Pieminot Lietuvas pirmā prezidenta Antana Smetonas 140. dzimšanas dienu, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā pulcējās gan jelgavnieki, gan viesi no Lietuvas. Tika nolikti ziedi pie A.Smetonas bareljefa muzeja fasādē, atklāta viņam veltīta izstāde un divos priekšlasījumos izstāstīts par A.Smetonas dzīves gaitām.
«Līdzās Latvijas Valsts prezidentiem Jānim Čakstem un Albertam Kviesim šajā ēkā mācījušies daudzi citi, kuri ietekmējuši savu tautu likteni. Viens no tiem ir Lietuvas neatkarības simbols Antans Smetona,» norādīja Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase. A.Smetona Jelgavas ģimnāzijā mācījies no 1893. līdz 1896. gadam, kad no ģimnāzijas izslēgts par tautiskiem centieniem un atteikšanos lūgties krieviski. «Mēs esam pagodināti, ka Lietuvas Valsts prezidentu varam uzskatīt arī par savējo. Reti kurš citā valstī tā var teikt,» sacīja muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.
Prezidentam velta izstādi
Lietuvas Republikas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis, uzsvērdams, ka Latvijai un Lietuvai ir daudz kopīga, atzīmēja, ka Jelgava ir viena no lietuviešiem nozīmīgākajām vietām, kurās izglītojušies Lietuvas jaunieši. Viņš izteica prieku par iespēju satikties Jelgavā un pieminēt A.Smetonu.
Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne norādīja, ka Jelgava vienmēr bijusi izglītības, zinātnes un kultūras centrs, kurā valdījis dzīvs radošais gars: «Vienmēr šeit bijusi vide, lai neatkarīgi no tautības, izglītības un sociālā slāņa rastu kopīgu valodu.» Viņa arī izteica pārliecību, ka Latvijas un Lietuvas sadarbība turpināsies, pamatojoties uz pagātnes notikumiem.
Pēc ziedu nolikšanas pie A.Smetonas bareljefa muzeja fasādē klātesošie tika aicināti uz prezidentam veltītas izstādes atklāšanu. Izstāde tapusi sadarbībā ar Mikolaja Konstantīna Čurļoņa Nacionālo mākslas muzeju un Vēsturisko Lietuvas Republikas prezidentūru Kauņā un būs apskatāma vairāk nekā mēnesi. Pasākumā bija iespēja uzzināt ko vairāk par A.Smetonas dzīves gaitām no G.Grases un Lietuvas prezidentūras Kauņā darbinieces Ingridas Jakubavičienes lasījuma.
Lietuviešu kultūru
un valodu kopj arī Jelgavā
A.Smetonas piemiņas pasākumā piedalījās arī Šauļu «Aušros» («Ausmas») muzeja darbinieki. Kā «Ziņām» pastāstīja muzeja direktora vietniece Virgīnija Šukščiene, Šauļu muzejs ar Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju sadarbojas jau vairākas desmitgades. Tā, piemēram, 2009. gadā Šauļos notika Lietuvā pirmā Ģ.Eliasa gleznu izstāde. Līdz tam Lietuvā izrādītas tikai atsevišķas viņa gleznas kopā ar citu autoru darbiem. Savukārt 2013. gada vasarā Jelgavas muzejā bija apskatāmi slavenākā Šauļu mākslinieka grafiķa Gerarda Bagdonavičus darbi. Abu pilsētu muzeju sadarbība turpinās – 3. oktobrī Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā paredzēta Giedrjus Šukščus plakātu un fotografikas izstādes «Laika zīmes: nojauta» atklāšana.
Par lietuviešu valodas un kultūras kopšanu pateicību saņēma Jelgavas Lietuviešu biedrība un lietuviešu valodas klubs «Raktelis» («Atslēdziņa»). Kā «Ziņām» pastāstīja biedrības pārstāve Janīna Skaruliene, šogad lietuviešu valodas kursiem pieteikušies 11 dalībnieku. Viņu vidū ar vēlmi apgūt lietuviešu valodu ir tādi, kam vecāki vai vecvecāki ir lietuvieši, bet ģimenē tiek runāts latviski. Savukārt kādam citam lietuviešu valodas prasmes ir vajadzīgas darbā.
Vakara izskaņā klātesošos ar lietuviešiem nozīmīgām dziesmām, tai skaitā ar Vītauta Ķernaģa izpildītajām «Kalni uz kalniem» un «Mūsu dienas kā svētki», priecēja folkloras kolektīvs «Rudbala» no Jonišķiem. Savukārt jaunie akordeonisti no Jonišķu A.Raudoniķa Mākslas skolas līdzās klasiskiem skaņdarbiem bija apguvuši arī Raimonda Paula «Cielaviņu». ◆
