Simts dienu valdības darba novērtēšanai – tas ir gan daudz, gan maz. Maz tāpēc, ka trīs mēnešos nav iespējams atrisināt visas problēmas.
Simts dienu valdības darba novērtēšanai – tas ir gan daudz, gan maz. Maz tāpēc, ka trīs mēnešos nav iespējams atrisināt visas problēmas. Tās var tikai izkustināt pašos pamatos un saskatīt kāda jautājuma stratēģisko risināšanas virzienu, ja tas nav ticis izdarīts pirms tam. Daudz tāpēc, ka 100 dienu ir pietiekami ilgs laiks, lai saprastu, kāds ir valdības darba stils, lai spētu novērtēt, cik apņēmīgi turpmāk tiks risināti valsts nākotnes jautājumi.
Andra Šķēles valdība savu darbu sākusi strauji un ar būtisku izmaiņu plānošanu dažādās nozarēs, kur sakārtošanas darbs jāveic nekavējoties. Izglītība ir viena no tām jomām, kur valdības pirmajās 100 dienās paveikts ļoti daudz, kur plānotās izmaiņas, šķiet, ir viskrasākās. Šajā laikā ir ielikti pamati būtiskiem uzlabojumiem visā izglītības sistēmā – katras izglītības pakāpes, interešu izglītības, pedagogu darba samaksas, skolēnu un skolotāju slodzes, starptautiskās sadarbības un citu jomu sakārtošanā.
Valdība izglītību ir izvirzījusi par vienu no divām savas darbības prioritātēm, un ir radusies pārliecība, ka beidzot izglītības prioritārais statuss tiks pierādīts ne tikai runās, bet arī darbos.
Sākot pildīt pienākumus, izglītības un zinātnes ministre teica, ka viņai pašreizējā izglītības sistēma atgādina gigantisku, sarežģītu, bet ierūsējušu mehānismu, no kura tiek gaidīts jaunākās paaudzes tehnoloģijas darbs. Ja liksim visu izglītībai šodien nepieciešamo veikt šim mehānismam, tas var lūzt. Tādēļ, izvirzot mērķus nākotnei, liels darbs ir veikts, lai izpētītu izglītības sistēmas ierūsējušās vietas un izlemtu, kuras detaļas ir ieeļļojamas, bet kuras – pilnībā nomaināmas. Tā, piemēram, plānojot pedagogu algu paaugstināšanu, ir domāts ne tikai par līdzekļu piesaisti no valsts budžeta, bet arī par skolēnu un pedagogu pārslodzes novēršanu, kas ir realitāte zemās darba samaksas un sistēmas nesakārtotības dēļ. Plānojot uzlabojumus augstākās izglītības sistēmā, tiek domāts ne tikai par iespējām augstā līmenī gūt dažādas specialitātes, bet arī par pašiem pamatiem – iespējām studēt ar vienādiem starta nosacījumiem.
Atskatoties uz pirmajās valdības 100 darba dienās paveikto, Izglītības un zinātnes ministrijā ir tapis informatīvs izdevums «100 darbi 100 dienās», tomēr ar prieku jāatzīst, ka šajā laikposmā izglītībā ir paveikts daudz vairāk par 100 darbiem.
Nav noslēpums, ka pašreizējā sistēma, vienkārši izsakoties, ir ačgārna. Pirmkārt, pedagogs, kuram būtu jābūt cilvēkam ar augstu statusu sabiedrībā, par savu darbu saņem grašus. Otrkārt, skolotājs, lai nopelnītu vairāk, spiests strādāt divas vai pat trīs slodzes. Mums šķiet gluži normāli, ka pedagogam ir iespēja strādāt vairāk par vienu slodzi. Vai liktos normāli, ja kāds mums piedāvātu strādāt 25 stundas diennaktī? Treškārt, lai saņemtu cilvēka cienīgu algu, pedagogs pārslogo sevi un savus audzēkņus. Šī valdība un izglītības ministre uzskata, ka problēma jāsāk risināt no otra gala. Ir jāatslogo pedagogs un audzēknis, un pedagogam jāpelna pieklājīgi.
Pirmajās valdības darba dienās ir izstrādāta un valdībā aizstāvēta pedagogu darba samaksas reforma un Saeimas deputātiem sagatavota informācija par pašreizējo situāciju izglītības sistēmā. Līdz gada beigām paredzēts izstrādāt, sabiedrībā apspriest un apstiprināt izglītības attīstības programmu četriem gadiem.
Kā stratēģiski svarīgs veikums jāatzīmē augstākās izglītības reformas, studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas sakārtošanas uzsākšana, Latvijas Universitātes un Latvijas Medicīnas akadēmijas apvienošanas process.
Ir noslēgts Pasaules Bankas līgums investīciju projektam izglītībā. 2000. gada budžeta projektā iekļauts Ls 600 000 liels finansējums piemaksām pedagogiem, kas pēc apgūtās LAT 2 metodikas māca latviešu valodu mazākumtautību skolās. Izveidots un sekmīgi darbību uzsācis studiju fonds.
Latvijā iegūtajai izglītībai jābūt vērtībai katra indivīda acīs, ar tās iegūšanu jābūt apmierinātām visām iesaistītajām pusēm – valstij, pašvaldībām, pedagogiem, audzēkņiem, viņu vecākiem. Latvijā iegūtajai izglītībai jābūt brīvai konvertējamai valūtai citu valstu izglītības sistēmās. Šie un citi mērķi prasa aktīvu, taču izsvērtu rīcību. Šī valdība sava darba pirmajās 100 dienās ir pierādījusi sevi kā rīcības valdību, par kuru nebūs iespējams teikt: ar muti Rīgā, ar darbiem – aizkrāsnē.
