Bija jautri. Ir jautri. Un būs vēl jautrāk. Vismaz sabiedriskajā telpā tas noteikti tā būs, jo parlamenta vēlēšanas nāk, politiķi sāk kustēties aizvien straujāk – gozēties dažādos pasākumos, tikties ar uzņēmējiem un parastajiem cilvēkiem. Dziļdomīgās grumbās savilktām pierēm klausās sabiedrības bēdu stāstos un sola viņus neaizmirst arī pēc 4. oktobra. Kas tik nav piedzīvots – ģīboņi, skarbas un pat uz pieklājības robežas balansējošas diskusijas, dažādas jaunas «atmaskojošas» grāmatas un daudz kas cits gana amizants, tajā skaitā pat tādu kandidātu parādīšanās, kurus sabiedrībā jau sāk dēvēt par Latvijas žirinovskiem. Bet ne tur ir tā būtība. Svarīgākais ir cits jautājums – kādu patieso interešu vadīti šie cilvēki dodas Saeimas virzienā – skaļi deklarēto vai kādu klusi slēptu un pagaidām neatklātu vēlmju un interešu varā esoši. Būtu skumji apjaust 5. oktobra rītā, ka parastais vēlētājs politiķim atkal vairs nav vajadzīgs. Jo tronis aizņemts un vairs nav svarīgi, kas notiek būdiņās.
