Šīs vēlēšanas ir ļoti būtiskas, un uz tām jādodas katram, lai nākamajā rītā nepamostos citādā valstī, uzsver biznesa augstskolas «Turība» Iekšējās drošības dienesta vadītājs, studiju programmas «Organizācijas drošība» direktors Vilnis Veinbergs, kurš arī pats nolēmis kandidēt Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.
– Esat gana pašpietiekams cilvēks – veiksmīga karjera, stabils un prestižs darbs. Kādēļ vēlaties kļūt politiķis?
Ilgus gadus esmu darbojies dažādās Latvijas drošības struktūrās un savu darbu vienmēr darījis ar pilnu atdevi. Esmu rīcības cilvēks, ne malā stāvētājs, kas tikai kritizē tos, kas dara. Uzskatu, ka varu dot pienesumu valstij ar savām zināšanām gan sociālajā un izglītības jomā, gan arī drošības jautājumos, sevišķi šodienas pasaules ģeopolitiskajā situācijā – Krievijas un Ukrainas konflikta dēļ nopietni saasinājušās arī Krievijas un NATO attiecības. Arī Latvija šā konflikta dēļ joprojām nevar justies pilnīgi pasargāta no dažādām agresijas izpausmēm.
– Tagad aktualizējies jautājums par finansējumu aizsardzībai…
Te jāskatās plašāk. Tiek runāts, ka Latvijai līdz 2020. gadam finansējums aizsardzībai jāsasniedz divi procenti no iekšzemes kopprodukta. Bet ne jau procentos ir būtība! Iespējams, 2020. gadā reālajos skaitļos tie jau būs 2,5 procenti. Tādēļ svarīgi ir stratēģiski saprast, kas tieši mums vajadzīgs, lai sakārtotu valsts aizsardzību, un tad arī varēs saprast, kāds finansējums tam ir vajadzīgs, jo tikai sausi cipari nerada valsts drošību. Diemžēl šobrīd ar šiem procentiem politiķi zināmā mērā tracina sabiedrību, jo rodas aizdomas par kārtējiem nejēdzīgajiem tēriņiem.
– Kas ir primārie darbi jaunajai Saeimai?
Man nepatīk vārds «primārs»! Mums pēdējā laikā viss ir primārs – kā slotai zari – visi primāri. Pats svarīgākais ir nesagraut to, kas mums ir. Būtisks valstij ir vietējais bizness, no kura attīstības atkarīgas arī visas pārējās jomas – strādās uzņēmēji, būs darbavietas, tiks maksāti nodokļi, un attiecīgi valsts budžetam pietiks naudas. Ļoti svarīgi ir katram apzināties savu lomu valsts labklājībā. Ja ir attieksme «es negribu un nemaksāšu nodokļus», tad ko gan šis cilvēks var prasīt no valsts? Jā, arī valstij ir jāpierāda, ka tā efektīvi izmanto nodokļu naudu. Taču ir jārod vidusceļš – jāpanāk vienam otram pretī un jāsadarbojas.
Latvijā svarīgi ir attīstīt rūpniecību. Varam daudz ironizēt par šo ideju, kā to ik pa laikam kādi speciālisti dara, uzsverot, ka mūsu misija ir starpniecības un finanšu pakalpojumi. Tomēr tieši rūpniecība ir tā joma, kas valsts ekonomikā var dot stabilu izaugsmi un pamatus visu pārējo nozaru attīstībai. Valsts nevar izdzīvot, tikai nodarbojoties ar starpniecības pakalpojumiem. Ir jārada produkti. Parādiet man kaut vienu valsti, kas veiksmīgi attīstās, piedāvājot tikai un vienīgi starpniecības pakalpojumus un neko neražojot – nav tādu!
– Kas ir būtiskāk – noturēt vēl palikušos cilvēkus Latvijā vai arī censties atgriezt aizbraukušos?
Te liekama vienādības zīme. Tādēļ arī svarīgi radīt Latvijā vidi, lai bizness attīstās un cilvēki var nopelnīt labas algas. Tad arī ar laiku aizbraukušie sāks domāt par atgriešanos. Taču būsim reālisti – daudzi tur iedzīvojušies un, lai arī cik ļoti ilgojas pēc tuviniekiem un Latvijas dabas, iespējams, vairs neatgriezīsies.
– Vai Latvijas problēmās būtu vainojams pārāk lielais partiju un sīkpartiju skaits – politiķi nespēj sastrādāties, vienoties…
Tā ir liela Latvijas problēma. Manuprāt, sīkpartijas veido cilvēki, kuri nespēj sastrādāties ar esošajām partijām, to biedriem. Saeimā šodien ir plašs partiju spektrs. Un ir neloģiski ik pa laikam veidot jaunas. Tieši pretēji – jāapvienojas jau esošajām, veidojot daudz lielākas, stabilākas un ilglaicīgākas politiskās organizācijas. Un partiju vadītāju uzdevums ir spēt saliedēt cilvēkus ar dažādiem viedokļiem vienam kopīgam mērķim. Tajā pašā laikā sīkpartijas veidojošie cilvēki, manuprāt, zināmā mērā pat grauj valsti, jo saskalda vēlētājus sīkās grupās, taču reāli šo vēlētāju cerības nekad netiek attaisnotas, jo viņu balsis aiziet nebūtībā.
– Izskan frāzes, ka šīs vēlēšanas ir izšķirošas, ka katram tajās obligāti jāpiedalās.
Grūti pateikt, kuras ir svarīgākas – šīs vai pirmās Saeimas vēlēšanas. Taču šīs gads tiešām ir būtisks. Ja neiesi balsot apātijas dēļ, nākamajā nedēļā valstī viss var apgriezties kājām gaisā. Es gan negribētu dramatizēt situāciju, tomēr katram jābūt atbildīgam par savu valsti. Un paradoksāli – nevis jaunie, bet tieši vecāka gadagājuma cilvēki, ar kuriem esmu runājies, izrādās apzinīgāki pilsoņi, jo ir vērtējuši partiju programmas un jau izdarījuši izvēli – tātad ies balsot. Un tas ir jādara katram, jo šī ir diena, kad ikviens no mums vistiešākajā veidā ar rūpīgi pārdomātu izvēli spēj ietekmēt valsts pārvaldi. Pretējā gadījumā – ja neesi balsojis – tev īsti nav tiesību pārmest politiķiem, ka viņš nepiepilda kādas tavas cerības. ◆
