Eksperti: Paustais drīzāk ir kā labo vēlmju saraksts, nevis reāli izstrādāta programma valsts tautsaimniecības attīstībai turpmākajiem četriem gadiem
Tuvojoties kārtējām Saeimas vēlēšanām, katra partija, kas vēlas iegūt pārstāvniecību parlamentā uz turpmākajiem četriem gadiem, nāk klajā ar savu 4000 zīmju programmu, kā to prasa valstī pastāvošā likumdošana.
Ar šīm programmām katrs var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) interneta mājas lapā, izdarot izvēli par sev tīkamāko partiju. Tā tas ir bijis katru reizi, liekot dažādiem ekspertiem tās analizēt, izsakot savu viedokli, vērtējumu un prognozes par programmās rakstītā iespējamo precizitāti. Šoreiz situācija ir citāda – eksperti kļuvuši ievērojami pesimistiskāki ne tikai attiecībā uz spēju tiešām kaut ko realizēt šajā jomā, bet pat apšauba nepieciešamību tērēt laiku programmu lasīšanai.
Katram savi akcenti
Šobrīd valdošā jeb premjera partija «Vienotība» sola «nodrošināt apstākļus produktivitātes, inovāciju un eksporta izaugsmei, lai uzņēmēji radītu jaunas un labāk apmaksātas darba vietas». Tāpat valdībā pārstāvētā Nacionālā apvienība likusi uzsvaru uz līdzsvaroti attīstītiem dabiski izveidojušamies reģionāliem centriem, ierobežotu iespēju iegādāties Latvijas zemi ārzemniekiem, «Rail Baltica» projekta sākšanu un tamlīdzīgiem aspektiem. Vēl viena varas partija – Zaļo un Zemnieku savienība – sola iestāties par taisnīgiem atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem, stiprināt mazās saimniecības, veicināt lauku, veselības un kultūrtūrismu, nodrošināt ilgtspējīgu zvejas un akvakultūras resursu izmantošanu konkurētspējīgu produktu radīšanai un tamlīdzīgi.
Savukārt līdz šim opozīcijā esošā «Saskaņa» vēlas «nekavējoties izbeigt bargās taupības politiku un atsākt valsts investīcijas ekonomikā, kas bija apcirptas valsts budžeta konsolidēšanai krīzes gados».
Protams, ir arī dažādas tā dēvētās mazās un uz 12. Saeimas vēlēšanām dibinātās partijas, kas arī neskopojas ar solījumiem. Piemēram, ekspremjera Einara Repšes dibinātā partija «Latvijas attīstībai» sola visnotaļ draudzīgu nodokļu politiku. «Necelsim nodokļus vismaz tuvākos četrus gadus. Turklāt darbaspēka nodokļi tiks samazināti, kā solīts – par deviņiem procentiem. Arī mikrouzņēmumi atgriezīsies pie tādas pašas likmes, atceļot nepārdomāto paaugstinājumu. Reinvestētai peļņai ieviesīsim nulles likmi, kas nevis mazinās nodokļu ieņēmumus, bet paaugstinās,» teikts CVK iesniegtajā programmā. Tā dēvētā bijušo premjeru partija jeb «Vienoti Latvijai» piedāvā likvidēt uzņēmumu ienākuma nodokli reinvestētajai peļņai, vienlaikus nosakot kapitāla nodokli 20 procentu, iestājas pret mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu, kā arī vēlas veicināt ārvalstu investīciju ieplūšanu Latvijā ražošanas un pakalpojumu sektoros. Bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna dibinātās Jaunās konservatīvās partijas programmā pausts, ka tiks ieviesti iedarbīgi antireiderisma pasākumi un maksātnespējas administratoru statusa un uzraudzības sistēma, kā arī regresīvais neapliekamais minimums, fiskālo ieguvumu novirzot neapliekamā minimuma palielināšanai.
Jāpiemin vēl arī, piemēram, partija «Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām», kas savā programmā sola, ka ilgtermiņā valsts un pašvaldība nenodarbosies ar komercdarbību, izņemot jomās, kas skar valsts stratēģiskās intereses, tāpat tā sola ieviest progresīvos nodokļus, minimālus nodokļus mazajiem komersantiem un uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumus reinvestētajai peļņai. Savukārt politiskā partija «Izaugsme» sola ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, atbalstīt pievienotās vērtības radīšanu koksnes apstrādē, samazināt neapstrādātas koksnes eksportu, atbalstīt lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanu, nodrošināt energoefektivitātes pasākumus un pāreju uz vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem un tamlīdzīgi.
Ne mazāk interesants ir arī fakts, ka, rūpīgi pārskatot partiju 4000 zīmju programmas, atsevišķos gadījumos vispār ir grūti atrast kādu ekonomikas attīstībai veltītu rindiņu. Šādi varētu turpināt par visām 13 partijām, kas cierē uz iekļūšanu parlamentā.
Noskaņoti skeptiski
Tajā pašā laikā skeptiski pret šajās programmās pausto noskaņoti ir ekonomikas eksperti – cilvēki, kuri gadiem ilgi analizē valsts tautsaimniecībā un arī politikā notiekošos procesus. Skaidri situāciju raksturo DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš: «Es ļoti uzmanīgi vēroju Latvijas politikā notiekošos procesus pēdējo 25 gadu laikā, taču lasīt to, ko politiķi sarakstījuši 4000 zīmju programmās, man vēl nav ienācis prātā.» Bankas eksperts atzīst, ka programmās paustais drīzāk ir kā labo vēlmju saraksts, nevis reāli izstrādāta programma valsts tautsaimniecības attīstībai turpmākajiem četriem gadiem.
Līdzīgās domās ir arī ekonomiste Raita Karnīte. Viņa vērš uzmanību uz aspektu, ka programmas vairāk ir solījumu saraksts, turklāt tāds, ko tāpat nevienam nenāk prātā pildīt, jo «galvenais ir iegūt balvu, proti, iekļūt Saeimā». «Solījumi, kas sarakstīti programmās, nekad nav tikuši pildīti, bet sabiedrība to allaž ir piedevusi. Tam ir kāds būtisks iemesls – cilvēki negrib un daudzos gadījumos nemaz nav spējīgi iedziļināties šajās programmās rakstītajā un mēģināt izprast, cik lielā mērā tur paustais vispār ir reāls,» tā R.Karnīte. Ekonomiste norāda, ka ne viena vien partija vienlaikus sola rūpēties par investīcijām, inovācijām, zinātnes attīstību, labāku veselības aprūpi, zemākiem nodokļiem un vēl arī labāku izglītības sistēmu, protams, neļaujot šeit izvērsties ārvalstu kapitālam. «Var jau būt, ka kādā partijā ir cilvēki, kas tiešām izprot ekonomiskos procesus un ir spējīgi izveidot valsts attīstības plānu vairākiem gadiem, taču tas ir ļoti apšaubāmi,» sacīja R.Karnīte. Viņa uzsver, ka būtu labi, ja kāda partija būtu ne tikai sarakstījusi sasniedzamos mērķus, bet arī to, kādā veidā tos sasniegt.
Jāskatās uz darbiem
Gan R.Karnīte, gan P.Strautiņš, izvēloties, par ko balsot 12. Saeimas vēlēšanās 4. oktobrī, aicina nevis lasīt programmas, ko ir sacerējuši dažādu partiju pārstāvji, bet gan izvērtēt, kādi sasniegumi katram no deputāta amata kandidātiem ir bijuši līdzšinējā periodā. Tādējādi R.Karnīte norāda uz problēmām, kas bijušas līdzšinējā ekonomiskās politikas plānošanā. Respektīvi, uz nespēju atzīt savas kļūdas, uz nespēju kaut ko mainīt pašam savā darbībā. «Ja cilvēks kaut ko sāk darīt, bet viņam neizdodas, ir tikai loģiski, ka viņš maina kaut ko savā darbībā, tiek izmantotas citas darba metodes. Par politiķu darbību valsts labā to nevar teikt. Nav vēl bijis tā, ka viens un tas pats politiķis, kļūdoties savā darbībā, sāktu darīt kaut ko citādi, mainītu savas darba metodes,» apgalvo R.Karnīte. Viņa uzsver, ka nereti politiķi darbojas atrauti no reālās situācijas un normālas programmas vietā spēj piedāvāt vien deklaratīvas frāzes. To, ka programmās paustais un reālajā dzīvē notiekošais ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas, pierāda ne tikai minētie argumenti, bet arī fakts, ka vairāki uzrunātie banku analītiķi, eksperti atzina, ka attiecīgos dokumentus nemaz nav lasījuši, jo savā praktiskajā darbā neizjūt pēc tiem nepieciešamību. Tā vietā uzmanība tiek pievērsta dažādiem valdības lēmumiem, Eiropas atbildīgo institūciju dokumentiem, kā arī procesiem starptautiskajos tirgos, kas tiešām var atstāt vairāk vai mazāk ievērojamas sekas gan uz vietējo uzņēmumu darbu, gan arī iedzīvotāju labklājību un valsts attīstību kopumā.
Kā redzams, eksperti nav gatavi prognozēt valsts tautsaimniecības nākotni, pamatojoties uz partiju paustajiem apgalvojumiem CVK iesniegtajās programmās, priekšroku dodot citiem parametriem, prognozēm, datiem un notikumiem. Bet tas nenozīmē, ka nebūtu jāpiedalās 4. oktobrī paredzētajās Latvijas parlamenta jeb Saeimas vēlēšanās. ◆
