«Man, lūdzu, tos zābakus jums aiz muguras, vienā no tiem vajadzētu būt 5 eiro,» esmu lieciniece dialogam kādā no Jelgavas veikaliem. Redzami izbrīnīta par šādu pircējas pārliecību, pārdevēja tomēr noliek apavu pāri uz letes. «Jā, jā, ieliku, lai nepārdomātu,» nosmaida kundze, apkārtējo acu priekšā gluži kā burvju trikā ņem laukā «piecīti» un ir gatava maksāt par pašas iepriekš atlikto preci. Teiksiet, «depozīts» visai savdabīgs, bet patiesībā – ja savu neizlēmību izjūti kā mīnusu, ir taču tikai normāli meklēt iespējas, kā ar to tikt galā.
Ka svārstīties domās un spriedumos ir tikai cilvēcīgi, spilgti apliecina priekšvēlēšanu laiks. Pēc aģentūras BNS citētajiem sociologa Aigara Freimaņa secinājumiem, parasti ap 20 procentu apgalvo, ka nezina, par kuru partiju balsos, taču neizlēmušajiem, visticamāk, padomā esot divas, trīs partijas, starp kurām viņi nespēj izšķirties. Protams, līdz vēlēšanu dienai (un iecirkņu darba pēdējai stundai) vēl gana laika pārdomām. Turklāt šoreiz svārstīgo rīcībā ir arī kāds papildu instruments – balss nodošana glabāšanā.
Iespēja dažos iecirkņos nobalsot iepriekš (pie mums – Līvbērzē un Jelgavas kultūras namā) Saeimas vēlēšanu likumā iestrādāta pirmoreiz. Taču ne katrs droši vien ielāgojis, ka vēlētājs, kurš nodevis balsi glabāšanā, drīkst tajā pašā iecirknī jau vēlēšanu dienā balsot atkārtoti un tādējādi arī savu izvēli mainīt.
Tā nebūtu iepriekšējā balsošana tās pilnā izpratnē, taču tai piemistu «kaut kāds iepriekšējās balsošanas elements» – vēl pirms parlamenta pieņemtajiem likuma grozījumiem ieceri vērtējis CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Lai nodrošinātu balss nodošanu glabāšanā 2014. gada Saeimas vēlēšanās, Centrālajai vēlēšanu komisijai nepieciešams 72 522 eiro papildu finansējums – tas jau pēc grozījumu pieņemšanas, no pieprasījuma valsts budžeta programmai neparedzētiem gadījumiem. Par izdevumu un vajadzības samērīgumu acīmredzot varēs spriest pēc vēlēšanām, bet patlaban vēl divas dienas «elements» ir kā aizņemto, tā arī svārstīgo rīcībā. ◆
