Šogad 27. oktobrī laikraksts «Zemgales Ziņas» svinēs 20 gadu jubileju. Pa šo laiku daudz kas ir mainījies – no avīzes vizuālā noformējuma līdz cilvēkiem un notikumiem, par kuriem «Ziņas» rakstījušas. Atzīmējot šo nozīmīgo jubileju, ik pa laikam laikraksta lapās atskatīsimies uz tolaik nozīmīgo un noskaidrosim, kā tagad dzīvo cilvēki, par kuriem rakstīts pirms daudziem gadiem, vai un kā attīstījušies tā laika notikumi. Šoreiz – par pirmo laparoskopiski veikto žultsakmeņu operāciju Jelgavas slimnīcā 1994. gadā.«Ar aparatūru, kuru iegādājāmies pirms 20 gadiem, operējam visu laiku. Šajā ziņā nekas nav mainījies,» šodien teic Jelgavas slimnīcas ķirurgs Valērijs Sverdlovs, piebilstot, ka tagad Jelgavas slimnīcā laparoskopiski tiek operēts daudz vairāk – aptuveni 95 procenti žultsakmeņu slimnieku vai pacientu ar akūtu holecistītu. Operāciju rezultāti ir ļoti labi, ir maz pēcoperācijas sarežģījumu. Pēc operācijas slimnieks drīz var sākt staigāt un lielākā daļa jau otrajā vai trešajā dienā doties mājās.
Pirms 20 gadiem laparoskopiski tika operēti daudzi slimnieki, bet slimnieki ar kopējā žultsvada patoloģiju (akmeņiem žultsvados) tika sūtīti uz Paula Stradiņa slimnīcu, kur viņiem veica papilotomiju un izņēma akmeņus no kopējā žultsvada. «Jau desmit gadu nekur vairs nesūtām savus slimniekus, tagad šīs manipulācijas izdarām paši. Sevišķi pēdējos piecos gados papilotomiju veicam bieži,» teic dakteris V.Sverdlovs.
Ja Ķirurģijas nodaļā iestājas slimnieks ar aizdomām par kombinēto patoloģiju (akmeņiem gan žultspūslī, gan žultsvados), vispirms tiek veikta papilotomija un no žultsvadiem izņemti konkramenti (akmeņi), bet otrajā posmā – laparoskopiska holecistektomija, kad tiek izņemts žultspūslis.
Papilotomiju veic, ievadot endoskopu līdz divpadsmitpirkstu zarnai. Veicot holangiogrāfiju (žultsvada kontrastēšana), var redzēt, kā izskatās žultsvadi. Ja tajos tiek konstatēti žultsakmeņi, pirms žultspūšļa izņemšanas operācijas tos iespējams izņemt endoskopiski. Šo metodiku ļoti labi apguvis Ķirurģijas nodaļas vadītājs Jurijs Stepanovs.
Citādu izmaiņu žults ķirurģijā 20 gadu laikā nav. Klāt nākusi pieredze, jo žultspūšļa operāciju bijis ļoti daudz. 20 gadu laikā to skaits mērāms tūkstošos. «Pie mums vispārējā ķirurģijā žultspūšļa operācijas no vēdera dobuma operācijām ir visbiežāk veiktās – operējam trīs līdz piecas reizes nedēļā,» stāsta V.Sverdlovs. Žultspūšļa operācijas tiek veiktas pat biežāk nekā apendicīta operācijas, kuru agrāk bija 300–350 gadā, bet pēdējos trīs līdz piecos gados to skaits samazinājies līdz 130–150. Savukārt žultspūšļa operāciju, tai skaitā žultspūšļa iekaisuma, gadā tiek veikts vairāk nekā divsimt. ◆
1994. gada 20. decembrī «Zemgales Ziņas» rakstīja:
Pasaulē tas gan vairs nav jaunums. Un arī Rīgā jau vismaz gadu ne. Bet Jelgavā sestdien, 1994. gada 17. decembrī, ķirurgi Mihails Ažipa un Valērijs Sverdlovs pirmoreiz operēja žultspūšļa slimnieci, izmantojot sarežģītu, Vācijā ražotu un par dārgu naudu pirktu aparatūru – laparoskopu.
Izrādīdams jauno aparatūru, dakteris Sverdlovs stāstīja par jaunās metodes priekšrocībām. «Parasti, lai izoperētu žultspūsli, nepieciešams taisīt samērā lielu griezienu, šeit – daži nelieli: 1 līdz 1,5 centimetru. Tātad gan ātrāka un vieglāka, gan kosmētiskais efekts. Caur vienu no četriem griezumiem ievada optikas instrumentu, un monitorā iespējams redzēt visu, kas notiek vēdera dobumā. Trīs pārējie griezumi operācijas instrumentu ievadīšanai. Operēšanas laiks apmēram tāds pats kā līdzšinējām. Šoreiz tas bija ap pusotru stundu. Taču kopumā laika un līdzekļu ietaupījums ir nenovērtējams. Pēc parastās operācijas slimniekam pie mums jāpavada vismaz 10 dienas, tagad – tikai trīs. Aparatūra ir perspektīva, turpmāk paredzam ar to veikt arī cita rakstura operācijas.»
Valērijs Sverdlovs kursos Stradiņa klīnikā piedalījies 30 operācijās, tur stažējusies un strādājusi arī operāciju māsa Sarmīte Bučele. Jau ap 50 šāda veida operāciju Stradiņos veicis Mihails Ažipa. Taču svarīgi ir konstatēt, ka ar šo dienu Jelgavas slimnīca vēl kādā jomā neatpaliek no galvaspilsētas. Jau rīt savu kārtu gaida nākamais žultspūšļa slimnieks – septiņdesmitpiecgadīgs vīrs, kas bija optimistiski noskaņots: «Tikai uz operāciju!»
«Mēs izdarām ap 100 žultspūšļa operāciju gadā, un lielākajai daļai tagad to būs iespējams veikt ar jauno aparatūru,» teica dakteris Sverdlovs, uzsvērdams, ka arī šīs dārgās operācijas, tāpat kā pārējos medicīnas pakalpojumus, pilsētas un rajona iedzīvotājiem sedz norēķinu kase.
