III. Par antiņu kumeļu pakaviem, kas nav no gumijas.
III. Par antiņu kumeļu pakaviem, kas nav no gumijas.
– Un tad Antiņš uzjāja stikla kalnā…
– Bet, vectētiņ, Antiņš taču jāja trīs reizes!
– Nē, saulīt, Antiņa kumeļam bija gumijas pakavi no «Freibi».
Modernie laiki un to sagādātās iespējas antiņiem, kas vēlējušies noskaidrot nelikumības, ar kurām tik pārbagāta Jelgavas Siltumtīklu finansiāli saimnieciskā darbība vairāku gadu garumā, gājuši secen. Kaut arī uzņēmumu pārrauga un uzrauga vesela rinda institūciju un iestāžu, ieviest LR likumdošanas normas siltumtīklos pilnībā tā arī nav izdevies. Acīmredzot antiņi jājuši ciemos pie princeses ar vecmodīgi aprīkotiem rumakiem. Varbūt tie tiktāl iebaroti, ka lielās rumpja aptaukošanās dēļ nav spējuši pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas.
Ar Jelgavas Siltumtīklu (STU) kontroli periodiski ir nodarbojusies Domes Revīzijas komisija. Kontrole aprobežojusies ar vispārīgām lietām, neiedziļinoties uzņēmuma saimnieciski finansiālās darbības finesēs. Turklāt, kā likums, Revīzijas komisijas ziņojumus Domes deputāti noklausījušies kā jaunāko anekdoti, pēc kuras sekojis lēmums rezultātus «pieņemt zināšanai». Bet zinības mēdz aizmirsties, tādēļ, pieņemot jaunus lēmumus par siltumtīklu kārtējo stutēšanu, vecie lēmumi tikuši ignorēti.
Līdztekus Revīzijas komisijai, kas ir vēlēta institūcija, Domē strādā priekšsēža revidenti, kas STU kontroli veic «izlases kārtā». Šīs metodes būtība: ja tiek atklāti būtiski likumu normu pārkāpumi kādā no uzņēmuma finansiāli saimnieciskās darbības aspektiem, nedod, Dievs, veikt pilnīgāku analīzi. Uz revīzijas aktiem, kuros minētie fakti ļauj nekavējoties atbrīvot no darba uzņēmuma direktoru un galveno grāmatvedi, atrodama U.Ivana rezolūcija: «Revīzijas komisijai – zināšanai; J.Strodam – izstrādāt priekšlikumus trūkumu novēršanai.» Kamēr pilsētas izpilddirektors izstrādā priekšlikumus (!), likumpārkāpumi turpinās. Pēc gada nākamās Domes revīzijas konstatē tās pašas (!) nelikumības, bet izpilddirektors J.Strods turpina izstrādāt priekšlikumus utt.
Neapšaubāmi izcila vieta antiņu – kontrolētāju – sarakstā ierādāma Pasaules Bankas (PB) ekspertiem, konsultantiem un padomdevējiem, kas papildus darba samaksai nelikumīgi tiek baroti un apdāvināti ar suvenīriem par pilsētas iedzīvotāju naudu. Saskaņā ar līgumu starp Finansu ministriju un Jelgavas Domi par Pasaules Bankas piešķirtā aizdevuma izmantošanu un atmaksāšanu Dome maksā par Pasaules Bankas ieteiktas auditorfirmas pārbaudi STU reizi gadā. Auditorfirmas pārbaužu rezultāti dienas gaismu tā arī nav ieraudzījuši. Nemaz nerunājot par iedzīvotājiem, pat pilsētas Domes deputātiem nav pieejami audita ikgadējie slēdzieni un secinājumi (tos aplūkosim kādā no nākamajiem šīs publikāciju sērijas rakstiem). Tā vietā STU sabiedrība tiek iebarota ar savu auditorfirmas novērtējuma interpretāciju. Bet tās ir tikai sūkalas no audita biezpiena sieriņiem. Ja auditorfirmas slēdziens būtu negatīvs, Finansu ministrijai ir tiesības lauzt līgumu un pieprasīt no Domes tūlītēju aizdevuma un procentu atmaksu. Šādā iznākumā nav ieinteresēta ne Pasaules Banka, ne arī Finansu ministrija. Pasaules Banka tāpēc, ka tādējādi nevarētu slaukt zelta govi, par kādu kļuvuši Jelgavas iedzīvotāji. Ministrija tādēļ, ka par aizdevuma administrēšanu Jelgavas iedzīvotāji tai maksā vēl papildu procentus tiem, ko saņem Pasaules Banka.
Bet labdaris Pasaules Bankas veidolā saņem daudz: tikai procentos par aizdevumu vairāk nekā pusi no aizdevuma summas. Tādējādi 14 000 000 ASV dolāru vietā, kas vieglu roku, sistemātiski pārkāpjot likumus, iegūluši siltumtīklos, Jelgavas iedzīvotāji Pasaules Bankai samaksās vismaz 22 000 000 ASV dolāru. Pasaules Bankas ekspertu ēdināšana, protams, pamatsummā netiek ierēķināta. Tie ir tie paši eksperti, kas pretēji Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālistu (argumentētajam) viedoklim, ka Jelgavas Siltumtīklu rehabilitācijas projekts ir balstīts uz gluži aplamiem pieņēmumiem un prognozēm, apstiprināja vīziju, par kuru iedzīvotāji šodien spiesti maksāt pārlieku dārgi. Pieņēmums, ka siltumenerģijas realizācija pirmo piecu projekta īstenošanas gadu laikā palielināsies par 50 000 Gcal, ir viens no iemesliem, kādēļ STU un pašvaldība kopumā novesta līdz maksātnespējai. Reālā siltumenerģijas realizācija no plānotās šodien jau atpaliek par 40%. Aplams izrādījies arī pieņēmums, ka pilsētas iedzīvotāji spēs norēķināties par siltumenerģiju pēc PB iecerētā tarifa. Iedzīvotāju parādi mērāmi miljonos latu un turpina palielināties, bet STU (tas ir, Pasaules Banka) uzspiež arvien jaunus tarifus. Jau no nākamā gada 1.janvāra plānots palielināt tarifu līdz 25,50 Ls /Gcal, kas ir par gandrīz 20 procentiem vairāk nekā 1999. gada 1. janvārī. Tie ir tikai «oficiālie» skaitļi, kuriem nešaubīgi ticēt – spriežot pēc manipulācijām ar datiem Domes un STU grāmatvedībā – būtu pārsteidzīgi.
Fakti
No akta par finansiālās darbības pārbaudi Jelgavas pilsētas pašvaldības
uzņēmumā «Jelgavas siltumtīkli» par 1997. gadu un 1998. gada deviņiem
mēnešiem. Pārbaude veikta, pamatojoties uz 29.09.1998. Jelgavas Domes rīkojumu nr.394-r.
Pārbaudot darbinieka I.Dakstiņa personīgo kontu un darba samaksu 1998. gada jūlijā un augustā, tika atklāti būtiski pārkāpumi. Pēc darba samaksas aprēķina par 1998. gada jūliju varam konstatēt, ka I.Dakstiņš avārijas remontu darbos nostrādājis 16 stundu, saņemot Ls 18,72; gabaldarbā pēc aktiem nopelnījis Ls 410,58, kopsummā– Ls 429,30 (šī summa personīgajā kontā atspoguļota kā 16 stundu darba samaksa. Papildus Ls 429,30 I.Dakstiņam 1998. g. jūlijā izmaksāti vēl Ls 695. Dokumenti, kas apstiprinātu, ka viņam «gabaldarbā pēc aktiem» (kā norādīts darba samaksas aprēķinā) jāsaņem Ls 410,58, netika uzrādīti. Darba laika uzskaites tabulā par 1998. g. jūliju varam redzēt, ka I.Dakstiņš pārsvarā strādājis līgumdarbos. Sakarā ar I.Dakstiņa darba samaksu 1998. g. jūlijā tika uzrādīti darba līgumi, kas noslēgti ar I.Dakstiņu 1998. g. 1. jūnijā kopsummā par Ls 1335.
Sakarā ar to, ka I.Dakstiņš ar direktoru G.Dupužu 1998. g.
1. jūlijā ir noslēdzis darba līgumus par kopējo summu Ls 1335 un akti par paveiktajiem darbiem ir apstiprināti, I.Dakstiņam 1998. g. jūlijā papildus aprēķinātai darba samaksai par tiešo darba pienākumu veikšanu būtu jāsaņem vēl Ls 1335. Pēc I.Dakstiņa personīgā konta nav iespējams gūt skaidru priekšstatu par darba samaksu 1998. g. jūlijā, augustā un septembrī. Klāt iepriekšminētajiem darba līgumiem tika papildus uzrādīts I.Dakstiņa darba līgums noteikta darba veikšanai 1998. g. 25. jūnijā – 28. jūlijā ar darba samaksu «pēc akta» par izpildīto darbu Ls 1520. Sakarā ar to, ka revīzijas laikā iegūto dokumentu kopijām tika pieprasīts STU direktora G.Dupuža paraksts, jāsecina, ka darba līgumā kā darba devējs ir minēts G.Dupužs, bet paraksta vietā savu apstiprinājumu nav devis. Šajā darījumā nav iesaistījusies uzņēmuma galvenā grāmatvede un apliecinājumu ar savu parakstu nav devusi. Turklāt arī aktā, kurš tika uzrādīts kā apstiprinājums par to, ka darba līgumā norādītais darbs ir paveikts, direktora G.Dupuža apstiprinājuma paraksta nav, nav skaidrs arī kāda amatpersona darbu pieņēmusi un kāda darbu nodevusi (aktā norādītie rekvizīti nav aizpildīti). Sakarā ar to, ka pēc I.Dakstiņa darba līguma no 1998. g. 25.maija līdz 28.jūlijam darbiniekam
Ls 1520 izmaksājamā summa viņa personīgajā kontā netiek uzrādīta, uzņēmuma algu grāmatvede paskaidroja, ka Ls 1520 sadalīti darbiniekiem: I.Dakstiņam –
Ls 650; G.Podozerovam – Ls 650; K.Dzelzītim – Ls 220. Kopā: Ls 1520. Dokuments, kas apstiprinātu STU direktora piekrišanu šādam darba samaksas sadalījumam, netika uzrādīts.
Pārbaudot G.Podozerova personīgo kontu, var secināt, ka:
– G.Podozerovam 1998. g. augustā papildus izmaksāti
Ls 650 (personīgajā kontā nav norādīts, uz kāda rīkojuma vai pavēles pamata noticis šis maksājums);
– K.Dzelzītim 1998. g. augustā papildus izmaksāti Ls 220 (personīgajā kontā nav norādīts, uz kāda rīkojuma pamata veikta šī piemaksa);
– I.Dakstiņam 1998. g. augustā papildus izmaksāti Ls 650.
Ņemot vērā to, ka aktā par paveiktajiem darbiem Raiņa ielā 16 norādītā darba pabeigšanas apstiprinājuma datums ir 1998. g. 1. septembris, nav saprotams, kāpēc darba samaksa ir veikta jau augustā. Izlases veidā pārbaudot darba samaksu darbiniekiem, jāsecina, ka uzņēmuma direktors nekontrolē šo mehānismu, tiek pieļauti būtiski pārkāpumi, neievērojot LR 1992. g. 14. oktobra likuma «Par grāmatvedību» 2. un 7. panta noteikumus, kā arī LR MK izstrādātos uzņēmuma lietvedības kārtošanas noteikumus.
Pārbaudot darba samaksu par 1998. g., tika konstatēts, ka uzņēmuma inženiertehniskajiem darbiniekiem papildus štatu sarakstā noteiktajai mēneša darba algai tiek maksāta 9% piemaksa (pēc uzņēmuma direktora pavēles nr.3 23.01.1997.). Atalgojot papildu darbu, klāt vēl maksāta otra 9% piemaksa. Štatu saraksti neatspoguļo darba algas fonda patieso stāvokli.
Direktora pavēlēs tiek noteikta piemaksa darbiniekam: «veikt piemaksu 30% apmērā par š.g. janvāri», «veikt 50% piemaksu darba algai maijā» utt. Šajos gadījumos nav konkrēti norādīts, no kādas summas jārēķina norādītās piemaksas procentuālie apmēri: vai no štatu sarakstā noteiktās mēnešalgas, vai no bruto ieņēmuma mēnesī.
Jāatzīmē arī fakts, ka sakarā ar uzņēmuma bilances rādītājiem, proti, 1998. g. 1. janvārī uzrādītajiem zaudējumiem
Ls 784 556, darbinieki tiek prēmēti, it kā pamatojoties uz uzņēmuma «Darba samaksas nolikumā» izvirzītajām prasībām. Taču «Darba samaksas koplīguma» IV nod. 16. punktā norādīts, ka «uzņēmuma rentablas darbības gadījumā darba devējs veic darbinieku prēmēšanu». Tādējādi darbiniekus prēmējot, uzņēmumā netiek ievērots LR 1991.g. 5. marta likuma «Par pašvaldības uzņēmumu» 17. pants un uzņēmuma statūtu nosacījumi.
Pārbaudes laikā no STU ekonomistes saņemtas siltumenerģijas izmaksas par 1998. gada deviņiem mēnešiem. Tika konstatēts, ka šīs izmaksas atšķiras no uzņēmuma grāmatvedībā uzskaitītā.
Turpinājums sekos
