Reiz dzīvoja karaliene, kuru sauca Neiecietība, un viņai bija māsa princese Dusma. Par visu vairāk viņas mīlēja valdīt zemē Ikdiena, kur no sirds varēja izbaudīt savu varu pār cilvēkiem.
1. stāsts. Ikdienas zemes skaistajā pilī šodien – atvērto durvju diena. Karalieni Neiecietību arī manīja slaistāmies pils tukšajās zālēs. Laikam jau saskatīja kundzē Annā viņa sev pakļāvīgu karalistes iedzīvotāju un laipni sniedza tai dienišķo neiecietības devu. Diena bija skaista un saulaina, un karalistes iedzīvotāji pulciņiem vien ieradās pilī. Īpaši nepacietīgi pili gribēja apskatīt bērni. Neiecietības devu saņēmusi, Anna dusmīgi apsauca piecgadnieku pulciņu: «Pieaugušie pa priekšu jāpalaiž ārā. Cik neaudzināti bērni, fui!» Karaliene Neiecietība bija apmierināta. Tāds ikdienas sīkums un tik daudz īgnuma.
2. stāsts. Parastā dienā Ikdienas zemē tante Zinaīda devās uz kafejnīcu pēc pīrādziņiem. Atradusi piemērotu tirgotavu, viņa devās iekšā, lai iegādātos kāroto. Nevienam neredzama, telpā viņu sagaidīja princese Dusma un apveltīja Zinaīdu ar savu dāsnāko velti – dusmām. Un devās tante pie pārdevējas un dusmīgi kliedza: «Kāpēc te visi uzraksti ir latviski? Kā lai te nopērk pīrāgus, ka neko nevar saprast? Pārdevēja šāva pretī: «Visu mūžu dzīvo šajā zemē un neprot neviena vārda vietējā valodā izlasīt!» Dusma stāvēja maliņā un smaidīja – dienas plāns bija izpildīts. Viņa bija valdniece šajā karalistē.
3. stāsts. Ja nekur citur tajā dienā savu varu nebija izdevies izbaudīt, māsas Neiecietība un Dusma devās ielās. Viņas zināja, cik viegli samusināmi satiksmes dalībnieki. Lūk, blondā autovadītāja pie džipa stūres likās būs pateicīgs materiāls dusmām un neiecietībai. Blondīne piebrauca pie luksofora krustojumā, kur priekšā stāvēja vēl viena automašīna. Bija šķietami mierīgs dienas mirklis – laiska, saulaina pēcpusdiena. Iedegās zaļais signāls. Vien dažas sekundes desmitdaļas autovadītāja ļāva otras mašīnas šoferim apdomāties, bet tad neiecietīgi signalizēja tam, lai norādītu – ko guli, jābrauc!
Viņam bija jānogriežas pa kreisi, jaunās sievietes ceļš veda taisni. Vēl braukdama garām, pa savas skaistās sarkanās mašīnas logu viņa dusmīgi kratīja kulaku autovadītāja virzienā – viņš taču nesāka braukt pirmajā sekundes desmitdaļā, kad iedegās signāls!
Tā karaliene Neiecietība un princese Dusma turpināja valdīt šajā zemē, jo vienmēr atradās kāds, kuru viegli varēja ietekmēt un pamudināt dusmoties
