājumi, taču grūti iztikt. Vajadzētu tiem deputātiem padomāt, kā tas ir dzīvot ar tik mazu naudu! Viņi vēl atļaujas lielāku algu sev prasīt,» spriež pensionāre. Viņa gan ir apņēmības pilna vēlēšanās piedalīties un visus tos, kas viņai nepatīk, bez žēlastības izsvītrot. ◆
Visvairāk lasa romānus
Domājot par jauno tehnoloģiju mīļotājiem, pie Krimūnu bibliotēkas novietoti soliņi, lai varētu piesēst un savās mobilajās ierīcēs uztvert bezvadu internetu. Bibliotēka apmeklētājus gaida ne tikai ar internetu, bet arī ar plašu grāmatu klāstu. Tās vadītāja Jolanta Rubene priecājas, ka aug mazo lasītāju skaits, bet bēdājas par tiem čaklajiem grāmatu mīļotājiem, kas, sadzīves apstākļu spiesti, devušies darbā uz ārzemēm un pie literatūras latviešu valodā vairs netiek.
Jolanta ar smaidu atzīst: «Pati gandrīz esmu pārklājusies ar pelējumu, kā veca grāmata, jo strādāju šeit jau 28 gadus. Ne viens vien lasītājs izaudzis man acu priekšā.»
Viņa stāsta, ka tie, kas reiz ar lasīšanu aizrāvušies, lasa arvien vairāk. «Protams, cilvēku kāri pēc lasīšanas ietekmē procesi valstī. Daudzi devušies prom, un nereti sociālajos tīklos, kur sazināmies, man atzīst, ka pietrūkst iespējas lasīt grāmatas latviešu valodā. Tomēr bibliotēkas lielais pluss vienmēr un visos laikos ir – šī ir vieta, kur kaut ko dod par velti.»
Grāmatu fonds bibliotēkā tiek nepārtraukti atjaunots, vecās un aktualitāti zaudējušās nomaina ar jaunām. Visvairāk lasītāji iecienījuši romānus, piemēram, latviešu autoru darbus. «Cilvēku ikdiena paiet darbā, tāpēc brīvajos brīžos viņi meklē veidus, kā atpūsties un aizmirsties,» apmeklētāju mīlestību pret vieglāku lasāmvielu skaidro Jolanta. Liela piekrišana ir detektīvstāstiem un dāmu romāniem, meklē arī jauno latviešu autoru darbus, piemēram, Daces Judinas grāmatas.
«Ļoti priecājos, ka pie mums daudz lasa skolotāji, jo tas mudina to pašu darīt arī skolēniem. Esmu ievērojusi, ka tajās klasēs, kurās grāmatas mīl pedagogs, lasa arī bērni.» Viņasprāt, par pārāk veiksmīgu nevar nosaukt izglītības politiku, jo lielākoties vairs neeksistē obligātās literatūras saraksti, kas agrāk kaut nedaudz motivēja skolēnus ķerties pie grāmatu lasīšanas. Tomēr pēdējā laikā jūtamas arī pozitīvas pārmaiņas. Vienu brīdi šķitis, ka skolēni nelasa nemaz, tagad grāmatu mīļotāju skaits augot. «Savā darba pieredzē esmu ievērojusi, ka pilnīgi noteikti bērni, kuri lasa, daudz veiksmīgāk spēj savas domas formulēt,» secina bibliotēkas vadītāja.
Jolanta atzīst, ka informācijas laikmets ievieš savas korekcijas arī kaislīgu grāmatu lasītāju rindās. Arī viņa pati tagad grāmatām velta mazāk laika, jo jāatlicina brīdis sociālajiem tīkliem un ziņu lapām internetā. Tas gan neesot jāuztver kā mūsdienu trūkums, bet jāpieņem kā fakts, ka laiki mainās un jāpielāgojas jaunajam. ◆
Dārznieces Albīnes radošās idejas
«Krimūnās mums patiešām paveicies ar dārznieci – viņai ir tik daudz ideju un uzņēmības tās īstenot,» par Albīni Kokorēviču stāsta pārvaldes vadītāja Anita Riekstiņa. Albīne pati labprāt ved parādīt gan skolas parku, gan nesen ierīkoto iepazīšanās dārzu. Par katru dizaina elementu, puķu dobi un augu viņai stāstāms, kā tas radies un kāpēc.
Būdama Bulduru tehnikuma absolvente, Albīne kaislīgi aizrāvusies ar dārzkopību un, ierīkojot jaunus stādījumus, kā arī radoši apspēlējot vecos, iepriecina visus Krimūnu iedzīvotājus. Kokā pie skolas «iemitinājušās» krāsainas sūnu bumbas, kas aptītas ar dzijas pavedieniem – tās ozolu īpaši krāšņu padara ziemā, kad lapu rota nomesta. Citā kokā kā dekoratīvi krāsaini zvani iekārti māla puķu podi, kas tapuši Ziemassvētku laikā, bet citur «ielaidušies» lieli koka taureņi.
Skolas parka lepnums ir kļava, kuru pagasta ļaudis 1998. gadā ievēlēja par pagasta koku. Kļava ir arī skolas simbols. Parkā izaudzis savdabīgs vēlmju piepildīšanas koks, kuram jāiziet cauri, un divu siržu soliņš – abi objekti ir ļoti iecienīti jaunlaulāto vidū. Turpat izveidota neliela estrādīte, kur svinēt svētkus
Mazliet tālāk Albīnes izlolotais iepazīšanās dārzs aicina novērtēt kokaugu daudzveidību. Kokus papildina puķu stādījumi, dažādas formas atpūtas soliņi, šūpoles un milzu stabule. «Šeit cilvēki var iepazīt augus, redzēt, ka pasaulē ir ne tikai parastais bērzs vai parastā kļava,» ar stādījumiem lepojas dārza izveidotāja. Dārzā aug, piemēram, tādi retumi kā ginks un tulpju koks.
Albīne uzskata, ka, radoši izmantojot pieejamos materiālus un piedaloties pat nelielos konkursiņos un projektos, apkārtējo vidi iespējams iekārtot skaistu un visiem patīkamu. Viņas vadībā, realizējot projektus un iesaistot pagasta aktīvos iedzīvotājus, Krimūnās zaļo dažādi koki un dobes grezno plašs puķu klāsts. ◆
