100 valdības darba dienās izglītības jomā ir izkustinātas visas problēmas un šo problēmu pamatu pamati.
100 valdības darba dienās izglītības jomā ir izkustinātas visas problēmas un šo problēmu pamatu pamati. Varu nepārprotami apgalvot, ka Izglītošanas ministrija ir strādājusi kā neviena cita pašreizējā valdībā. Konceptuālā līmenī ir veikts izglītības attīstības stratēģiskās plānošanas darbs Latvijā turpmākajiem 250 gadiem, taktiskie uzdevumi izstrādāti nākamajiem 100 gadiem, bet savās vīzijās esam ietiekušies jau ceturtajā gadu tūkstotī. Neapšaubāmi, valdība izglītību ir izvirzījusi par savas darbības prioritāšu prioritāti, jo beidzot izglītības darbiniekiem visiem kā vienam ir radusies stingra pārliecība, ka šis prioritārais statuss tiks (jau tiek!) pierādīts ne tikai runās – kas ir svarīgi –, bet arī darbos.
Jāsaka gan, ka, sākot pildīt savus nepateicīgos pienākumus, ministre jau pirmajā no savām 857 runām, kas šajās dienās ir teiktas visu līmeņu institūcijās, iestādēs un organizācijās, viennozīmīgi raksturoja izglītību kā vecu un sarūsējošu traktoru, no kura tiek prasīts apart nebeidzami plašu un nepārskatāmu lauku. Liels darbs veikts, lai izpētītu šā traktora (tautā sauktu arī par «pukšķi») atsevišķas detaļas un mehānismus. Secinājums ir viens: nomaināms ir viss, izņemot stūres mehānismu, jo tas strādājis nepārtrauktā darba režīmā (kā jauns ministrs, tā jauns virziens) un tādēļ saglabājies vislabāk.
Mēs savu darbu esam uzsākuši ļoti strauji, plānojot visdažādākās izmaiņas visos izglītības līmeņos. Neapšaubāmi, tās būs ļoti krasas. Bet izmaiņas būs arī ļoti mērķtiecīgas atbilstoši mūsu stratēģiskajai koncepcijai un taktiskajiem uzdevumiem. Atskatoties uz pirmajās 100 darba dienās saplānoto, Izglītošanas ministrijā tapis informatīvs izdevums «100 plāni 100 dienās», tomēr ar lepnumu jāatzīst, ka šajā laika posmā izglītībā ir saplānots daudz vairāk, nekā šajā izdevumā ir ietverts. Mēs esam darījuši visu iespējamo (un arī neiespējamo), lai šī informācija iegūtu plašu publicitāti: katrs skolotājs to varēja pasūtīt, iepriekš ministrijas bankas kontā ieskaitot 25 latus. Vēl vairāk – no šodienas divus izdevumus piedāvājam par viena cenu!
Līdz gada beigām esam iecerējuši izstrādāt, sabiedrībā apspriest un apstiprināt izglītības īslaicīgās attīstības programmas 4, 8, un 16 gadiem.
Ar starptautiskajām finansu organizācijām esam panākuši vienošanos, ka, sākot ar 2053. gadu, šodien studējošo jauniešu pēcnācējiem trešajā paaudzē tiks dzēsti studējošo kredīti, bet laikā neatmaksāto kredītu soda procentu atmaksa tiks pagarināta līdz ceturtajai paaudzei. Pirmajās 100 valdības darba dienās ir izstrādāta un valdībā konceptuāli atbalstīta pedagogu darba samaksas reforma, kas labvēlīgos ekonomiskajos apstākļos stāsies spēkā aptuveni trešajā gadā pēc Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā, bet ne vēlāk kā otrajā gadā pēc tam, kad Latvija būs kļuvusi par NATO dalībvalsti. Saistībā ar šo uzvaru esam saņēmuši neskaitāmus pateicības apliecinājumus no pedagogiem visos valsts novados, par ko mums ir liels prieks. Paldies arī tiem pedagogiem, kas spējuši izbrīvēt laiku un naktīs pieadījuši rakstainus dūraiņus, lai tos ar mīļiem novēlējumiem sūtītu mūsu izglītošanas ministrei. Jau tuvākajā laikā plānojam sākt izstādāt koncepciju, kurā būs iespējams aplūkot šīs veltes.
Nav noslēpums, ka šī valdība īpaši mīl studentus – mūsu valsts nākotni. Tāpēc daudz tiek domāts par studiju programmu sakārtošanu. Jau tuvākajos gados Latvijā ieradīsies eksperti no Albānijas, lai sāktu izstrādāt koncepciju, kas ļaus labāk plānot studiju programmu reorganizāciju.
Turpinām darbu pie zinātnes reorganizācijas un nozaru optimizācijas. Varam paziņot, ka nākamajā gadā tiks piešķirtas vēl divas mūža stipendijas tiem pensijas vecumu pārsniegušajiem zinātniekiem, kas spējuši izdzīvot šajos bargajos laikos. Kaut arī zinātnes finansējums šajā gadā atkal ir sarucis, ministrija ir pārliecināta, ka tuvākajā laikā to izdosies stabilizēt, optimizējot vēl dažus zinātniskos institūtus.
Mūsu ministre vēlas būt visur klāt un visu redzēt pati savām acīm, tāpēc pirmajās 100 darba dienās viņa pabijusi daudzās izglītības iestādēs. Esam pārliecināti, ka neviens no turpmākajiem izglītošanas ministriem neapmeklēs tik daudz lauku skoliņu, cik pašreizējā ministre. Ne jau tāpēc, ka nākotnē šo skoliņu vienkārši nebūs, bet gan tāpēc, ka ministre mīl skolēnus.
Pašreizējā ministre atšķirībā no saviem priekšgājējiem sevi ir pierādījusi kā rīcības ministri, par kuru Latvijas vēsturē tiks ierakstīta spoža lapa – balta lapa.
Pīlādžu Mārtiņš,
Izglītošanas ministrijas Plānošanas departamenta Stratēģiskās analīzes daļas Taktikas nodaļas vadītāja vietnieks
