Vides un reģionālās attīstības ministrijā rīkotajā preses konferencē vakar tika spriests par to, kā realizēt bīstamo atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju Latvijā.
Vides un reģionālās attīstības ministrijā rīkotajā preses konferencē vakar tika spriests par to, kā realizēt bīstamo atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju Latvijā.
Lai ieviestu efektīvu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, ministrija vēlas iesaistīt sabiedrību diskusijā par bīstamo atkritumu politiku Latvijā, kas ir sevišķi būtiski, uzsākot ikvienu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru.
Par galvenajiem jautājumiem, kuru risināšanā nepieciešams sabiedrības atbalsts, ministrija uzskata: Gardenes bīstamo atkritumu glabātuvē savākto bezsaimnieka ķimikāliju likvidēšanu, uzstādot to sadedzināšanas iekārtu; bīstamo atkritumu drošas aprakšanas poligonu celtniecību; savākšanas un pārkraušanas punktu tīkla izveidi un specifisku bīstamo atkritumu (medicīnas, naftas, sadzīves, azbesta, veterināro u.c.) apsaimniekošanas sistēmas izveidi Latvijā.
Vides un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis uzsvēra, ka noslēgusies kopš 1996. gada sadarbībā ar Bīstamo atkritumu organizāciju (BAO) veiktā bezsaimnieka lauksaimniecības pesticīdu apzināšana, identificēšana un novietošana uzglabāšanai Gardenē, Latvijā pirmajā Eiropas Savienības prasībām atbilstošajā bīstamo atkritumu glabātuvē. Pašlaik tajā savākts 1600 tonnu pesticīdu. Taču jādomā, ko ar tiem darīt tālāk – sadedzināt krāsnī un pelnus apglabāt poligonā vai pārstrādāt citādi. To risināt ir jaunās stratēģijas uzdevums. Stratēģija paredzēta līdz 2004.gadam, un tās ieviešana izmaksās no 15 līdz 17 miljoniem latu.
Uzsākta vietas apzināšana sadedzināšanas iekārtai un poligonam. Deviņas Latvijas pašvaldības, kuru vidū ir arī Jelgavas rajona Cenu pagasts, pieteikušās izvietot krāsni, bet Dobeles rajona Zebrenes un Gardenes pašvaldības pieteikumu atsaukušas iedzīvotāju negatīvās attieksmes dēļ. Abu pašvaldību iedzīvotāji savās teritorijās nevēlas arī poligonu.
– Sākot izpētes darbus, sabiedrība jāaptaujā un jāizglīto, jo vienas teritorijas izpēte maksā ap 40 tūkstošiem latu, un, ja iedzīvotāju attieksme ir kategoriska, to nevajag turpināt, – uzskata V.Balodis.
Ministrs no iespējamo vietu saraksta Gardeni ir izslēdzis, jo «nav vērts uzspiest iedzīvotājiem, to, ko viņi nevēlas».
