Eiropas kultūras mantojuma dienās apbrīnotā Valdekas pils būs gatava gadu mijā.
Ar divdesmit speciāli rezervētajām un formāli nepieciešamajām drošības ķiverēm bija krietni par maz, lai nodrošinātu tos tūkstošus Eiropas kultūras mantojuma dienu interesentu, kuri brīvdienās pat ar autobusiem brauca skatīties šā pasākuma laikā atvērto Valdekas pili, kurā pērn iesāktā rekonstrukcija tuvojas nobeigumam. Pils saimnieki LLU sola vēsturisko ēku padarīt par starptautiska mēroga zinātnes un mākslas centru.
Aplūkojot rekonstruēto ēku un fotografējoties iekštelpās pie smalkiem ar augļiem pildītiem traukiem un medību trofeju izbāzeņiem, kas Valdekas pilī uz trim dienām bija nomainījuši celtnieku darbarīkus, Eiropas kultūras mantojuma dienu dalībnieki pauda prieku par atjaunoto arhitektūras pieminekli. Ar prezentāciju par pils vēsturi un atjaunošanu zālē uzstājās LLU profesore Aija Ziemeļniece. Savukārt pils jaunie saimnieki Lauku inženieru fakultātes ainavu arhitektūras studiju programmas studenti, izlikuši molbertus uz Rīgas ielas ietves bruģa, zīmēja savas jaunās «otrās mājas». Kāds no studentiem «Ziņām» teica, ka pils protams, ir skaista, vienīgi nākšoties pierast pie tā, ka mācības nenotiek pilsētas centrā, bet gan Pārlielupē.
Nākamie viesi var nākt februārī
Eiropas kultūras mantojuma dienu noslēdzošajā pasākumā pilī vakar pulcējās oficiālās personas, sākot ar pilsētas galvu Andri Rāviņu un LLU rektori Irinu Pilveri un beidzot ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāju Baibu Moļņiku. Jaunajiem pils saimniekiem tika vēlēts sekmīgi un arī atbildīgi apdzīvot šo ēku. Lauku inženieru fakultātes dekāne Daiga Zigmunde stāstīja, ka pilī darbosies ne tikai 127 topošie ainavu arhitekti un 14 šīs studiju programmas mācību spēki, bet arī ārzemju studenti, mūžizglītības un starpaugstskolu sadarbības kursu dalībnieki. «Mūsu sapnis ir šeit izveidot starptautisku ainavu izpētes un attīstības centru,» sacīja D.Zigmunde. Dekāne plāno, ka Valdekas pils pavisam būs atvērta februārī, kad tiks pabeigta celtniecība, iepirktas mēbeles un sācies studiju process.
Sienas gaida apgleznotājus
Vērtējot ēkas rekonstrukcijas kvalitāti, profesore E.Ziemeļniece teica, ka, konkursā uzvarot lētākajam piedāvājumam, darbu kvalitāte ir cietusi. Tādēļ, piemēram, dažus logu rāmjus nācies pārtaisīt labākiem meistariem. Vēl nav izmēģināta apkures sistēma, pārbaudīts vājstrāvas tīkls, nav ierīkotas lampas un nevaram izmērīt telpās gaismu, taču ceru, ka viss atbildīs prasībām,» sacīja profesore. Viņa cer, ka, sadarbojoties ar Mākslas akadēmiju, pils zālē varētu tapt sienu zīmējumi, kādi pilī, ļoti iespējams, bijuši vecajos laikos.
Rīgas ielas – gan Latvijā, gan Igaunijā
Valsts kultūras pieminekļu Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova «Ziņām» pastāstīja, ka 19. Eiropas kultūras mantojuma dienu temats ir «Rīgas ielas kultūrvēsturiskais tēls Latvijā». «Latvijā ir 65 pilsētas un mazākas apdzīvotas vietas, kurās atrodam pa Rīgas ielai. Taču mūsu pasākumam tika izvēlētas 23 Rīgas ielas Latvijā, kā arī piecas Igaunijā,» stāsta kultūrvēsturniece. Viņa piebilst, ka temats izvēlēts par godu tam, ka šogad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Valdekas pils būvēta 17. gadsimtā kā barona Reķa medību pils, kas ietilpa Ozolmuižā, no kuras tagadējā Ozolpilī maz kas ir saglabājies. Vēsturnieks Andris Tomašūns piebilst, ka Rīgas iela gar Valdekas pili tika izbūvēta 19. gadsimta sākumā. Agrāk uz Rīgu brauca pa tagadējo Veco ceļu. Gadsimtu gaitā pils vairākkārt mainījusi savu funkciju. Pēc Otra pasaules kara tur atradās dzīvokļi, bērnudārzs, mācību laboratorijas, studentu teātris. Kopš deviņdesmito gadu sākuma līdz šim laikam ēka stāvēja tukša. ERAF līdzfinansētās Valdekas pils rekonstrukcijas izmaksas ir 1,12 miljoni eiro. ◆
