Pēdējos gados skolās, lai pilnvērtīgi apgūtu vielu, ar mācību grāmatām vien nepietiek, tādēļ skolēnam papildu informācija jāmeklē enciklopēdijās un citos izziņu materiālos.
Pēdējos gados skolās, lai pilnvērtīgi apgūtu vielu, ar mācību grāmatām vien nepietiek, tādēļ skolēnam papildu informācija jāmeklē enciklopēdijās un citos izziņu materiālos. Ideālos apstākļos katrā mājas bibliotēkā būtu šie izdevumi, bet pašreizējā finansiālajā situācijā, kad bieži vien naudas nepietiek elementārai iztikai, grāmatas iegādāties var atļauties retais. Liels palīgs ir vietējās bibliotēkas, ko, kā pierāda aptauja, izmanto aizvien vairāk interesentu. Skolēni labprāt lasa arī daiļliteratūru, un tas liecina, ka jaunā paaudze aug erudīta un zinātkāra.
Skolu bibliotēkas īpaši nesūdzas par grāmatu trūkumu un pamatā spēj nodrošināt lasītājus ar nepieciešamo literatūru. Protams, jo nabadzīgāks pagasts, jo nabadzīgāka bibliotēka, taču daudzreiz palīdz dāvinājumi un bezcerīgu situāciju nav.
Mazie labprāt lasa dzeju
Tērvetes pamatskolā mācās 209 bērni un no tiem 87 ļoti regulāri apmeklē savas skolas bibliotēku.
Bibliotekāre Alda Zvejniece skolā strādā jau 11 gadu, tādēļ ļoti labi zina, kas atrodams bibliotēkā un kas skolēnus visvairāk interesē. A.Zvejniece ar gandarījumu atzīst, ka bērni ir čakli lasītāji – īpaši jau 4., 5. un 6. klasē. Mazajiem īpaši patīk dzeja un pasakas, bet vecāko klašu skolēni gan pēc grāmatām nāk tikai tad, ja skolotāji ko īpaši uzdevuši izlasīt.
Tērvetes pamatskola var lepoties ar to, ka bērni pilnībā tiek nodrošināti ar mācību grāmatām un vecākiem nav jātērē līdzekļi to iegādei. Tāpat tiek uzklausītas skolotāju vēlmes, un visi nepieciešamie un vēlamie metodiskie materiāli tiek sagādāti. Ar pagasta Padomes gādību bibliotēkā netrūkst nedz jauno enciklopēdiju un uzziņu krājumu, nedz bērnu tik iemīļoto grāmatu sēriju – «Sprīdi pa sprīdim» un «Sprīdīša bibliotēkas».
Grāmatas pamatskolas bibliotēkai tiek arī dāvinātas. Kā smej bibliotekāre: «Kaut biežāk būtu vēlēšanas!», jo tieši to laikā iegūtas vairākas vērtīgas grāmatas. Apvienība «Tēvzemei un Brīvībai» dāvinājusi daiļliteratūru, bet Kārlis Leiškalns personīgi pasniedzis enciklopēdisko izdevumu «Cilvēks», ko labprāt izmanto skolotāji. Dāvinātāju vidū ir arī Sorosa fonds un Latvijas kultūras fonds. Jau kļuvis par tradīciju, ka grāmatas bibliotēkai novēl skolas direktores. Tās ziedojusi gan bijusī direktore Mārīte Blūma, gan tagadējā – Inita Roze. Lasāmvielu gādājusi arī latviešu valodas pasniedzēja Lolita Baltā.
Periodika gan tiek pasūtīta tikai skolas vajadzībām, taču pagastā ir vēl viena grāmatu krātuve, kur bērni var iepazīties ar žurnāliem un laikrakstiem.
Grāmatu jēga ir būt lasītām
Jaunais mācību gads Apguldes arodvidusskolas bibliotēkā atnācis ar priecīgu brīdi. Ar Dobeles novada grāmatnieku muzeja «Ķipi» vadītājas Aijas Štosas starpniecību bibliotēkā bērnu un skolotāju priekam nonācis vairāk nekā divi simti vērtīgu grāmatu.
Aija Štosa stāsta, ka iespēja palīdzēt skolai radās, kad vairāki cilvēki, pāršķirojot savus grāmatplauktus, uzskatījuši par nelietderīgu turēt grāmatas mājās un neizmantot, tādēļ tās nodevuši Aijas Štosas pārziņā, jo tieši viņa zina vislabāk, ko tālāk darīt ar grāmatu kalniem. Aija štosa no piegādātās lasāmvielas atlasījusi izdevumus, kuri noderētu muzeja vajadzībām, bet pārējo piedāvājusi Apguldes AVS bibliotekārei Rutai Šveicarei, jo arī «Ķipu» vadītāja uzskata, ka grāmatas ir jālasa, citādi tās zaudē savu jēgu.
Apguldes AVS bibliotekāre Ruta Šveicare atzīst, ka pēdējos gados skolai nav bijusi finansiāla iespēja iegādāties jaunus izdevumus, tādēļ piedāvājums bija īsti vietā. Protams, izvēloties grāmatas, ņemtas vērā skolas audzēkņu – potenciālo lasītāju – vēlmes. aptaujā noskaidrots, ka skolēnus galvenokārt interesē enciklopēdijas, rokasgrāmatas par dažādām tēmām un, protams, arī mīlestības romāni, «krimiķi» un fantastika. Lielā mērā lasītāju izvēli nosaka tas, ka mācību atbildes jāmeklē papildu literatūrā, tādējādi interesantāku un daudzveidīgāku padarot mācību procesu. Tas palīdz ne tikai mācību vielas apguvei, bet arī jaunieša vispārējai attīstībai un erudīcijai. Bibliotekāre skolā strādā jau 12 gadu un uzsver, ka tieši pēdējā laikā ir palielinājusies audzēkņu vēlme lasīt. Lai arī jaunām grāmatām skolai naudas nav, plašā klāstā tiek pasūtīta periodika – 19 dažāda nosaukuma žurnālu un avīžu –, par to lasītāju trūkumu sūdzēties nevar.
Skolēni ir izteikuši vēlmi ne tikai lasīt grāmatas, bet arī izmantot interneta plašumus. Diemžēl šāda iespēja viņiem vēl dažus gadus būs jāgaida. Taču kopējamais aparāts bibliotēkā ir ļoti nepieciešams jau tagad, bet arī tā iegādes iespējas ir vēl stipri neskaidras. Bibliotekāre ir sagatavojusi izstādi «Ko lietoja mūsu vecvecāki» un ar gandarījumu atzīst, ka audzēkņus interesē gan vēsturiska tabakas dozīte, gan gadsimta sākumā izdota Bībele, kas bija neatņemama mūsu senču ikdienas sastāvdaļa. Uz Apguldes AVS pēc grāmatām nāk arī vietējie iedzīvotāji un to bērni. Mazā miestiņā viens otru labi pazīst, tādēļ nevienam netiek liegta vēlme lasīt.
Lasāmvielu sūta arī ārzemnieki
Auces vidusskolas bibliotēku pamatoti var uzskatīt par vienu no vislabiekārtotākajām rajonu skolu bibliotēkām. Tajā ir gan plašas un gaišas telpas, gan bagātīga grāmatu krātuve.
Bibliotekāre Gunta Žasina, kura skolas bibliotēkā aizvadījusi jau 20 gadu, ir lepna par savu darbavietu un lasīt gribošajiem skolas audzēkņiem. Taču, tāpat kā visām iestādēm, kas saistītas ar kultūru un izglītību, arī tai pietrūkst līdzekļu visu plānu īstenošanai. Auces pilsētas Dome gan ir ļoti pretimnākoša un šogad skolai iegādājusies vairākas enciklopēdijas un vārdnīcas. Tieši lasāmviela skolā ir ļoti nepieciešama. Vēl joprojām bibliotēkā nav pilnvērtīgas svešvārdu vārdnīcas, pašreizējā nespēj apmierināt lasītāju vēlmes. Tāpat ļoti nepieciešama būtu ģeogrāfijas un politiskā enciklopēdija, jo iepriekšējā – «Planēta» – jau ir novecojusi: mainījušās valstu administratīvās robežas, arī dati zaudējuši aktualitāti. Diemžēl vēl neviena izdevniecība nav laidusi klajā jaunu izdevumu.
Runājot par izdevniecību darbības politiku, Gunta Žasina ar nožēlu atzīst, ka mācību grāmatu iegādei netiek piedāvātas atlaides un tās ir ļoti dārgas. Vienīgi «Lielvārds» izstrādājis sistēmu, kā skolām grāmatas nopirkt lētāk. Papildinājumu bibliotēka saņem arī no ārzemēm – ASV un Austrālijas. Parasti grāmatas sūta cilvēki, kuri kaut kādā veidā bijuši saistīti ar Auci. No ASV saņemti žurnāla «Nacional Geographic» 1968. – 1995. gada komplekti, ir arī vārdnīcas un dažādi izziņas materiāli. Grāmatas ir latviešu valodā un, kā saka bibliotekāre: «Grāmatas atgriežas dzimtenē.»
Bibliotēkā tiek pasūtīti trīs laikraksti un astoņi žurnāli. G.Žasina atzīst, ka tas ir maz, diemžēl no «Dienas» pērn bija jāatsakās tās dārdzības dēļ, taču ir cerība, ka nākamgad to atkal varēs pasūtīt. Bibliotekāre laikrakstiem iesaka padomāt par iespēju skolām piedāvāt atlaides.
Tiek domāts par grāmatu krātuves tālāko attīstību, jo mūsdienu tehnoloģiju laikmetā bērniem gribas izmantot arī interneta iespējas. Bibliotekāre gatavo projektu, lai tas kļūtu par realitāti arī Auces vidusskolā.
