Viktors Valainis: Ja jau likums nesaprotamu iemeslu dēļ neļauj īstenot sabiedrībai nozīmīgu projektu, kādēļ mēs nevaram šo likumu precizēt atbilstoši reālajai situācijai?
Šoreiz rubrikā «Vēlēšanas» piedāvājam partijas «Vienotība» kandidāta Zemgales apgabalā, pašreizējā Saeimas deputāta Viktora Valaiņa skatījumu uz, viņaprāt, svarīgākajām problēmām un to risinājumiem.
– Jau esat Saeimā un kandidējat atkal (gan no citas partijas). Līdz ar to – vispirms pastāstiet, ko esat paveicis šajā sasaukumā būtisku sabiedrībai, lai vēlētājs varētu saprast, ka par jums būtu vērts balsot atkal.
Esmu ne tikai Saeimas deputāts, bet arī Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Mana darbība šajā Saeimā pārsvarā notika trijos virzienos: mājokļu politikas jautājumi, satiksmes problēmas un trešais, manā skatījumā veiksmīgi īstenots, – privātpersonu maksātnespējas procesa sakārtošana – te ir runa par tiem cilvēkiem, kuri savulaik ņēmuši kredītus īpašuma iegādei un dažādu iemeslu dēļ vairs nespēj segt saistības un zināmā mērā ir iedzīti stūrī. Es domāju plaši zināmo diskusiju par «atslēgu nolikšanas» principu, par kuru notika garas debates starp bankām, politiķiem un kredītņēmējiem. Diemžēl pašreizējais likums par privātpersonu maksātnespējas ierosināšanu paredz ļoti garu un sarežģītu procesu, kas turklāt ir arī diezgan dārgs parastam kredītņēmējam. Faktiski tagadējais likums nemaz īsti neļauj cilvēkam likumiskā un visiem pieņemamā veidā tikt vaļā no vairs nepanesamā parādu sloga. Faktiski šādiem cilvēkiem lētāk ir nopirkt vienvirziena biļeti, piemēram, uz Angliju – tie ir ekonomiski aktīvi cilvēki, kuri likumu nepilnības dēļ šobrīd faktiski ir izslēgti no normālas ekonomiskās aprites valstī.
– Jūsu piedāvātais risinājums?
Ļoti ceru, ka jau nākamajā ceturtdienā Saeima galīgajā lasījumā apstiprinās manis rosināto likumprojektu, kas paredz daudz vienkāršāku un ātrāku risinājumu ļoti daudziem Latvijas kredītņēmējiem, kurus nevar tikai pašus vainot, ka viņi nonākuši neatrisināmā parādu problēmā. Pašreiz likumprojektā ir paredzēts, ka privātpersona varēs vērsties tiesā ar lūgumu atzīt tās maksātnespēju, ar konkrētiem faktiem pierādot savas finanšu problēmas. Ja tiesa nolems maksātnespēju atzīt, tad tiks noteikts viena gada termiņš, kura laikā šim cilvēkam ļoti strikti noteiktā kārtībā un termiņos būs jānomaksā konkrētas naudas summas savu saistību dzēšanai. Taču vairs nebūs situācijas kā tagad, kad cilvēks gadiem spiests atdot parādu segšanai 70 procentu no visiem saviem ikmēneša ienākumiem un faktiski dzīvot bada maizē. Bankas šādam risinājumam, protams, nepiekrīt. Esmu ievērojis, ka atsevišķi politiķi diemžēl pievienojas banku pozīcijai. Taču kopā ar Latvijas Kredītņēmēju asociāciju un arī daudziem politiķiem esmu soli pa solim virzījis šo likumprojektu uz priekšu, ik reizi vajadzības gadījumā sniedzot nepieciešamos argumentus, kādēļ mans piedāvātais risinājums ļoti būtiski atvieglotu daļēji arī visu tautsaimniecību no stagnēšanas. Ir jābūt samērības principam, nevis kā tagad, kad cilvēks ir bezspēcīgs pret banku varu. Līdzīgi, kā tas ir Zviedrijā, kur skaidri definēta kredītņēmēja un bankas sadarbība, lai banka nevarētu uzspiest vienpusēji klientam savu jautājuma risināšanas scenāriju. Protams, katram, kurš tiks atzīts par maksātnespējīgu, jārēķinās, ka nākotnē viņam varētu būt problemātiski iegūt kādu aizdevumu. Taču vienlaikus būsim reāli – katrs, kurš būs kaut reizi izgājis cauri šādam procesam, diez vai nākamreiz krietni rūpīgāk nepārdomās savu vēlmi aizņemties. Un beigu beigās – katrs var kļūdīties. Arī uzņēmēji mēdz bankrotēt, taču tas nenozīmē, ka viņu nākotnes biznesam ir pārvilkta melna svītra – viss atkarīgs no biznesa plāna un skaidriem pamatojumiem.
– Ko esat paveicis satiksmes jomā?
Manuprāt, jelgavnieki visvairāk pamanīs satiksmes termināļa būvniecības darbus Jelgavā. Kad tiku iecelts Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amatā, tikos ar pilsētas vadību, citiem ieinteresētajiem speciālistiem – ideja par termināļa izveidi bija iestrēgusi teju sešus gadus. Nekas īsti nenotika – izrādījās, ka iemesls ir likumos. Faktiski tajā, kā ierēdņi šos likumus interpretē. Un iecere vienkārši nekustējās ne no vietas. Man tas šķita visai dīvaini, un es sāku pamatīgi pētīt visus attiecīgos tiesību aktus. Un izrādījās, ka daļēji likums tiešām neļauj pašvaldībai veikt kādas konkrētas darbības šādā projektā, bet daļēji tā tomēr bijusi nepareiza likuma interpretācija. Mana pieeja bija vienkārša – ja jau likums nesaprotamu iemeslu dēļ neļauj īstenot sabiedrībai nozīmīgu projektu, kādēļ mēs nevaram šo likumu precizēt atbilstoši reālajai situācijai? Iespējams, laikā, kad likums tika pieņemts, valstī bija pavisam cita situācija. Rezultātu jūs tagad redzat – projekts Jelgavā strauji virzās uz priekšu. Tāpat esmu pārliecināts, ka septiņu gadu laikā tiks realizēts Ziemeļu šķērsojums Jelgavā pār Lielupi. Darbi notiek, un tas tikai vēlreiz apliecina – visu var, ja cilvēki grib darīt.
– Gribat teikt, ka politiķi un ierēdņi vienkārši negrib, nevis nevar?
Manuprāt, Latvija ilgus gadus vadīta nesaimnieciski….
– Arī tad, kad pie varas bija «Jaunais laiks» vai tagadējā jūsu pārstāvētā «Vienotība»?
Jā. Arī tad ne visi lēmumi pieņemti, tos rūpīgi izvērtējot. Un piedzīvots gana daudz zaudējumu šādu lēmumu un dažādu līgumu dēļ. Pats reiz biju uzņēmējdarbībā – studiju laikā man bija mācību uzņēmums, kurā nodarbināju ap 50 cilvēku. Un ļoti labi zinu, kā jūtas uzņēmējs Latvijā – faktiski pret viņu izturas kā pret trešo personu.
– Ka viņš jau «a priori» ir blēdis?
Diemžēl pārsvarā jā. Un šī attieksme ir krasi jāmaina. Pret uzņēmēju jāattiecas kā pret cilvēku, kurš uztur valsti – ierēdņus, politiķus. Mums jāpriecājas par katru uzņēmēju un jāpalīdz viņam risināt problēmas, nevis jārada jauni šķēršļi. Kad sāku strādāt Satiksmes ministrijā, mēs kopā ar ministru Anriju Matīsu neatteicām tikšanos nevienam uzņēmējam, kurš vēlējās ar mums runāt. Tas ir mūsu uzdevums. Šādai attieksmei jābūt ikvienā jomā, kur uzņēmējs saskaras ar valsts pārvaldi. Protams, jāizskauž ēnu ekonomika un negodīgi uzņēmēji, tomēr nevar visus uzreiz uzskatīt par blēžiem tikai tādēļ, ka viens ir pieķerts nelikumībās.
– Par šķēršļiem. Daži politiķi runā par kaut kādiem finanšu ministra Andra Vilka «plāniem» – esot publiski neafišēta ideja no nākamā gada par diviem procentiem palielināt pievienotās vērtības nodokli…
Noteikti nē! Nākamgad neko nav paredzēts mainīt nodokļu likumos, arī to likmēs. Turklāt Andris Vilks nākamajā valdībā nemaz nebūs finanšu ministrs.
– Un kuru tad liksiet vietā?
Vispirms vēl jāsagaida Saeimas vēlēšanu rezultāti. Bet nedomāju, ka kādam ir noslēpums, ka «Vienotībā» apsveram finanšu ministra amatam izvirzīt pašreizējo Saeimas Finanšu un budžeta komisijas vadītāju Jāni Reiru.
– Kāda ir lielākā politiķu problēma Latvijā? Bet tā pavisam godīgi.
Par to jau daudz runāts, un tā ir patiesība – atrautība no reālās situācijas valstī. Kad tu ieej politiskajā vidē, kad staigā pa pilnīgi citiem, skaistiem gaiteņiem, kādā brīdī tu pēkšņi aizmirsti dzīves īstenību tur ārā. Atzīšu – arī es vienā brīdī sajutu, ka sāku mazliet zaudēt saikni ar realitāti. Šo trīs gadu laikā esmu regulāri braukājis uz Jelgavu un ticies gan ar uzņēmējiem, gan pašvaldības speciālistiem. Protams, arī ar cilvēkiem tiekos. Ir svarīgi sajust ikdienas ritmu un būt visu laiku reālajā pasaulē. Ne katrs izvēlas iet politikā, taču tiem, kuri tur nokļuvuši, jāpalīdz sabiedrībai risināt arī visikdienišķākās problēmas, ja tās nav iespējams atrisināt bez valdības iejaukšanās. Nu kaut vai tā pati Elejas šoseja – nebija naudas tās remontam, lai gan bija ļoti liela vajadzība. Meklējām risinājumu un atradām – neremontēsim to visu vienlaikus, bet trijos posmos. Turklāt finansējumu atradām no citos projektos pilnībā neizlietotās naudas. Tas prasīja laiku un vēlmi rast risinājumu. Taču tā es uztveru savu darbību. Varbūt «pie vainas» ir mana jaunība un cita izpratne par šo darbu.
– Trīs lietas, kuras varat tagad apsolīt īstenot, ja tiksiet ievēlēts jaunajā Saeimā.
Nesolīšu, bet aktīvi strādāšu jomās, kurās esmu darbojies līdz šim un jau panācis būtiskus rezultātus. Mājokļu politikas jautājumi – steidzami jārisina šis gadu desmitiem sasāpējušais jautājums. Tā pati siltināšana. Lai arī process iekustējies daudz vairāk, tomēr joprojām ļoti liels skaits māju ir sliktā stāvoklī, kur viena no būtiskajām problēmām ir milzīgi siltuma zudumi. Nedrīkstam tik lēni virzīties uz priekšu, jo līdz ar to faktiski gaisā izkūpinām gan siltumu, gan arī iedzīvotāju naudu. Un tad brīnāmies, ka mums ir tik lieli komunālo pakalpojumu rēķini. Realizējot siltināšanas projektus, varam pilnīgi droši samazināt siltumenerģijas rēķinus par 50 procentiem. Otra lieta – gribu rast risinājumu, lai iedzīvotājiem nav jāmaksā savu negodprātīgo kaimiņu nesamaksātie rēķini par saņemtajiem pakalpojumiem. Šī sistēma jāizbeidz pašā saknē – kādēļ man jāmaksā arī par tiem, kuri tieši tāpat izmanto visas ērtības, bet ļaunprātīgi nemaksā. Un trešā būtiskā sadaļa ir infrastruktūras projekti, protams – satiksmes jomā, sevišķi uzmanību pievēršot kvalitātes un līdzekļu izlietošanas efektivitātes jautājumiem. Lai nebūtu tā, ka mums ir nepamatoti lielas izmaksas ceļu vai tiltu remontiem vai būvniecībai, bet vienlaikus bieži jācīnās ar sliktas darbu kvalitātes sekām.
Un vēl gribu piebilst – redzot notiekošo Ukrainā, mēs nedrīkstam vieglprātīgi attiekties pret savu valsti. Es redzu, ka daudzi cilvēki atļaujas atklāti ņirgāties par mūsu senču brīvības cīņās izcīnīto valsts neatkarību. Tādēļ mums ir jāvairo patriotisms, jāstiprina Zemessardze un jāstāv savas valsts – Latvijas godasardzē. ◆
