Latvijas Lauksaimniecības universitātes 60 gadu jubileja ir nozīmīga arī Jelgavai: ārpus Rīgas tā ir pirmā pilsēta, kas ieguva savu augstskolu.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes 60 gadu jubileja ir nozīmīga arī Jelgavai: ārpus Rīgas tā ir pirmā pilsēta, kas ieguva savu augstskolu. Vēstures fakti liecina, ka toreizējās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas (JLA) tapšanā un izvietošanā tieši Jelgavā lieli nopelni ir tā laika pilsētas vadībai. Trīsdesmito gadu prese liecina, ka Jelgava bija ļoti lepna ar savu augstskolu un pienācīgi novērtēja šo ievērojamo notikumu, plaši atspoguļojot augstskolas tapšanu laikrakstu slejās. LLU asociētā profesora Kaspara Vārtukapteiņa pētījums par JLA veidošanu un pastāvēšanu līdz 1944. gada septembrim balstīts uz Latvijas Valsts vēstures arhīva, tā laika preses un aculiecinieku atmiņu materiāliem. Jubilejas dienās piedāvājam atskatu uz LLU dibināšanas posmu trīsdesmitajos gados.
Senais sapnis kļūst par īstenību
1929. gada 9. oktobrī Jelgavas pilsētas valde savā sēdē apsprieda jautājumu par dažu Latvijas Universitātes fakultāšu pārcelšanas lietderību uz Jelgavas pili. Tā nolēma vērsties ar ierosinājumu pilsētas domē, kur šis jautājums tika izskatīts 16. oktobra sēdē.
Ir piemērota augstskolai
Sēdē pilsētas galva Hugo Štolcs paskaidroja valdes argumentus. Viens no galvenajiem bija tas, ka 1929. gadā daudzus reflektantus, starp kuriem bija ne mazums jelgavnieku, neuzņēma universitātē vietu trūkuma dēļ. Tāpat tika atzīmēts, ka nav racionāli visas augstskolas koncentrēt Rīgā, kur ir dārgāka dzīve un dzīvokļu trūkums, un uzsvērts, ka Jelgava ar savu izvietojumu daudzu ceļu krustpunktā un galvaspilsētas tuvumā, ērto satiksmi ar Rīgu un dzīves lētumu esot kā radīta dažu augstāko mācību iestāžu vai fakultāšu izvietošanai. Jelgavas pils, kurā jau ieguldīti lieli valsts līdzekļi, stāvot nepabeigta un neizmantota, būtu ļoti piemērota šim nolūkam. Dome vienbalsīgi pieņēma lēmumu un uzdeva valdei «griezties pie Saeimas, Valdības un Latvijas Augstskolas ar lūgumu piekrist dažu augstskolas fakultāšu pārcelšanai uz Jelgavu un uzņemt valsts 1930./1931. saimniecības gada budžetā vajadzīgās summas Jelgavas pils galīgai izbūvei augstskolas vajadzībām».
1929. gada 28. oktobrī pilsētas valde nosūtīja Ministru kabinetam vēstuli ar lūgumu piekrist dažu universitātes fakultāšu pārvietošanai uz Jelgavu.
Drīz pilsētas valde saņēma LU rektora profesora Augusta Tenteļa parakstītu vēstuli ar atzinumu, ka Jelgavas pilsētas valdes lūgumu nav iespējams izpildīt. Kā pretarguments jelgavnieku vēlmēm tika minēts milzīgi dārgais pils remonts, tās nepiemērotība augstskolas specifikai, tas, ka jebkuras fakultātes pārcelšana traucētu universitātes vienības idejai un ievērojami palielinātu valsts izdevumus.
1932. gada 2. janvārī pilsētas valde atkārtoti vērsās Ministru kabinetā, atgādinot savu lūgumu.
Ledus sakustējies
Pirmajā pasaules karā izpostītās Jelgavas pils drupas sāka novākt 1927. gadā. Darbus kavēja gan ekonomiskā krīze, gan neskaidrības par celtnes turpmāko izmantošanu. 1932. gadā Pieminekļu valdes sēdē tika atzīmēts, ka pils atjaunošanas darbi no zinātniskās restaurācijas viedokļa norit neapmierinoši: nav izstrādāts pat kopējs darbu projekts, iekštelpas tiek atjaunotas kā pagadās.
1932. gada 29. februārī Valsts kanceleja nosūtīja Jelgavas pilsētas valdei vēstuli, kurā atzina, ka ierosinājumu izvietot Jelgavas pilī dažas augstskolas fakultātes un valsts iestādes Ministru kabinets atbalstot, bet jautājumu varēšot izlemt tikai pēc pils sakārtošanas, bet tam pašlaik neesot līdzekļu.
Pēc diviem gadiem jau bija sākusies kustība jelgavnieku neatlaidīgo lūgumu piepildījuma virzienā. Ar 1934. gada 14. aprīli ir datēts LU izdevumu aprēķins, «ja ar Valdības rīkojumu divas fakultātes (Filoloģijas un filozofijas un Tautsaimniecības un tiesību zinātņu) būtu jāpārvieto uz Jelgavu». Tekstā ar zīmuli izdarīti labojumi: «divas» labots uz «četras», pierakstot klāt Lauksaimniecības un Teoloģijas fakultātes.
1934. gada 10. septembrī H.Štolcs informēja pilsētas valdi, «ka valdības aprindās uzpeldējis jautājums par Jelgavas atjaunotās pils telpu izmantošanu un sakarībā ar to šinīs dienās paredzams, ka ieradīsies uz vietas dažādu valdības iestāžu pārstāvji». Valde nolēma atzīt, ka, ņemot vērā daudzu ceļu krustojumus un ērto satiksmi ar Rīgu, pils telpas piemērotas dažu universitātes fakultāšu izvietošanai un Jelgava ar savu lielo dzīvokļu izvēli, dzīves lētumu un klusumu piemērota jaunatnes sekmīgam studiju darbam.
1934. gada 11. septembrī LU sniedza atbildi Izglītības ministrijai uz pieprasījumu par valsts iestāžu telpu vajadzībām. Tajā uzskaitītas nepieciešamās platības pa fakultātēm. Kā Lauksaimniecības fakultātei nepieciešamā platība minēti 2900 m2. Atbildes nobeigumā tika pausta negatīvā LU attieksme pret kādas tās daļas atšķiršanu: tā «būtu līdzīga jaunas, resp., jaunu, augstskolu dibināšanai un prasītu no valsts nesamērīgi lielus līdzekļus». Taču 28. septembrī «Zemgales Balss» jelgavniekus informēja, ka nākamā gada budžetā pils izbūves turpināšanai tikšot paredzēti 250 000 lati.
1935. gada 28. martā Ministru kabinets pieņēma likumu par Latvijas Lauksaimniecības kameru un nolēma to izsludināt.
16. martā Jelgavā ieradās Valsts saimniecības departamenta direktors, Iekšlietu ministrijas Būvniecības departamenta direktors, Zemkopības ministrijas Meliorācijas departamenta direktors un Vērtēšanas daļas priekšnieks. Rīgas viesi apstaigāja pils telpas un iepazinās ar dažādu iestāžu izvietošanas iespējām. «Zemgales Balss» informēja: «Vislielākā iespējamība, ka pilī novietos kādu daļu no Latvijas Universitātes.»
Nevēlas atstāt Rīgu
4. aprīlī Finansu ministrijas Valsts budžeta nodaļā notika apspriede par Latvijas Universitātes humanitāro fakultāšu pārcelšanu uz Jelgavu.
Bet Filoloģijas un filozofijas fakultāte savā sēdē vienbalsīgi atzina, ka ar pārcelšanu uz Jelgavu būtu nopietni apdraudēts tās zinātniskais un pedagoģiskais darbs un tādēļ tā «padevīgi lūdz atteikties no projekta pārcelt fakultāti uz Jelgavu un pēc iespējas arī vispār vairs nepacelt jautājumu par fakultātes pārcelšanu no Rīgas uz kādu citu Latvijas pilsētu».
29. maijā universitātes rektors Jūlijs Auškāps rakstīja iesniegumu Finansu ministrijas Saimniecības departamentam, atbildot uz tā 24. aprīļa rakstā izvirzīto jautājumu par augstskolas iebildumiem pret dažu fakultāšu pārcelšanu uz Jelgavu. Cita starpā rektors rakstīja: «Tagadējās universitātes sadalīšanai nevar saskatīt vajadzīgo motīvu. Latvijas teritorija nav tik liela, ka augstskolas vajadzētu vairākās vietās. Ja gribētu radīt vairākus kultūras centrus valstī, tad tie dibināmi tālāk no galvaspilsētas, piemēram, Daugavpilī, Liepājā vai Valmierā, bet nevis Jelgavā, kas pati atrodas Rīgas kultūras sfērā. (..) Savu tagadējo stāvokli Latvijas Universitāte sasniegusi tik īsā laikā un tik grūtos apstākļos tikai kā vienota augstskola.»
Rektora rakstam pielikumā pievienoti visu četru fakultāšu skaidrojumi. To saturs ir līdzīgs rektora un Filoloģijas un filozofijas fakultātes rakstu saturam. Lauksaimniecības fakultāte atzīmēja, ka tā ar abām nodaļām aizņemot apmēram 3650 m2. 1922. – 1924. gadā, izbūvējot telpas fakultātes speciālām vajadzībām Kronvalda bulvārī 1, izlietots apmēram
Ls 180 000, Baznīcas ielā – Ls 60 000. Speciālās izbūves aptverot septiņas laboratorijas, no kurām divas Baznīcas ielā vēl beidzot būvēt – ar apmēram 4000 metru gāzes un ūdensvada cauruļu kopgarumu, 250 studentu laboratorijas vietām, kas izvietotas pie speciāli iebūvētiem galdiem ar aptuveni 400 metru kopgarumu.
Pils atjaunošana turpinās
1936. gada 11. maijā avīze «Brīvā Zeme» publicēja rakstu, kurā informēja par jau diezgan drošiem iespējamiem Jelgavas pils izmantošanas variantiem: pārceļot uz to pirms gada dibināto Lauksaimniecības kameru un Universitātes Lauksaimniecības fakultāti, pārveidojot to par patstāvīgu augstskolu.
Pirms atjaunošanas darbu pilnīgas veikšanas iepriekš jāparedz pils izmantošanas plāns, lai telpu izbūvi varētu tam piemērot. Arī par to gadiem ilgi bijušas pārrunas un liela «stīvēšanās», jo ikviens Rīgas resors vai iestāde, par kuras varbūtēju pārcelšanu uz Jelgavas pili runāts, stīvējies visiem spēkiem pretī. Beigu beigās iznāktu, ka skaistās pils atjaunošanai būtu izdota prāva nauda, bet tā stāvētu pilnīgi tukša. Mazāk gan tas notiktu vispārības un lietderības interešu dēļ, vairāk – iestāžu vadītāju un darbinieku iedomāto neērtību dēļ, kādas tiem rastos, Rīgu atstājot.
Uz Jelgavas pili tika nolemts pārcelt Lauksaimniecības kameru. Taču ar to vien plašās telpas nebūtu aizņemtas, tāpēc radās jautājums par Universitātes Lauksaimniecības fakultātes pārvietošanu uz pili.
Pārcelšana ir lietderīga
17. jūnijā Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis pirmo reizi ieradās Jelgavas pilī. Šā apmeklējuma rezultātus apkopojusi «Brīvā Zeme» savā nākamās dienas numurā: «Ja jautājums par Lauksaimniecības kameras pārcelšanu uz Jelgavu bija jau izšķirts, tad dzīvas pārrunas līdz vakardienai arvien vēl bija par Lauksaimniecības fakultātes iespējamo pārcelšanu. Pils apskatē, kas notika vakar, Valsts prezidentam un daudziem ministriem klātesot, galīgi noskaidrojās, ka arī Lauksaimniecības fakultātes pārcelšana uz Jelgavu pilnīgi iespējama un lietderīga. Grūtības fakultātei vienīgi varēja radīt laboratoriju iekārtošana tagadējās pils telpās. Laboratorijas prasa daudzus īpašus pievadus un citas ierīces, kas šajās telpās būtu grūtāk iekārtojamas. – Tad laboratorijām būs jāceļ vēl ceturtais pils spārns, – noteica Prezidents.»
Gatavojas darbam Jelgavā
Lauksaimniecības fakultāte jau savlaicīgi sāka domāt par darbību Jelgavā. 27. novembrī dekāns Pēteris Kulitāns lūdza Izglītības ministrijai rast iespēju nodot Lauksaimniecības akadēmijai Valdekas fermu paraugsaimniecības vajadzībām. Šis lūgums tika atteikts, jo Valdeka bija Jelgavas Skolotāju institūta mācību saimniecība. Tā mācību plānos bija paredzēta arī laukkopība un dārzkopība. Lauksaimniecības fakultātē apmācībā ir nepieciešams studentus iepazīstināt ar dažādām lopu slimībām. Rīgā šie demonstrējumi notiekot Vetrinārmedicīnas fakultātes klīnikās, Jelgavā šādas iespējas nebūšot. Tādēļ pēc Lauksaimniecības fakultātes ierosinājuma un saskaņā ar LU padomes lēmumu rektors lūdza izglītības ministru «neliegt savu gādību», lai Zemkopības ministrija piešķirtu papildu finansējumu jaunceļamajai veterinārajai klīnikai.
Viestura piemiņas pils
1937. gada 5. septembrī Jelgavā Zemgales izstādes laikā notika 3. Pļaujas svētki. Tos apmeklēja un plašu runu teica Valsts un Ministru prezidents Dr. Kārlis Ulmanis. Šie svētki ir ievērojami arī ar to, ka to laikā Jelgavas pils tika nosaukta par Viestura piemiņas pili. Tai vārdu deva prezidents savā runā. Jāpiebilst, ka šo pils nosaukumu Ministru kabinets nav apstiprinājis.
Latvijas Universitātes dekānu padome akceptēja Lauksaimniecības akadēmijas satversmi 1937. gada 29. novembrī. Universitātes padome to pieņēma 2. decembrī.
Pils jaunā korpusa pamatakmens svinīgi iemūrēts 1938. gada 11. maijā – Lauksaimniecības kameras pils telpu iesvētīšanas pirmajā gadadienā.
Cerību piepildījums
1939. gada 30. jūnijā izglītības ministrs Jūlijs Auškāps parakstīja 85. rīkojumu: «Saskaņā ar Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversmes spēkā stāšanos 1939. gada 1. jūlijā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai sākt savu darbību ar 1939. gada 1. jūliju Jelgavā, Viestura piemiņas pilī. Par minētās akadēmijas pagaidu rektoru uz vienu gadu ar Ministru kabineta 1939. gada 9. marta lēmumu apstiprināts vecākais docents Dr. agr. Pāvils Kreišmanis, skaitot ar 1939. gada 1. jūliju.»
1. jūlijā Jelgavu apmeklēja Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Prezidenta redzētā rezumējums: (..) «Te ir redzams, ka darbos esam iemiesojuši mūsu visu iemīļoto un patieso teicienu – lauksaimniecībā ir dzīves pamats. Lauksaimniecības akadēmija būs plašākā, labāk iekārtotā un piemērotākā augstākā mācību iestāde. Studentu skaits viņā būs viens no lielākiem.»
3. jūlijā tika ievēlēti fakultāšu dekāni. Par Lauksaimniecības fakultātes dekānu kļuva līdzšinējais fakultātes sekretārs profesors Maksis Eglītis, Mežsaimniecības fakultāti uzticēja vadīt profesoram Rūdolfam Markusam.
Jelgavnieku prieku par savu augstskolu pauž V.Zemgalieša raksts Jelgavas avīzē «Zemgales Balss» 5. jūlija numurā: «Jelgavas senais sapnis kļuvis par īstenību, un droši vien maz būs jelgavnieku un zemgaliešu, kas nepriecātos par jaunās augstskolas atvēršanu Zemgales sirmajā metropolē.»
«Brīvās Zemes» 15. augusta numurā akadēmijas rektors informēja, ka telpu izbūve jau tuvojoties noslēgumam. No jauna noorganizēta Fizikas un Meteoroloģijas, Ķīmijas (organiskās un neorganiskās), Botānikas un Mērniecības katedra. Studētgribētāju skaits akadēmijā bija lielāks par gaidīto: Lauksaimniecības fakultātē eksāmenus izturēja un tika uzņemti 116, bet Mežsaimniecības fakultātē – 52 reflektanti.
Pirmais imatrikulācijas akts akadēmijā bija 15. septembrī. Divas dienas pirms tam notika pirmā diplomdarbu aizstāvēšana akadēmijā.
Jelgava – akadēmijas pilsēta
28. oktobrī notika akadēmijas telpu iesvētīšana. Zemgales metropole Jelgava bija tērpusies svētku rotā. Virs pils plīvoja nacionālie karogi, kas simboliski vēstīja, ka Jelgava kļuvusi par akadēmijas pilsētu.
Ar speciālu vilcienu ieradās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Jātnieku goda eskorta pavadībā viņš un daudzās oficiālās personas no stacijas devās uz Sv.Trīsvienības baznīcu. Svētku turpinājums notika akadēmijas lielajā un skaistajā aulā.
Universitātes un akadēmijas padomes sapulcējās atsevišķā zālē, kur universitātes rektors profesors M.Prīmanis par simbolu universitātes un akadēmijas draudzībai iededzināja zinātņu lāpu un nodeva to akadēmijas rektoram profesoram P.Kreišmanim, kas to pieņēma, solot neļaut dzist zinātnes ugunij arī audzēkņu apziņā.
Svētku aulā bija pulcējušies no galvaspilsētas ieradušies ministri un pārējie viesi, Jelgavas sabiedrības pārstāvji un studējošā jaunatne. Tad zālē tika ienesta degoša zinātņu lāpa. Tā bija sudrabā kalta un izgatavota speciāli akadēmijas iesvētīšanas svinībām. Akadēmijas rektors profesors P.Kreišmanis teica: –Zinātnes nedziestošo uguni, kas spīd gadsimtiem cauri, ko viena paaudze nodod nākošai, ko Lauksaimniecības fakultāte Latvijas Universitātē kūrusi un uzturējusi 20 gadu, bet, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai pastāvīgai kļūstot, esam saņēmuši no Latvijas Universitātes rektora un šurp atnesuši, – pagodināmies lūgt Jūs, visumīļotais un godātais Vadoni, iededzināt to akadēmijā šinī goda vietā Viestura piemiņas pilī.
Vēsturiskā akta dalībnieki dziļā saviļņojumā vēroja, kā prezidents pakāpās uz zinātņu altāra pakājes, ko greznoja dienas datums «28.X39.», un aizdedzināja liesmu zeltītai urnai līdzīgā traukā. Reizē ar to dzidri atbalsodamās, atskanēja valsts himna.
Pirmais darba gads
Oktobra beigās akadēmijā jau strādāja vairāk nekā 70 mācībspēku.
1938./39. mācību gadā LU Lauksaimniecības fakultātē bija 19 katedru. Akadēmijā tika izveidotas vēl deviņas jaunas katedras.
Ministru kabinets nodeva augstskolas īpašumā Pils kino ēku. Tās īpašumā pārgāja Latvijas Universitātes kustamās un nekustamās mantas daļa, kas līdz tam atradās Lauksaimniecības fakultātes lietošanā: Rāmavas ferma, Vecauces mācību saimniecība, Lielauces mācību un izmēģinājumu mežniecība un Auces meža novads.
1940. gada 8. aprīlī izglītības ministrs Jūlijs Auškāps nodibināja komisiju jautājuma noskaidrošanai par Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes institūtu un klīniku pārvietošanas vēlamību un izbūves iespējamību Jelgavā un par šīs fakultātes varbūtēju pievienošanu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai. Informācija par šīs komisijas darba rezultātiem pagaidām nav atrasta, iespējams, ka lielās pārmaiņas, kas bija saistītas ar Latvijas valstiskuma zaudēšanu, neļāva tai darbu pabeigt un atvirzīja šīs iespējamības realizēšanu dzīvē.
Kaspars Vārtukapteinis, LLU Tehniskās fakultātes dekāns, Dr. inž. , asociētais profesors
