Nākamā gada sākumā Latvijā ieviesīs jaunu darbspēju novērtēšanas sistēmu, kuras mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti novērtēt sevi un iedrošināt viņus atgriezties darba tirgū.
Invalīds un darbs nav nesavienojami jēdzieni. Arī cilvēki ar kustību traucējumiem, redzes, dzirdes vai citu invaliditāti uzņēmumos var būt ļoti labi darbinieki, vajadzīga vien uzticēšanās un darba devēja pretimnākšana un pašu invalīdu gatavība strādāt un ticība saviem spēkiem.
Arī «Dienas» un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) projektā «Novērtē to, kas tev ir» sākam stāstīt iedrošinošus stāstus – par pozitīvo pieredzi uzņēmumos, kuros cilvēki ar invaliditāti ir pilnvērtīgi strādājošie. Viens no šādiem darba devējiem ir veikalu tīkls «Rimi». «Nevarētu teikt, ka invalīdu nodarbināšanas ziņā visu esam ideāli realizējuši, esam pusceļā, bet vismaz esam apzinājušies, ka tas ir svarīgi,» saka «Rimi Latvia» personāla vadītāja Līga Stabulniece.
Ja grib, tad var
Mihails Pudovs «Rimi» strādā astoņus no saviem 28 gadiem. Viņam ir invaliditāte kopš dzimšanas – bērnu cerebrālā trieka. Puisis mācījies Rīgas 2. speciālajā internātpamatskolā, kur ieguvis arī pavāra palīga kvalifikāciju, jau skolas laikā gājis «Rimi» praksē un pēc tās palicis strādāt uzņēmumā. Mihails «Rimi» hipermārketa «Valdemārs» kulinārijas nodaļā ir pavāra palīgs – griež dārzeņus un citas sastāvdaļas salātiem. «Kad kāds aiziet atvaļinājumā, mazgāju arī traukus,» Mihails stāsta. Puisis ir izpalīdzīgs, ar kolēģiem saprotas labi, labprāt uzklausa viņu padomus. Darbā mīnusu neesot. Kas viņam patīk visvairāk? «Tas, ka palīdzu cilvēkiem.» Mihails teic, ka strādā, lai pelnītu naudiņu un lai dzīve būtu interesantāka, turpretim viņa klasesbiedrs un draugs, kurš arī ir invalīds, darbu pēc skolas nemaz nav meklējis. Mihails spriež – laikam negrib. Savas pozitīvās pieredzes iespaidā Mihails uzskata, ka arī citi darba devēji pret invalīdu nodarbināšanu ir tikpat atsaucīgi kā «Rimi». «Ja invalīdi grib strādāt, lai paši meklē iespējas un iekārtojas darbā,» puisis saka.
Invalīdi ir lojāli, atbildīgi un apzinīgi darbinieki, novērojusi L.Stabulniece. «Esam gatavi nodarbināt vairāk invalīdu, nekā piesakās. Iespējams, viņi baidās no sabiedrības attieksmes, trūkst informācijas un labu piemēru, kas iedrošinātu. Arī veselam cilvēkam, nākot uz jaunu darbavietu, ir bail, kā būs. Invalīdiem šīs bailes varbūt ir dubultas.»
Tādi paši kā pārējie
Mihails ir tikai viens no vairāk nekā 130 «Rimi Latvia» darbiniekiem ar invaliditāti (2,6 procenti no visiem «Rimi» strādājošajiem) un ik gadu šis skaitlis kļūst lielāks, stāsta L.Stabulniece. «Rimi Latvia» strādā cilvēki ar 2. un 3. grupas invaliditāti, un daļa no viņiem ir «Rimi» darbinieki, kas turpina strādāt arī pēc tam, kad cietuši autoavārijā vai no smagas slimības. Visvairāk ir darbinieku ar slēpto invaliditāti (piemēram, epilepsija, cukura diabēts), bet ir arī cilvēki ar kustību traucējumiem, vājdzirdīgie. «Bijām sākuši komunikāciju arī ar Neredzīgo biedrību, viņi pat bija gatavi palīdzēt sagādāt tā dēvētos runājošos svarus, lai neredzīgie varētu fasēt produktus. Taču sapratām, ka īsti nevaram viņus nodarbināt, jo mums nav fasēšanas darbu. Bija žēl, jo interesentu bija daudz, ap četrdesmit. Nav jau tā, ka invalīdi stāvētu rindā pēc iespējām strādāt,» teic L.Stabulniece.
Invalīdi «Rimi» strādā gan par pārdevējiem, kasieriem, pavāriem un konditoriem, gan arī vadības komandā, taču neviens amats pienākumu ziņā viņiem nekādi netiek īpaši pielāgots. Arī obligātās veselības pārbaudes invalīdiem jāspēj iziet. «Ja neizdodas pārbaudi iziet, nevajag visam atmest ar roku, jo ir taču arī amati, kuros ir cita specifika,» L.Stabulniece iedrošina un piebilst, ka darbinieki ar invaliditāti nemaz negribot, lai viņiem kaut ko īpaši pieskaņotu. «Viņi negrib izcelties un vēlas būt tādi paši kā visi pārējie. Grib gan tādas pašas iespējas, gan attieksmi.» Arī darba vietas pielāgošana «Rimi» vienmēr izrietējusi tikai no konkrētā darbā jau pieņemtā cilvēka vajadzībām.
Definēja kā stūrakmeni
Darbinieki ar invaliditāti «Rimi Latvia» ir kopš 1997. gada, taču apzinātāka viņu piesaiste sākās pirms gadiem pieciem, kad «Rimi» Baltijas grupas līmenī sāka mērķtiecīgāk nodarboties ar sociālās korporatīvās atbildības jautājumiem. «Definējām, ka nodarbinām dažādus darbiniekus. Tas mums ir svarīgi, jo arī mūsu klienti ir ļoti dažādi,» stāsta L.Stabulniece. «Rimi» sāka konsultēties invalīdu un viņu draugu apvienībā «Apeirons», kas savukārt sāka sūtīt uz «Rimi» interesentus. Uzņēmums ir licis darba sludinājumus dažādu invalīdu biedrību mājas lapās, un komunikācija ar šīm biedrībām turpinās, kad nepieciešams padoms vai informatīvi materiāli, kā labāk strādāt ar darbinieku invalīdu. L.Stabulniece norāda, ka ikdienā kolektīvam ir mazliet jāpielāgojas kolēģim ar invaliditāti, arī tiešajam vadītājam ar viņu, iespējams, vairāk jāstrādā un jāseko, lai kolektīvā nerastos nesaprašanās, jo «mūsu sabiedrībā neesam vēl pieraduši redzēt sev līdzās atšķirīgus cilvēkus. Labais piemērs, nodarbinot invalīdus, pirmām kārtām būtu jārāda valsts iestādēm un uzņēmumiem».
«Rimi Latvia» invalīdu nodarbināšanā plānots ieviest skaidrāku stratēģiju un konkrētāku taktiku – ko un kā darīt, vai un ko mainīt, lai piesaistītu vairāk invalīdu. «Nākotnē gribam nodarbināt līdz pieciem procentiem darbinieku invalīdu,» saka L.Stabulniece. ◆
Kas jāzina darba devējiem
Uzņēmēji, biedrības vai nodibinājumi, kuri vēlas nodarbināt bezdarbnieku ar invaliditāti, var saņemt NVA palīdzību 24 mēnešu garumā:
– ikmēneša darba algas dotāciju vienas valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā;
– vienreizēju dotāciju iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei, lai pielāgotu darba vietu pieņemtajam bezdarbniekam ar invaliditāti. Šis atbalsts attiecas arī uz situāciju, ja viņš strādā savā dzīvesvietā;
– ikmēneša izmaksas valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no algas dotācijas daļas, ja darba devējs ir biedrība vai nodibinājums, kas darbojas noteiktā jomā;
– nepieciešamības gadījumā personai ar invaliditāti pieejama arī ergoterapeita, surdotulka un asistenta palīdzība.
Sīkāk – www.nva.gov.lv. Sekojiet informācijai – pieteikšanās valsts līdzfinansētu darba vietu izveidei 2015. gadā tiks izsludināta ne vēlāk kā 1. oktobrī! ◆
Palīdzēt, nevis auklēties
Andris Zīverts, VDEĀVK vadītājs
◆ Invalīdi ir dažādi – gan tādi, kuru mērķis ir iegūt invaliditātes statusu un nestrādāt, tikai saņemt sociālās garantijas, gan tādi, kas cīnās gan ar slimību, gan par atgriešanos darba tirgū. Viņi ir gatavi mācīties, apgūt jaunu profesiju. Arī darba devēju attieksme pret invalīdu nodarbināšanu ir atšķirīga. Daudzi ir piesardzīgi, jo no invalīda kā darbinieka ir grūti atbrīvoties. Ir izveicīgie izmantotāji, kas mēdz izmantot mūsu klientus kā kurjerus, jo viņiem transports ir par brīvu, plus vēl uzņēmums iegūst nodokļu atlaides. Ir arī godprātīgi darba devēji, kam ir pārliecība, ka invalīdi jānodarbina, lai atbalstītu viņu integrāciju sabiedrībā. Jaunajā darbspēju novērtēšanas sistēmā vairāk fokusējamies uz veidiem, kā invalīdiem palīdzēt, nevis ar viņiem auklēties.
