Apdzīvotā vieta, ko tagad pazīst ar Augstkalnes vārdu, izveidojusies pie bijušās Mežmuižas (Grenzhof) centra. Mežmuiža bijusi plašs cīņu lauks jau pirms hercogu laikiem – to apliecina biežās kara kapuvietas ar dažādām rotu un ieroču atliekām.
Izveidojoties Kurzemes hercogvalstij, arī Mežmuiža ietilpa tās sastāvā. Mežmuiža piederēja hercoga Jēkaba audžumātei hercoga Fridriha atraitnei Elizabetei Magdalēnai. Pati viņa dzīvojusi Dobeles pilī. Hercogienes aizraušanās bija lopkopība un dārzkopība. Savās muižās viņa noteikusi katras labības sējumu platību, mežos ieviesusi stingru uzraudzību. Katrai muižai bija sava lopu kūts un lieli augļu dārzi.
Pēc Elizabetes Magdalēnas nāves Mežmuiža un kaimiņmuiža pārgāja hercoga Jēkaba laulātās draudzenes Luīzes Šarlotes īpašumā kā rentes muiža. Arī Luīze Šarlote iekārtoja dārzus un piensaimniecības.
Poļu–zviedru kara laikā zviedru pulki savā karagājienā pret Lietuvu izgāja arī caur Kurzemi, to postīdami. Luīze Šarlote izlūgusies no zviedru ģenerāļa saudzēšanas grāmatu saviem zemniekiem un muižām. 1658. gadā zviedru armijas vienības 3000 karavīru sastāvā, virzoties caur Kurzemi uz Lietuvu, apstājās pie Mežmuižas un tikai pēc hercoga lūguma devās tālāk uz Žagari.
17. gadsimtā Mežmuižā bija vērojams saimniecisks uzplaukums. 1673. gadā hercogistes dzelzs lietuvju vajadzībām šaipusē izcirta ap 2000 ošu malkai. Darvas dedzinātavā ražoto darvu eksportēja pat uz Holandi. Hercoga Jēkaba laikā ap 1676. gadu Mežmuižā atradās vara kausētava – ceplis. Drīz pēc tam sāka darboties dzelzs kausētava, kurā darbus vadīja zviedru speciālisti.
Savukārt hercoga Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā tirdzniecība un rūpniecība Kurzemē pagrima. Ziemeļu karš un mēra epidēmija pilnīgi izpostīja ekonomiku. 1795. gada 17. oktobrī ķeizariene Katrīna II Mežmuižu un Bukaišus uzdāvināja senatoram Otto Hermanim fon Hovenam. Savukārt viņš 1805. gadā abas muižas pārdeva ķeizarienes galma dāmai Līvenai. 1884. gadā Mežmuiža pārgāja barona Hāna īpašumā. Šo muižu, trīs pusmuižas un lielo priežu silu viņš ieguva, apprecēdams grāfa Līvena vienīgo meitu Helēnu.
Līvenu laikā uzcelta tagadējā pils ēka vecās pils vietā. Tās autors nav izzināts. Latvijas neatkarības laikā pilī darbojās pagasta valde. Pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celta neogotikas stilā, pilnībā pabeigta tikai 1912. gadā. Ap pili atrodas 12 hektāru liels parks ar 46 koku sugām. Kopš 1954. gada pilī mājo vidusskola.
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis Augstkalnē ir 19. gadsimta otrajā pusē celtās ūdensdzirnavas. Apkārtnē atrodas arī pils pārvaldnieka māja, klēts, kalpu māja. Pārbūvētajās ūdensdzirnavās vēlāk darbojusies pogu fabrika – furnitūras ražotnes filiāle.
1935. gadā Mežmuižas pagasta platība bijusi 86,5 kvadrātkilometru. 1939. gadā tas ieguva Augstkalnes vārdu. Nosaukums cēlies no Augstā kalna (tagad Vilces pagastā), kur atradies Silenes pilskalns. 1945. gadā pagastā izveidoja Augstkalnes un Berķenes ciemus, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Augstkalnes ciemam pievienoja daļu likvidētā Berķenes ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2002. gadā Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagasti apvienojās Tērvetes novadā. ◆
Apdzīvotā vieta, ko tagad pazīst ar Augstkalnes vārdu, izveidojusies pie bijušās Mežmuižas (Grenzhof) centra. Mežmuiža bijusi plašs cīņu lauks jau pirms hercogu laikiem – to apliecina biežās kara kapuvietas ar dažādām rotu un ieroču atliekām.
Izveidojoties Kurzemes hercogvalstij, arī Mežmuiža ietilpa tās sastāvā. Mežmuiža piederēja hercoga Jēkaba audžumātei hercoga Fridriha atraitnei Elizabetei Magdalēnai. Pati viņa dzīvojusi Dobeles pilī. Hercogienes aizraušanās bija lopkopība un dārzkopība. Savās muižās viņa noteikusi katras labības sējumu platību, mežos ieviesusi stingru uzraudzību. Katrai muižai bija sava lopu kūts un lieli augļu dārzi.
Pēc Elizabetes Magdalēnas nāves Mežmuiža un kaimiņmuiža pārgāja hercoga Jēkaba laulātās draudzenes Luīzes Šarlotes īpašumā kā rentes muiža. Arī Luīze Šarlote iekārtoja dārzus un piensaimniecības.
Poļu–zviedru kara laikā zviedru pulki savā karagājienā pret Lietuvu izgāja arī caur Kurzemi, to postīdami. Luīze Šarlote izlūgusies no zviedru ģenerāļa saudzēšanas grāmatu saviem zemniekiem un muižām. 1658. gadā zviedru armijas vienības 3000 karavīru sastāvā, virzoties caur Kurzemi uz Lietuvu, apstājās pie Mežmuižas un tikai pēc hercoga lūguma devās tālāk uz Žagari.
17. gadsimtā Mežmuižā bija vērojams saimniecisks uzplaukums. 1673. gadā hercogistes dzelzs lietuvju vajadzībām šaipusē izcirta ap 2000 ošu malkai. Darvas dedzinātavā ražoto darvu eksportēja pat uz Holandi. Hercoga Jēkaba laikā ap 1676. gadu Mežmuižā atradās vara kausētava – ceplis. Drīz pēc tam sāka darboties dzelzs kausētava, kurā darbus vadīja zviedru speciālisti.
Savukārt hercoga Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā tirdzniecība un rūpniecība Kurzemē pagrima. Ziemeļu karš un mēra epidēmija pilnīgi izpostīja ekonomiku. 1795. gada 17. oktobrī ķeizariene Katrīna II Mežmuižu un Bukaišus uzdāvināja senatoram Otto Hermanim fon Hovenam. Savukārt viņš 1805. gadā abas muižas pārdeva ķeizarienes galma dāmai Līvenai. 1884. gadā Mežmuiža pārgāja barona Hāna īpašumā. Šo muižu, trīs pusmuižas un lielo priežu silu viņš ieguva, apprecēdams grāfa Līvena vienīgo meitu Helēnu.
Līvenu laikā uzcelta tagadējā pils ēka vecās pils vietā. Tās autors nav izzināts. Latvijas neatkarības laikā pilī darbojās pagasta valde. Pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celta neogotikas stilā, pilnībā pabeigta tikai 1912. gadā. Ap pili atrodas 12 hektāru liels parks ar 46 koku sugām. Kopš 1954. gada pilī mājo vidusskola.
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis Augstkalnē ir 19. gadsimta otrajā pusē celtās ūdensdzirnavas. Apkārtnē atrodas arī pils pārvaldnieka māja, klēts, kalpu māja. Pārbūvētajās ūdensdzirnavās vēlāk darbojusies pogu fabrika – furnitūras ražotnes filiāle.
1935. gadā Mežmuižas pagasta platība bijusi 86,5 kvadrātkilometru. 1939. gadā tas ieguva Augstkalnes vārdu. Nosaukums cēlies no Augstā kalna (tagad Vilces pagastā), kur atradies Silenes pilskalns. 1945. gadā pagastā izveidoja Augstkalnes un Berķenes ciemus, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Augstkalnes ciemam pievienoja daļu likvidētā Berķenes ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2002. gadā Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagasti apvienojās Tērvetes novadā. ◆ Apdzīvotā vieta, ko tagad pazīst ar Augstkalnes vārdu, izveidojusies pie bijušās Mežmuižas (Grenzhof) centra. Mežmuiža bijusi plašs cīņu lauks jau pirms hercogu laikiem – to apliecina biežās kara kapuvietas ar dažādām rotu un ieroču atliekām.
Izveidojoties Kurzemes hercogvalstij, arī Mežmuiža ietilpa tās sastāvā. Mežmuiža piederēja hercoga Jēkaba audžumātei hercoga Fridriha atraitnei Elizabetei Magdalēnai. Pati viņa dzīvojusi Dobeles pilī. Hercogienes aizraušanās bija lopkopība un dārzkopība. Savās muižās viņa noteikusi katras labības sējumu platību, mežos ieviesusi stingru uzraudzību. Katrai muižai bija sava lopu kūts un lieli augļu dārzi.
Pēc Elizabetes Magdalēnas nāves Mežmuiža un kaimiņmuiža pārgāja hercoga Jēkaba laulātās draudzenes Luīzes Šarlotes īpašumā kā rentes muiža. Arī Luīze Šarlote iekārtoja dārzus un piensaimniecības.
Poļu–zviedru kara laikā zviedru pulki savā karagājienā pret Lietuvu izgāja arī caur Kurzemi, to postīdami. Luīze Šarlote izlūgusies no zviedru ģenerāļa saudzēšanas grāmatu saviem zemniekiem un muižām. 1658. gadā zviedru armijas vienības 3000 karavīru sastāvā, virzoties caur Kurzemi uz Lietuvu, apstājās pie Mežmuižas un tikai pēc hercoga lūguma devās tālāk uz Žagari.
17. gadsimtā Mežmuižā bija vērojams saimniecisks uzplaukums. 1673. gadā hercogistes dzelzs lietuvju vajadzībām šaipusē izcirta ap 2000 ošu malkai. Darvas dedzinātavā ražoto darvu eksportēja pat uz Holandi. Hercoga Jēkaba laikā ap 1676. gadu Mežmuižā atradās vara kausētava – ceplis. Drīz pēc tam sāka darboties dzelzs kausētava, kurā darbus vadīja zviedru speciālisti.
Savukārt hercoga Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā tirdzniecība un rūpniecība Kurzemē pagrima. Ziemeļu karš un mēra epidēmija pilnīgi izpostīja ekonomiku. 1795. gada 17. oktobrī ķeizariene Katrīna II Mežmuižu un Bukaišus uzdāvināja senatoram Otto Hermanim fon Hovenam. Savukārt viņš 1805. gadā abas muižas pārdeva ķeizarienes galma dāmai Līvenai. 1884. gadā Mežmuiža pārgāja barona Hāna īpašumā. Šo muižu, trīs pusmuižas un lielo priežu silu viņš ieguva, apprecēdams grāfa Līvena vienīgo meitu Helēnu.
Līvenu laikā uzcelta tagadējā pils ēka vecās pils vietā. Tās autors nav izzināts. Latvijas neatkarības laikā pilī darbojās pagasta valde. Pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celta neogotikas stilā, pilnībā pabeigta tikai 1912. gadā. Ap pili atrodas 12 hektāru liels parks ar 46 koku sugām. Kopš 1954. gada pilī mājo vidusskola.
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis Augstkalnē ir 19. gadsimta otrajā pusē celtās ūdensdzirnavas. Apkārtnē atrodas arī pils pārvaldnieka māja, klēts, kalpu māja. Pārbūvētajās ūdensdzirnavās vēlāk darbojusies pogu fabrika – furnitūras ražotnes filiāle.
1935. gadā Mežmuižas pagasta platība bijusi 86,5 kvadrātkilometru. 1939. gadā tas ieguva Augstkalnes vārdu. Nosaukums cēlies no Augstā kalna (tagad Vilces pagastā), kur atradies Silenes pilskalns. 1945. gadā pagastā izveidoja Augstkalnes un Berķenes ciemus, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Augstkalnes ciemam pievienoja daļu likvidētā Berķenes ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2002. gadā Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagasti apvienojās Tērvetes novadā. ◆ Ievērojami cilvēki,
kas dzimuši, dzīvojuši vai darbojušies Augstkalnes pagastāGeorgs Mancelis – pirmais zināmais mācītājs
Juris Mancelis (1593–1654) – mācītājs Vallē, Jelgavā, profesors Tērbatā, dzimis Ērģelniekos, reliģisku grāmatu autors.
Rainis – Mežmuižā pavadījis vasaras
Vilis Rīdzenieks – pirmais ievērojamākais latviešu fotogrāfs, dzimis Žagarē, tēvs – Smēdēs
Mārtiņš Zīverts – dramaturgs Zviedrijā
Roberts Sēlis – rakstnieks (1884–1975) – «Leišmale», «Silaines muiža», «Gaiss viļņos» u.c.
Egons Cēsnieks – mākslinieks, vitrāžists, dzīvojis Plēpjos, Galiņos
Nora Bumbiere – dziedātāja, dzimusi Dzirnavās
Žoržs Siksna – dziedātājs, dzimis Dzirnavās
Kārlis Vilsons – Trīs Zvaigžņu ordeņa kavalieris, ilggadējs kopsaimniecības «Silaine» vadītājs
Ēriks Cihovskis – mākslinieks, cīkstonis
Jānis Auziņš – slavens ķirurgs, dzimis Pūķos
