No oktobra mainīta kārtība, kādā uz Eiropas Savienības valstīm iespējams eksportēt pārstrādāto lauksaimniecības produkciju.
No oktobra mainīta kārtība, kādā uz Eiropas Savienības valstīm iespējams eksportēt pārstrādāto lauksaimniecības produkciju. Līdz ar to valsts veterinārais dienests veic pārbaudes gaļas, piena un zivju pārstrādes uzņēmumos, kas izteikuši vēlēšanos eksportēt savu produkciju uz Eiropu.
Pirmie skatīti piena pārstrādes uzņēmumi. Kā atzīmēja Veterinārā departamenta direktors Jāzeps Rimeicāns, vietējā mēroga pārbaude sekmīgi pagājusi 17 uzņēmumos, kas galvenokārt bazējas Rīgas, Valmieras un Tukuma apkaimē. Pēdējās divās zonās piena pārstrādes īpatsvars sasniedz attiecīgi 17 un gandrīz 30 procentu. Daudzi uzņēmumi pret pārbaudi izturējušies visai nopietni un uzskaitījuši savus trūkumus, lai tuvākajā laikā tos novērstu un ražotnes maksimāli sakārtotu. Decembrī visas potenciālo eksportētāju sarakstā iekļautās ražotnes izvērtēšot Eiropas Savienības komisija. Pastāvot varbūtība, ka vismaz trim no it kā sekmīgajiem uzņēmumiem Eiropas mēroga pārbaude varētu beigties ar noraidījumu, jo prasības esot tik tiešām stingras un apjomīgas. Noteikumu uzskaitījums pārsniedzot pusotru desmitu lappušu un prasības aptverot piena ceļu no lauksaimnieka kūts līdz gatavai produkcijai. Un tieši izejvielas ražošana, nevis pārstrādes uzņēmumu stāvoklis Latvijas apstākļos varētu būt lielākais sāpju bērns. Jo sevišķi piena produkcijas ražošanā. Akciju sabiedrība «Zemgales piens» valsts mēroga pārbaudes pirmajā kārtā dalību nav ņēmusi. Kā «Ziņām» teica akciju sabiedrības izpilddirektore Zaiga Golgāne, vispirms uzņēmumam atjaunojams produkcijas sertifikāts, kam izbeidzies termiņš. Pēc tam arī tikšot domāts par pieteikumu minētajai uzņēmuma pārbaudei.
Nule ar Kurzemes pusi sākusies gaļas pārstrādes uzņēmumu pārbaude. Šo produkciju uz rietumzemēm mūsu valsts atšķirībā no vairākiem piena produktiem, kā zināms, neeksportē. Vērtēšanai sevi pieteikušas astoņas ražotnes. Viņu vidū arī Jelgavas gaļas kombināts. Uzņēmuma vadītājs Antons Kolnejs, jautāts par prognozēm un pasākuma lietderību, bija atturīgs un norādīja, ka viss maksā naudu. Līdztekus produkcijas sertifikāta iegūšanai izieta arī pārbaude par ražojumu atbilstību Krievijas sertifikācijas standartiem, lai produkciju varētu eksportēt Austrumu virzienā, kas notiek jau otro gadu. Attiecībā uz pievēršanos Eiropai A. Kolnejs uzsvēra, ka līdztekus uzņēmumu apsekošanai tai pašai Zemkopības ministrijai bija jāpadomā par finansu iespējām, lai ražotnes sakārtotu atbilstoši Eiropas prasībām. Pagaidām līdzekļu jautājums nemaz netiekot skatīts un ministrijas ierēdņi gaišās noskaņās turpinot popularizēt Eiropas idejas. Bet reāli attiecīga līmeņa nodrošināšanai vajadzīgi nopietni kapitālieguldījumi. Savukārt līdzekļu plānu īstenošanai uzņēmumiem nepietiekot.
SIA «Kompeksim Nākotne» vadītājs Pēteris Čepulis pret gaidāmo pasākumu izturējās skeptiski. Uzņēmums jau pirms trim gadiem pirmajā piegājienā saņēmis produkcijas sertifikātu, lai gan īpašas jēgas tam nav bijis, jo sākotnējais termiņš pa trim lāgiem no ierēdņu puses pagarināts. Pat šobrīd sastopami uzņēmumi, kas ražo nesertificētu produkciju. Kāpēc tad vispār izstrādāti kaut kādi noteikumi, ja reāli noteiktā kārtība netiek ievērota? Vajadzības gadījumā «Kompeksim Nākotne» esot gatava iziet attiecīgu pārbaudi. Bet pagaidām ražošanas apjomi (diennaktī divas produkcijas tonnas, vairāk nekā 70 izstrādājumu veidu) neesot tik iespaidīgi, lai pievērstos eksportam un zaudētu vietējo tirgu. P. Čepulis nule bijis arī Ķelnes mesā, kur iepazinis pārtikas ražotāju pasaules līmeni un guvis apstiprinājumu reāli domājošu cilvēku viedoklim, ka jāskatās austrumu virzienā un jāpievēršas Krievijas tirgum, kura attīstībai šobrīd traucē starpvalstu attiecības un lielā ievedmuita uz Krievijas robežas. Turklāt mūsu ražotājiem citu valstu tirgos nākas lauzties individuālā kārtā. Šinī ziņā P. Čepulis uzsvēra Igaunijas pieredzi, izveidojot vienotu gaļas pārstrādātāju asociāciju un centralizēti risinot produkcijas eksporta iespējas uz Krieviju un Baltkrieviju. Bet attīstīto Eiropas valstu attieksmē pret Latviju dominējot noraidošas notis un papildu realizācijas ceļu meklējumi saviem ražojumiem.
