Nevienam nav noslēpums, ka gan Jelgavā, gan visā Latvijā, iegādājoties pašvaldības vai valsts īpašumu, norēķins tiek veikts tā saucamajos sertifikātos. Arī Jelgavas Dome, nododot privatizācijai kādu objektu, tos labprāt izmanto kā norēķinu līdzekli.
Nevienam nav noslēpums, ka gan Jelgavā, gan visā Latvijā, iegādājoties pašvaldības vai valsts īpašumu, norēķins tiek veikts tā saucamajos sertifikātos. Arī Jelgavas Dome, nododot privatizācijai kādu objektu, tos labprāt izmanto kā norēķinu līdzekli. Cik pareizi vai nepareizi tas tiek darīts, to nododu jūsu, jelgavnieku, pārdomām. Par piemēru ņemšu bijušo Jelgavas AK–6.
1994. gada oktobrī, saņemot atļauju privatizēt Jelgavas AK–6, tās toreizējais direktors S.Soldatenoks ar dažiem tuviem darbiniekiem izveidoja SIA un saņēma no pašvaldības savā rīcībā materiālās vērtības – ēkas, būves, autotransportu, inventāru, materiālus par 521 tūkstoti latu ar noteikumu – saglabāt darba profilu – auto pārvadājumi – un nemainīt strādājošo skaitu. To, ka viņš piekrīt izvirzītajiem nosacījumiem, līgumā S.Soldatenoks apliecināja ar savu parakstu. Viņa darbības laikā vairākkārt ar Domes svētību tika palielināta izpirkuma sertifikātos procentuālā attiecība. Pēc tam vairākas ēkas Dome pārņēma atpakaļ, samazinot izpirkuma maksu līdz 430 tūkstošiem latu. Kā tad saimniekoja dibinātais SIA – ATF «Jelgava», pēcāk Latvijas un Austrijas kopuzņēmums SIA «Grej»?
Veicot revīziju, atklājās, ka no pieņemtajiem 380 transporta līdzekļiem par
Ls 206063 1999. gada 1. jūlijā revīzijai uzņēmums varēja uzrādīt tikai 224 transporta līdzekļus par Ls 94760. Kopsummā tam nebija 156 transporta vienību par
Ls 111243.
Interesantākais ir tas, ka par neuzrādīto transportu ir Domes lēmums: atstāt tos SIA «Grej» apgrozāmo līdzekļu papildināšanai. Bet šo transporta līdzekļu nav…
SIA «Grej» iemanījies pārdot pat pašvaldībai piederošās ēkas par Ls 29 411. Kopā firma ieguvusi Ls 140 654. Ar Domi tā norēķinājusies par summu Ls 41 938. «Grej» rīcībā paliek «tīri» Ls 98 716. 1. jūlijā situācija ir satriecoša: Dome nav saņēmusi izpirkuma maksu 70 % sertifikātos, kas ir 119876 latu (attiecībā 1 pret 28), nav samaksāti aizdevuma procenti par
Ls 6477 un soda nauda par savlaicīgi nenokārtotiem maksājumiem Ls 89160. Pavisam parāds ir Ls 194354.
No 200 darbiniekiem firmā
1. jūlijā palikuši tikai 11 cilvēki. Nav darba vietu, nav pašvaldības mantas. Ar 1999. gada 3. jūniju SIA «Grej» aptur darbību, motivējot ar to, ka sakarā ar krīzi Krievijā nav pārvadājumu. Interesantākais tas, ka S.Soldatenoks (par kādiem līdzekļiem?) izveidojis meitas firmu SIA «SK Auto» («Soldatenoks – Kutumovs Auto»). Kā tad šo firmu neiespaido krīze Krievijā?
Varbūt domājat, ka Dome nebija informēta? Bija. Bet nav saprotama tās nostāja: acu priekšā tika izvazāta pašvaldības manta, taču domnieki blisināja acis. Nu, kad beidzot no mantas nekas nebija palicis pāri, tā sasparojās. Jau vairākkārt Domes Revīzijas komisija izvirzīja priekšlikumu pārtraukt attiecības ar S.Soldatenoku. Tagad ar šo lietu nodarbojas Ekonomikas policija. No viņu godaprāta un objektivitātes būs atkarīgs, vai S.Soldatenoks būs kriminālatbildīgs. Es personīgi prasīju ierosināt pret S.Soldatenoku krimināllietu par ļaunprātīgu uzņēmuma novešanu līdz bankrotam.
Neiet Jelgavā ar to privatizāciju, kā vajag. Varbūt kāds zina, kur palika bijušais SPK (sadzīves pakalpojumu kombināts)? It kā īpašnieks uzradās, it kā privatizēja – īstu dokumentu nav.
