IV. Par siltuma zudumiem, kas patiesībā esot atradumi.
Saskaņā ar Pasaules Bankas speciālistu 1995. gada atskaiti faktiskie siltuma zudumi Jelgavas siltumapgādes sistēmas Lielupes kreisajā krastā 1994. gadā bija 64 872 Gcal, bet labajā krastā pirms rehabilitācijas – 18 804 Gcal, kopā 83 676 Gcal. Tā kā «Ziņu» žurnālistiem nav bijis tas gods piedalīties siltuma zudumu mērīšanā, nav pamata apgalvot, ka «zudumi» ir nedaudz uzpūsti, lai nākotnē aina krāsotos gaišākos toņos. Pasaules Bankas eksperti toreiz prognozēja, ka, rekonstruējot siltumtīklus 1994. – 1998. gadā, siltuma zudumi 1999. gadā samazināsies līdz 54 082 Gcal jeb par 35%. Tā, protams, būtu vērā ņemama ekonomija. Faktiskie siltuma zudumi šajā gadā tik tiešām varētu būt tādi, kā dārgie eksperti plānojuši. Šis sasniegums, spriežot pēc tā, cik bieži STU savos «biznesa plānos» un «atskaitēs» to iekļāvis, tiks iekalts akmenī un novelts pie Domes parādes durvīm.
Taču ir kāds apstāklis, kas šo sasniegumu pārvērš farsā. Ekspertu 1999. gadā plānotie siltuma zudumi jāskata kontekstā ar plānoto siltumenerģijas realizāciju Jelgavas Siltumtīklos –
306 000 Gcal. Taču faktiskā realizācija 1999. gadā nepārsniegs
186 000 Gcal jeb 60% no plānotā. Siltuma zudumiem tad atbilstoši vajadzētu būt ne vairāk kā 35 000 Gcal. Kur tad Jelgavā pazūd STU saražotā siltumenerģija?
To zog? Jā, arī tas. Turklāt siltumenerģijas zagšanu piekopuši arī STU darbinieki (to sīkāk iztirzāsim turpmākajos šīs publikāciju sērijas rakstos). Taču siltumenerģijas zudumi Jelgavā ir pārlieku lieli, lai tos varētu izskaidrot tikai ar nelikumīgas tīkliem pieslēgšanās gadījumiem. Energoapgādes regulēšanas padomes (regulē uzņēmējdarbību enerģētikā) dati liecina: kaut gan nomainīta lielākā daļa zemzemes siltumtīklu, Jelgavā siltumenerģijas zudumi ir daudz lielāki nekā pilsētās, kur tīklu rehabilitācija nav notikusi. Turklāt Pasaules Bankas eksperti ir atzinuši, ka nerehabilitēto Jelgavas siltumtīklu siltumizolācija ir vidēji par 30% labāka nekā vidēji valstī.
Šā gada sākumā «Ziņu» mestais akmentiņš STU dārziņā trāpīja nelikumīgi uzstādītājiem siltumenerģijas skaitītājiem. Atklājās, ka STU, ignorējot likumu «Par mērījumu vienotību», falsificējusi skaitītāju ekspertīzes rezultātus. Likums nosaka, ka visu veidu siltumenerģijas, kā arī karstā un aukstā ūdens skaitītāji ir pakļauti Valsts metroloģiskajai kontrolei un uzraudzībai un tie visi jāverificē Nacionālajā standartizācijas un metroloģijas centrā (LNSMC). Kā zināms, Jelgavas Domes administrācija sākumā atteicās respektēt likumu. Likuma «Par mērījumu vienotību» 18. pants paredz, ka fiziskās un juridiskās personas, kuras nav ievērojušas šā likuma prasības, saucamas pie atbildības saskaņā ar LR likumiem. Savukārt saimnieciskā un cita veida darbība, kuras rezultātā tiek pārkāptas šā likuma prasības un noteikumi, jāaptur, jāierobežo vai jāpārtrauc.
Šovasar vairākus gadus nelikumīgi lietoto skaitītāju legalizēšana tomēr tika uzsākta (vēl joprojām gan ir aktuāls jautājums par iekasētās maksas likumību). Pēc daudzajiem pārkāpumiem tika saskaņots grafiks, pēc kura visi skaitītāji bija jāverificē. Datu par to, vai šīs saistības STU ir izpildījis, nav ne LNSMC, ne Valsts metroloģiskajā inspekcijā, ne arī laboratorijās, kurās skaitītāji tiek verificēti. Saskaņā ar inspekcijas vadītājas I.Vēliņas «Ziņām» sniegto informāciju «daudzmaz precīzi dati varētu būt tikai šā gada ceturtā ceturkšņa beigās».
Atbilstoši likumam Valsts metroloģiskā inspekcija uzrauga mērvienību un to apzīmējumu pareizu lietošanu, mērīšanas līdzekļu verificēšanas periodiskumu un ekspluatācijas noteikumu ievērošanu, kā arī mērīšanas procesu pareizu izpildi. Taču reāli inspekcija valsts metroloģisko kontroli Jelgavas Siltumtīklos neveic un datu, piemēram, par to, cik un kā iedzīvotājiem tiek «uzskaitīta» patērētā siltumenerģija (atbilstoši arī maksa), inspekcijas rīcībā pašlaik nav. Pēc likuma «Par mērījumu vienotību» Jelgavas Siltumtīklu darbība bija jāaptur, taču, kā uzskata inspekcijas priekšniece I.Vēliņa, «inspekcija nespēj pildīt savas funkcijas ne atbilstoši šā likuma, ne arī sava nolikuma prasībām». Diemžēl Valsts metroloģiskajai inspekcijai uzņēmumu saimnieciskās darbības pārtraukšanai nav tādu sankciju pilnvarojumu. Tad mums jāvēršas citās valsts iestādēs, tai skaitā Valsts kontrolē, un tad mēs varam mēģināt risināt šo jautājumu tālāk. Bet līdz tam ir vajadzīga atkārtota pārbaude.
Siltumskaitītāju verificēšanas laboratorijas vadītāja Ā.Klints «Ziņām» apstiprināja, ka Jelgavas Siltumtīkli no 20. maija līdz 7. oktobrim ir verificējuši 224 skaitītājus, ieskaitot jaunos 80 skaitītājus. Kam un kā viņi skaitītājus STU izmanto, Ā.Klints nevarēja pateikt. Arī uzskaites par to, kuri no lietotajiem skaitītājiem iepriekš tikuši verificēti un cik vispār nav verificēti, laboratorijā nav. Verificēšanas pozitīvais rezultāts tiek apstiprināts ar dzeltenu uzlīmi, uz kuras ir Latvijas kontūra un numurs. Turklāt katram skaitītājam tiek izdots sertifikāts. Uzlīme gan nenodrošina to, ka skaitītājs tiks lietots atbilstoši ekspluatācijas noteikumiem un prasībām. Tā apliecina tikai to, ka divu gadu laikā šo skaitītāju var lietot, bet, kā tas tiek darīts, to zina tikai pats lietotājs, respektīvi, STU. Kā uzskata Ā.Klints, «izkontrolēt, kā STU ievēro skaitītāju ekspluatācijas noteikumus, nevar neviens».
Arī Siltā ūdens skaitītāju sertificēšanas laboratorijas vadītāja V.Ieviņa rīcībā nav datu, cik no skaitītājiem, kas ir STU pārziņā, ir verificēti: – To jums es nevaru atbildēt. Šādu informāciju var sniegt tikai paši Jelgavas Siltumtīkli.
Pēc STU pēdējā «biznesa plāna» var pieņemt, ka siltumtīklu rehabilitācijas laikā uzstādīti 460 siltumskaitītāji (1996. – 128 gab., 1997. – 102 gab., 1998. – 150 gab., 1999. (plānots) – 80 gab).
No STU saimnieciskās darbības rādītājiem 1997. gadā izriet, ka uzņēmums savās katlumājās saražojis siltumenerģiju 202 489 Gcal, iepircis 57 091 Gcal. Katlumāju pašpatēriņš 1997. gadā bijis 9043 Gcal. Tīklā nodotā siltumenerģija – 250 537 Gcal, zudumi tīklos – 54287 Gcal jeb 21,7%. 1998. gada astoņos mēnešos zudumi tīklos bija 24,7%, deviņos mēnešos – jau 25,2%. Kā redzams, tie palielinās tādā pašā proporcijā, kā Dome ziņo par rehabilitācijas projekta sasniegumiem un «atradumiem».
Kā uzskata Jelgavas Siltumtīklu vadība, «cauruļvadu nomaiņas rezultātā siltuma zudumi tīklos ir samazinājušies par aptuveni 10 800 Gcal/gadā. Īstenojot 1999. gadā paredzēto cauruļvadu nomaiņu un uzlabojot siltuma izolāciju, siltuma zudumi samazināsies vēl par 14 800
Gcal/gadā». Ja tas atbilstu patiesībai, 1999. gadā tiem tīklos būtu jābūt 29 676 Gkal, tajā pašā laikā STU šajā gadā plāno 54 082 Gcal…
Vēl dziļāk purvā iebrauksim, ja salīdzinām STU saimnieciskās darbības rādītājus, kurus publiskojis pats STU, un datus, ko «Ziņām» sniedza Energoapgādes regulēšanas padome – tiešais STU pārraugs uzņēmējdarbības enerģētikas nozarē. Piemēram, STU uzskata, ka katlumāju siltumenerģijas pašpatēriņš 1997. gadā bija 9043 Gcal, savukārt padome domā, ka STU katlumājas bijušas daudz rijīgākas – 13 089,10 Gcal.
Skaitļu neatbilstība, kad runa ir par STU finansiāli saimniecisko darbību dažādu iestāžu un institūciju vērtējumā, nav tikai atsevišķi gadījumi, bet sistēma, kuras principus atklās pamatīgāks pētījums. Taču jau šodien var nešaubīgi apgalvot, ka Jelgavas siltumtīklu rehabilitācijā ir ieguldīts daudz vairāk līdzekļu nekā paredzēts, bet rezultāti ir nesalīdzināmi zemāki nekā plānoti. To atzinuši arī Pasaules Bankas labi barotie un algotie eksperti.
Jelgavas Siltumtīkli savā «biznesa plānā», ar kura palīdzību grib novilcināt uzņēmuma bankrota izsludināšanu, šo pilsētas iedzīvotājiem traģisko neatbilstību pārvērtuši par anekdoti: «Salīdzinot Pasaules Bankas speciālistu plānoto un faktiski apgūto kapitālieguldījumu lielumu, redzams, ka faktiski ir izlietots vairāk līdzekļu nekā plānots. Tas izskaidrojams ar to, ka PB speciālistu plānotais darbu un iepirkto materiālu apjoms bijis mazāks par faktiski ieguldīto.»
Citiem vārdiem – tērēts ir vairāk nekā bija plānots, un tas izskaidrojams ar to, ka tērēt bija paredzēts mazāk nekā faktiski tērēts…
