Pirms dažām dienām uz redakciju piezvanīja Jelgavas Mūzikas vidusskolas direktors Artūrs Puķītis, lūdzot atgādināt laikraksta lasītājiem, ka tuvojas kārtējais pedagogu koncerts. Ar sīkziņu «Zemgales Ziņu» lasītāji par notikumu tika informēti, bet pasākums, kas šovakar notiks skolas koncertzālē, noteikti pelnījis lielāku uzmanību.
Pasākuma scenāriju veidot un programmu sastādīt uzticēts akordeona spēles pedagoģei Līgai Valterei, tāpēc sarunas biedrs nebija īpaši jāmeklē.
– Ja runā par 2. oktobrī paredzēto koncertu, tas nav vienreizējs pasākums, bet Mūzikas vidusskolā norit jau kuru rudeni. Pirms gadiem desmit iznākušajā «Ziņu» numurā atradu nu jau aizsaulē aizgājušās cienījamās skolotājas Guntas Micānes rakstu, kurā pausts prieks, ka Jelgavas Mūzikas vidusskolā atkal atjaunota ikrudens tradīcija – pedagogu koncerts. Tātad tā vēsture, kaut ar pārtraukumiem, sniedzas vairākos gadu desmitos.
Uzreiz jāatzīstas, ka, lai gan skolā, sevišķi tā saucamajā bērnu mūzikas skolā, akordeonu mācu jau sen, savā pašreizējā amatā – koncertu un pasākumu organizatore visā Jelgavas Mūzikas vidusskolā – esmu tikai vienu mēnesi. Tāpēc precīzi atbildēt par pasākuma vēsturi nevarēšu, bet, cik vien atceros, pedagogu koncerts notiek katru rudeni. Oriģinalitātes ziņā tas varbūt var sacensties vienīgi ar Sieviešu dienas koncertu, kur vīriešu kārtas pedagogi un audzēkņi veltī muzikālas dāvanas savām kolēģēm, bet senākas tradīcijas noteikti ir pedagogu koncertam.
– Vai pedagogi ir atsaucīgi koncertētāji?
Jāsaka atklāti – kā nu kurš. Bet lielākā daļa, ja vien atļauj laiks un citi darbi, labprāt piekrīt. Kopā ar pedagogiem vairākos numuros neiztiekam arī bez audzēkņu palīdzības, un pavisam saskaitīju 32 dalībniekus. Un ja vēl pieskaitītu orķestri un kori?
Es pati arī, cik vien atminos, vienmēr esmu piedalījusies šajos pasākumos. Šoreiz kopā ar flautisti Danielu Rudzīti un koncertmeistari Natāliju Prihodčenko atskaņosim Kloda Debisī «Lēno valsi». Jāatzīst, ka arī tā ir viena no koncerta īpatnībām – necensties spīdēt ar solo numuriem, bet veidot dažādus ansambļus. Domāju, tā ir interesantāk kā dalībniekiem, tā skatītājiem, jo ikdienā mēs varbūt savus kolēģus vai pedagogus šādā ampluā nemaz neesam redzējuši un dzirdējuši.
– Arī jūs pati akordeona meistarību apguvāt šajā skolā?
Jā, sāku Jelgavas bērnu mūzikas skolā pie pedagoģes Zinaīdas Agules. Ja precīzāk, tad vispirms bija viņas vadītais akordeonistu pulciņš Jelgavas 2. vidusskolā (tagad – Valsts ģimnāzija). Tieši Zinaīda Agule man arī ieteica turpināt akordeona apguvi mūzikas skolā. Kad pabeidzu bērnu skolu un iestājos Jelgavas Mūzikas vidusskolā, mācījos pie Ludmilas Furmanovas.
– Laiks rit, un mainās arī skolotāji. Pirms trim gadiem skolas vadība lepojās ar veseliem pieciem jauniem pedagogiem, šogad arī ir kāds papildinājums?
Jā, mūsu pedagogu saimei pievienojies saksofonists, Latvijas Mūzikas akadēmijas students Viesturs Celms, kurš arī neatteica piedalīties koncertā – kopā ar koncertmeistari Ilutu Ozeri atskaņos Dibuā skaņdarbu «Vāverītes».
– Ielūkojoties šāvakara koncerta programmā, redzu, ka tā sastādīta, lai klausītājiem nebūtu jāgarlaikojas, piemēram, blakus liriskiem un vairāk pazīstamiem skaņdarbiem pamanīju arī opusu klavierēm astoņrocīgi un pat veselas divas brazīliešu dejas.
Skaņdarbs klavierēm astoņrocīgi būs tā pati labi pazīstamā Rosīni uvertīra operai «Seviļas bārddzinis», tikai šoreiz to atskaņos četras pianistes: Silvija Audre, Meldra Krūmiņa, Natālija Prihodčenko un Silvija Karčevska. Labas mūzikas cienītājus neatstās vienaldzīgus Daiņa Cimmermaņa obojas vai Šmidta «Šūpļa dziesma» divām klavierēm, ko atskaņos māte un meita – Edīte Ziemele un Elena Undīne Ziemele. Uzmanīgiem jābūt ar Maijas Andersones vijoles solo – šoreiz skanēs nevis «Melanholiskais», bet gan Imanta Zemzara «Melankoholiskais valsis».
Bet brašu sākumu sola Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris, ko šoreiz, izmantojot Raita Ašmaņa prombūtni (koncerti Vācijā ar profesionālo pūtēju orķestri «Rīga»), diriģēs pašu audzēkņi Jānis Ginters un Gunārs Polis-Polītis.
– Līdz šim esam pieminējuši tikai instrumentālistus.
Pienācīgi būs pārstāvēti arī vokālisti, sākot jau ar skolas mācību kori Gunta Paviloņa vadībā un Edītes Bergmanes vadīto meiteņu vokālo ansambli. Koncertmeistara Māra Treija pavadījumā Edīti Bergmani dzirdēsim arī solo – skanēs Jāņa Lūsēna un Kārļa Skalbes «Šī dziesma».
Ar dažādiem ansambļiem būs pārstāvēts vokāli instrumentālais žanrs – sākot ar Raimonda Paula un Māras Zālītes «Meža gulbjiem» un «Jelgaviņa – smuka muiža» Birutas Derumas apdarē, beidzot ar Gundara Lintiņa sagatavoto sitaminstrumentālistu ansambli un temperamentīgu brazīliešu «Escorregando».
– Atliek tikai nākt un skatīties. Ierasties var jebkurš mūzikas cienītājs vai tikai ar Mūzikas vidusskolu saistīta publika?
Aicināts pilnīgi jebkurš interesents pat neatkarīgi no tā, par kuru partiju grasās balsot sestdienas vēlēšanās – šis koncerts visiem būs bez ieejas maksas. Ja kādam tas nav izdevies pavasarī, būs izdevība aplūkot šogad izremontēto Mūzikas vidusskolas koncertzāli (sākās, kā pienākas, ar jumtu), kas bija nonākusi diezgan nožēlojamā stāvoklī. Nu ir iegādāti arī jauni un ērti krēsli.
Koncertu vadīs erudītā mūzikas teorijas pedagoģe Maruta Silkalne, tā ka koncertnumuru salikums nav nejaušs, bet padomāts arī par izsmeļošiem komentāriem un izjustām dzejas rindām.
– Vai audzēkņi labprāt nāk uz šādiem koncertiem? Varbūt viens otrs resgalis to vien gaida, kad viņa stingrais skolotājs nokļūdīsies?
Tie vienmēr ir ļoti gaidīti un apmeklēti. Līdz ar audzēkņiem nāk vecāki, un arī pedagogi ar interesi noklausās savu kolēģu veikumu.
Ar koncertpraksi ir ļoti dažādi. Ir pedagogi, kas paši koncertē daudz un bieži – kā koncertmeistari vai diriģenti, vai solisti. Nu kaut vai tas pats Guntars Lintiņš savā žanrā redzams vai katrā televīzijas pārraidē.
Bet no pedagoga viedokļa tas ir ļoti interesanti. Ja tu parasti atrodies tikai skatuves vienā pusē, respektīvi, māci savu audzēkni, vari ieiet zināmā rutīnā. Tiklīdz nākas pašam kāpt uz skatuves, rodas pavisam citas sajūtas, kaut vai skatītāji būtu tikai daži. Tāpēc reizēm ļoti svētīgi ir iejusties sava audzēkņa ādā.
Atceros, kā reiz teica TV režisors Ģirts Nagainis: «Uziet uz skatuves un kaut ko darīt visu citu priekšā, tas nemaz nav vienkārši, vienalga, lai cik tev būtu gadu un lai cik slavens mākslinieks tu būtu.» Protams, katram ir sava pieredze un savs raksturs, ir cilvēki, kam izteiktākas pedagoģiskās, kam skatuviskās dotības. Ja tās vienādi labi izteiktas, tad tas jau ir ideāls variants.
Un, atgriežoties uz sarunas sākumu, vai pedagogi nav pārāk aizņemti, lai vēl tērētu laiku šādam it kā neobligātam pasākumam, atbilde ir vienkārša – kurš gribēs, tas laiku atradīs, turklāt jebkurā vecumā un jomā.
– Jau pagājis mācību gada pirmais mēnesis. Ko varat teikt par jauno gadu nu jau no sava jaunā amata – koncertu un pasākumu organizatores – skatpunkta?
Pareizi uztvērāt, ka ne jau dažādu vairāk vai mazāk izklaidējošu koncertu rīkošana vien ir mana galvenā kompetence. Šis mācību gads rādās būt ļoti smags, jo jāorganizē vairāki valsts mēroga konkursi – gan pūtējiem, gan sitējiem. Pirmā kārta ir iekšējā, skolas, tad seko reģionālā, kas acīmredzot būs jāuzņem mūsu skolai, līdz februārī jāgatavojas finālam valsts līmenī.
Ir vēl daudz citu konkursu un festivālu, otrais pusgads varētu būt ļoti piesātināts. Savukārt pirmajā pusgadā jau cik vairs tālu līdz svētku koncertiem, gan Latvijas valsts gadadienai, gan Ziemassvētkiem, Mūzikas vidusskola ar prieku piedalās arī pilsētas pašvaldības un iestādes iestādes «Kultūra» rīkotajos pasākumos.
– Vai dažbrīd nav tā, tā saucamie bezmaksas pasākumi nespēj pulcēt pilnas zāles, kamēr par gluži tādu pašu koncertu, piemēram, Rīgā, cilvēki gatavi maksāt relatīvi lielu naudu?
Daļēji nākas šim vērojumam piekrist. Izvēle mūsdienās ir ļoti plaša, un cilvēkam, kas jau no bērnības nav radināts pie mūzikas vai mākslas izpratnes, svarīgāka par mākslas darba baudīšanu būs paša izrādīšanās attiecīgajā pasākumā – lūk, es arī tur biju!
Tāpēc viens no Mūzikas vidusskolas uzdevumiem ir ne tikai audzināt labus mūziķus, bet arī sagatavotus klausītājus. Kaut vai sākot ar šā vakara koncertu. ◆
