Aizvadītās piektdienas vakarā ar grandiozu atklāšanas parādi sākās Latvijas otrās Trīzsvaigžņu spēles Kandavā.
Aizvadītās piektdienas vakarā ar grandiozu atklāšanas parādi sākās Latvijas otrās Trīzsvaigžņu spēles Kandavā. Novadu sportisko delegāciju priekšgalā soļoja pilsētu un rajonu vadītāji, tostarp arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Uldis Ivans. Bet pats lepnākais šajā gājienā noteikti varēja būt Kandavas pilsētas mērs Dainis Rozenfelds, jo jau pirmās sacensību dienas vakarā visiem bija skaidrs, ka kandavnieki ir pratuši lieliski sakopt jau gana veco sporta bāzi, sagādāt sportistiem pienācīgus sadzīves apstākļus un arī interesantu kultūras programmu. Šāds iespaids saglabājās līdz pat sacensību noslēgumam svētdien, un daudzi izteica vēlēšanos arī nākamajās sporta spēlēs sastapties tieši Kandavā.
Jelgavniekus varējām sastapt volejbola un basketbola laukumos, orientēšanās trasēs, peldbaseinā, zālē pie novusa galdiem, virves vilcēju ringā un, protams, vieglatlētikas sektoros.
Šobrīd Kandavas stadions – kaut arī ar retrogumiju klātais skrejceļš kopā ar mūsdienīgu segumu tāllēcēju un šķēpraižu sektorā – ir pēc Rīgas, Valmieras un Ventspils nākamā labākā vieglatlētikas sacensību bāze, tāpēc arī sasniegtie rezultāti bija visai augsti. Kā veicās mūspuses vieglatlētiem? Jāatzīst, ka mūsu sporta veterānes rādīja paraugu jaunatnei. Kaut arī veterānu cīņās zināmu neizpratni radīja ieviestā koeficientu sistēma, pēc kuras par uzvarētāju nereti tika atzīts nevis acīm redzamais ātrākais skrējējs vai tālākā raidījuma īpašnieks, bet gan tas, kuru «izvēlējās» dators. Taču mūsu līderi izturēja arī šo datora «sietu». Vispirms jau LLU mācību spēks Maija Žodziņa, kas cienījamo dāmu konkurencē uzvarēja divreiz: bija ātrākā 100 metru distancē un meistarīgākā tāllēkšanas sektorā. Sporta spēļu spožāko godalgu saņēma arī Ozolnieku skolotāja Rasma Skruļa par tālāko diska raidījumu šajā grupā. Divreiz pēc medaļām devās psihoneiroloģiskās slimnīcas vadošs darbinieks un joprojām pilsētas rekorda īpašnieks Ilgonis Miķelsons: par otro vietu lodes grūšanā un trešo diska mešanā. Arī Jānis Podaviļņiks savu senioru sporta gaitās sapelnīto balvu klāstu papildināja ar vēl vienu – par otro vietu savā vecuma grupā lodes grūšanā. No skrējējiem vislabāk veicās pilsētas rekordu īpašniecei 800 un 1500 metru distancēs Dainai Lindei no Dalbes, kas šoreiz ieguva Trīszvaigžņu spēļu bronzas medaļu 800 metros. 4 x 100 metru stafetē viņa kopā ar Santu Lorenci un divām tukumniecēm tika pie vēl vienas – sudraba medaļas.
Jauno konkurencē par Zemgales panākumu būtu jāuzskata Jelgavas sporta skolā izaugušā Aivja Fiņķa uzvara augstlēkšanā (2,05 metri). Arī Kandavā viņu cīņā vadīja mūsu treneri, bet diemžēl Aivis no Jelgavas šoreiz pārstāvēja kaimiņnovada krāsas. Itin veiksmīgi lēca arī visjaunākie sacensību dalībnieki – pilsētas sportskolnieki Viktors Bisters (1,90) un Mihails Šapovalovs (1,85). Sprinta skrējienos atzīmēšanas vērta ir kādreizējā LLU studentu izlases dalībnieka, bet nu jau biznesmeņa Arta Jankovska iekļūšana finālistu astotniekā 100 metros un Jāņa Janovska panākums 400 metros, kur viņš pārsniedza kvalifikācijas normatīvus gan invalīdu pasaules čempionātam, gan Sidnejas olimpiādei.
Kā ierasts, bez mūsējiem nenotika arī šķēpmetēju cīņas. Tikko no Slovēnijas atgriezies, Kandavā atkal meta Andis Anškins, taču ar jūtamu iepriekšējo emociju rūgtumu. Abiem ar valgundieti Aināru Upīti viņiem šoreiz izdevās pārvarēt 60 metru robežu, kas deva piekto un sesto vietu.
Nobeidzot par vieglatlētiku, vēl jāpasaka treneru sūtītais paldies sporta veterāniem un veiksmes vēlējumi nākotnē mūsu jaunatnei.
Kamēr izlases vieglatlēti centās spodrināt Latvijas vārdu pasaules meistarsacīkstēs Atēnās, bumbu spēlēs spēcīgākie bija redzami zem Trim zvaigznēm tepat Kandavā. Tāpēc arī komandas bija sadalītas meistarklasē, tautas klasē, un atsevišķā grupā bija veterāni. Jāpiebilst, ka arī starp pēdējiem netrūka bijušo izlases kungu un dāmu.
Nespēdami būt klāt vienlaikus vairākās sacensību vietās, «Ziņu» korespondenti vēlākos zelta medaļu īpašniekus – Zemgales basketbola seniorus – «noķēra» spēlē pret kandavniekiem. Lai arī Kandavas komandā spēlēja pats pilsētas mērs mūsējo komanda, kas sastāvēja galvenokārt no Jelgavas vīriem, mājniekus tomēr nerespektēja. Tā bija jau trešā uzvara, kas praktiski jau nodrošināja Zemgalei zelta medaļas. Grūtāks ceļš pa goda pjedestāla kāpnēm bija Ozolnieku vīru volejbola meistarkomandai – pretī stājās jau Volejbola līgas čempionātā sastapti konkurenti, kas augstāk par otro pakāpienu Ozolniekus tomēr nepalaida.
Atklātā peldbaseina celiņos vienīgais trūkums bija nedzidrais ūdens, kas sportistiem traucēja peldējumā «ieturēt taisnu līniju». Taču šī neērtība, kas iespaidoja visus vienādi, arī tikpat vienādi no sportistu puses tika uzņemta – ar jautrību un smaidu. Zelta medaļas izcīnīja Agnese Ozoliņa, veterāniem – Viktors Valainis un Andris Lakstīgala.
Kad virves vilcēju sektorā parādījās Ozolnieku un Ventspils «Velkoņa» vīri, milzīgajam līdzjutēju pulkam bija skaidrs – uzvarēt vai nu Zemgale, vai Kurzeme. Abas komandas demonstrēja gan gan tehniku un taktiku, kas šo spēkošanos pārvērta īstā priekšnesumā, taču vairāk paveicās kurzemniekiem, un mūsējiem tika sudrabs.
Lai arī viens otrs no Jelgavas veiksmīgajiem orientieristiem pamanījās līdz viduklim izpeldēties bebru veidotā dīķī, tas Latvijas labākos šā sporta veida pārstāvjus nespēja apturēt ceļā pēc medaļām. Zeltu nopelnīja Jānis Krūmiņš un Māra Bolšteina, sudrabu – Aļģirds Bolšteins un Evija Brante.
Kopumā Kandavas spēles bija pulcējušas ap tūkstoti dalībnieku, taču daudzi bija ieradušies ar visām ģimenēm un pilnībā baudīja sportiskas atpūtas dienas. «Es trīsdesmit ceturto reizi peldējos!» ziņoja kāds puisēns, atradis mammu pie līdzjutējiem virves vilkšanas sektorā. Nu kur vēl var trīsdesmit reižu peldēties, trīs dienas sportot, vismaz trīs koncertprogrammas noskatīties un, ja vēl ir spēka, arī līdz trijiem naktī izdejoties ballē?
