Ieviešot atvieglotus nosacījumus trūcīgā statusa iegūšanai, valstī cer mazināt ilgstošo bezdarbu
Labklājības ministrijas (LM) ieceri vieglāk tikt pie trūcīgā statusa tām personām, kuras aktīvi iesaistās savu sociālo problēmu risināšanā, paši šā atbalsta potenciālie saņēmēji salīdzina ar rungu ar diviem galiem. Īpaši laukos, kur darbu «pat ar uguni nevar atrast», bet sava mikrouzņēmuma darbības sākšanai nepieciešams starta kapitāls. Mūsu puses pašvaldību reģistros ir 2493 trūcīgu personu.
Ja LM projektu saskaņos citas ministrijas un apstiprinās valdībā, plānots, ka no nākamā gada 1. janvāra trūcīgā statusu vieglāk varēs saņemt personas, kas, piemēram, pieņem zemāk apmaksātu darbu, iesaistās laukstrādnieka sezonas darbos vai sāk saimniecisko darbību, gūstot ienākumus no individuālā darba, mikrouzņēmuma, zemnieku saimniecības vai tamlīdzīgi.
Varēs piederēt
naudas līdzekļu uzkrājumi
Tas nozīmē, ka, aprēķinot ģimenes vai personas vidējos ienākumus, plānots cilvēkam darbspējīgā vecumā trīs mēnešus neņemt vērā ienākumus līdz 240 eiro mēnesī (noapaļota neto minimālā darba alga vienam cilvēkam bez apgādājamajiem). Šie nosacījumi gan neattieksies uz ienākumiem, kas gūti no autoratlīdzības, nekustamā īpašuma vai metāllūžņu pārdošanas, jo tie nav saistīti ar projekta galveno mērķi – ilgstošā bezdarba mazināšanu –, skaidro atbildīgā ministrija.
Tāpat plānots papildināt ienākumu veidus, kurus neņems vērā, izvērtējot cilvēka materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai. Šajā sarastā ticis ģimenes valsts pabalsts, kā arī pabalsts aizbildnim un audžuģimenei par bērna uzturēšanu. Papildus tam plānots atbalstīt trūcīgu personu izglītošanu, ienākumos neņemot vērā profesionālās izglītības iestādes stipendiju un 15 – 18 gadus vecu jauniešu vasaras brīvlaikā nopelnīto darba algu. Kopējā ienākumu «katlā» nebūs arī materiālie labumi naudā vai «graudā», kas gūti sociālajās kampaņās vai labdarībā, kā arī ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas piemājas saimniecībā vai personīgajā palīgsaimniecībā, ja tie nepārsniegs 2845 eiro gadā.
LM plāno arī atjaunot normu, ka trūcīgai personai var piederēt naudas līdzekļu uzkrājumi 128,06 eiro apmērā. Jāpiebilst, ka šie nosacījumi būs spēkā tiem cilvēkiem, kuriem jau noteikta atbilstība trūcīgās personas statusam. Ministrija ziņo, ka pērn Latvijā par trūcīgām atzītas 57 856 ģimenes jeb 134 397 personas.
Neredz iespēju iesaistīties
Ozolnieku novadā trūcīgā statuss patlaban piešķirts 154, pilsētā – 1618, bet Jelgavas novadā – 721 persona. Viņu vidū ir arī Dainas un Artura piecu bērnu ģimene. Šo statusu, kas ļauj baudīt virkni privilēģiju, piemēram, apmaksātus ārstniecības pakalpojumus, bērniem skolas brīvpusdienas, garantēto iztikas minimumu (49,80 eiro), pabalstu kurināmā iegādei un dāvanu kartes, sākot mācību gadu, ar vairākiem pārtraukumiem jaunās sievietes ģimene izmanto jau piecus gadus. Arī patlaban, kaut pieteikšanās nākamajam trīs mēnešu periodam, šķiet, būs palaista vējā.
«Lai pieteiktos trūcīgā statusam, man jābūt izziņai no Nodarbinātības valsts aģentūras, ka esmu bezdarbniece. Taču vairs nevaru atrast, kurā datumā man vajadzēja ierasties aģentūrā. Ja to nokavēju, atkal mēnesi jāgaida rindā. Turklāt tā braukāšana uz pilsētu maksā,» nopūšanas piecu bērnu mamma, atklājot, ka mēnesī septiņu cilvēku ģimenes rīcībā bez statusa ir 56 eiro tā saucamā bērnu nauda, 227 eiro alimentu maksājums no pirmā vīra un 70 – 150 eiro, ko, strādājot stundu darbu, izdodas nopelnīt Arturam.
Vērtējot jauno piedāvājumu, Daina spriež, ka izklausās skaisti. Tomēr sameklēt kaut mazāk ataļgotu darbu laukos ir nereāli, bet doties uz pilsētu neatmaksājas. Tuvumā nav arī nevienas zemnieku saimniecības, kur iesaistīties sezonas darbos, bet sākt savu lietu izklausās kā sapnī. «Gribētu kļūt par frizieri, taču kursi un inventārs ir ļoti dārgi. Vēl man padodas kūku cepšana. Varētu ar to pelnīt, bet sociālā darbiniece uzreiz atrunāja, jo Pārtikas un veterinārā dienesta prasības esot nereāli izpildīt,» Daina, kaut gribētu, īsti neredz iespēju iesaistīties savu sociālo problēmu risināšanā. ◆ Pašvaldību budžetiem lielāks slogsLinda Ozola, Jelgavas novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece
◆ Komentējot iespējamās izmaiņas attiecībā uz trūcīgās personas statusu un garantētā minimālā ienākuma līmeņa paaugstināšanu līdz 129 eiro, nav noslēpums, ka novads nav ar pabalstiem bagātākais, kā arī – lai saņemtu virkni pašvaldības pabalstu, ir jāsadarbojas. Tas nozīmē, ka pabalsts tāpat vien bez klientu iniciatīvas un līdzdarbības nav saņemams. Jau pašvaldības pieredze ar tā saucamajiem simtlatniekiem parādīja, ka bieži vien klienti tā vietā, lai meklētu darbu, izvēlējās strādāt šos pagaidu darbus, jo atalgojums bieži vien nebija būtiski mazāks par to, ko cilvēks var nopelnīt, strādājot darbu citviet, bet lielāku slodzi. Tāpat viņiem sniegti arī citi sociālās palīdzības veidi. Kā lai cilvēku motivē kaut ko mainīt viņa dzīvē, meklēt darbu, plānot savu ikdienu, ja viņš saņems palielināto GMI, kā arī citus palīdzības veidus, tostarp atlaides apkurei un komunālajiem maksājumiem, veselības aprūpei un tamlīdzīgi. Ja izmaiņas pieņem šādā veidā, pastāv liels risks, ka speram drošu soli pabalstu saņēmēju paaudzes izaudzināšanas virzienā. Līdz šim Jelgavas novadā esam spējuši samazināt trūcīgo personu skaitu, aktīvi ar tām strādājot, bet, kā būs, ja šādas izmaiņas pieņems – nezinu, ar ko sociālie darbinieki varēs motivēt cilvēkus. Turklāt šīs izmaiņas nozīmē papildu izdevumus no pašvaldības budžeta.
