Visos laikos visām mūzikas dzīves norisēm līdzi ir skanējušas Jelgavas ērģeļu balsis. Šo tradīciju sākums rodams hercogu laikos.
Visos laikos visām mūzikas dzīves norisēm līdzi ir skanējušas Jelgavas ērģeļu balsis. Šo tradīciju sākums rodams hercogu laikos. Vēstures avotos minēts, ka Jelgavas vācu Sv.Trīsvienības baznīcā ērģeles bijušas jau 1586. gadā, bet Sv.Annas baznīcai instrumentu dāvinājis baznīcas jaunās mūra ēkas celtniecības darbu vadītājs Johans Kolhauers 1640. gadā. Drīz pēc tam netālu no baznīcas uzcelta arī ērģelnieka māja, kurā mitinājušies Sv.Annas draudzes ērģelnieki.
Hercoga Frīdriha Kazimira laikā Jelgavas pils baznīcai ērģeles uzbūvējis Kuldīgas ērģeļbūvētājs Kornēliuss Rāneuss, dēls. Tas pats, kurš bija skaisto, līdz mūsdienām saglabājušos Ugāles ērģeļu autors. Pils baznīcā ērģeles acīmredzot skanējušas ne tikai dievkalpojuma laikā, jo līgumā, kas tolaik bijis noslēgts ar galma mūzikas direktoru, ir norādīts: «Pozitīvu vai ērģeles viņš spēlēs kā baznīcā priekš dievkalpojuma un beigās, tā arī koncertos un dziedājumos.»
Dažādi notikumi ap ērģelēm vērpās 18. gadsimtā. Tā, piemēram, Sv.Trīsvienības baznīcas tornī 1733. gadā iespēra zibens, kas sabojāja pulksteni un jaunās ērģeles. Tās salabot 1734. gadā uzticēja Frideriham Bensingam. Bet tikai izņēmuma kārtā, jo hercoga labvēlību un galma priviliģētā ērģeļmeistara titulu bija izpelnījies cits meistars – Johans Heinrihs Joahims. Viņš 1755. gadā uzbūvēja jaunas ērģeles Sv.Annas draudzei. Uz tām, starp citu, spēlējis arī skolotājs un ērģelnieks Gabriels Millers, kurš 1760. gadā apprecēja galma daiļdārznieka meitu Eleonoru Taubi.
19. gadsimtā ar ērģelēm cieši savijušās latviešu koru un skolu dziedāšanas aktivitātes. Tas notika ne vien Jelgavā, bet arī apriņķa lauku rajonos. Vircavas draudzes skolas atklāšanas svētkos, piemēram, skolmeistars spēlējis ērģeles un, «2 trompetes līdzi pūsdami, tie 120 skolas bērni līdz ar sapulcētiem viesiem trīs pirmos pantus nodziedāja. Pēc skolotāja runas bērni atkal nodziedāja uz 4 balsīm 2 pantiņus» («Latviešu Avīzes», 1866, 27.nr.).
Jelgavas pilsētas vācu vidē par 19. gs. otrās puses mūzikas direktoru kļuva Rūdolfs Postelis, kura vadībā Sv.Trīsvienības baznīcā notika virkne atskaņojumu. Viņa rīcībā bija koncertiem piemērots J.F.Šulces Paulincellā pie Erfurtes 1850. gadā būvētais divu manuāļu 26 reģistru instruments. Laikam jau tomēr Jelgavas vācu un latviešu draudžu starpā valdījis zināms sacensības gars, jo šajā pašā laikā arī Sv.Annas baznīcā iebūvētas jaunās 11 reģistru ērģeles tika krietni paplašinātas: vēl 16 reģistru tām klāt piebūvējis Rīgas meistars Augusts Martins.
Gadsimtu mijai raksturīgās muzikālās rosības kontekstā ir saprotama draudžu karstā vēlme tikt pie jaunām, labākām, modernākām ērģelēm. Tādas tika iebūvētas visās lielākajās Jelgavas baznīcās. 1893. gadā Jelgavas Sv.Trīsvienības draudze saņēma Valkera firmas būvētās 45 reģistru ērģeles, 1908. gadā Nikolaja draudze sagaidīja F.Grīnberga būvētās 26 reģistru ērģeles, bet 1912. gada 13. jūlijā tika iesvētītas F.Grīneberga būvētās Sv.Annas baznīcas ērģeles. Pēdējām bijušas 1948 stabules, 32 reģistri un elektromotors (ne vairs minamas plēšas kā iepriekšējiem instrumentiem).
Pēc Pirmā pasaules kara gadu jukām un satraukumiem Latvijas brīvvalsts laikā normālā gultnē atkal atgriezās arī draudžu dzīve. Nikolaja draudzē darbu turpināja agrākais ērģelnieks A.Jenševics, un 1926. gada 24. oktobrī draudze atzīmēja viņa 50 gadu amata jubileju. Šai reizei par godu sirmais mūziķis bija izpildījis arī savas ērģeļkompozīcijas. Sv.Annas baznīcā pie pirmā latviešu tautības mācītāja Jēkaba Ķullīša par ērģelnieku darbā stājās Atis Kauliņš, bet kora vadību uzņēmās diriģents Pauls Muraška. Divdesmitajos gados vēl turpinājās tradīcija dziesmu svētkus uzsākt ar garīgas mūzikas koncertu Nikolaja baznīcā.
Lai arī ne pārāk bieži, tomēr regulāri baznīcu koncerti notika trīsdesmitajos gados. Piemēram, Sv.Annas baznīcā 1937. gada 31. janvāra dievkalpojumā ar paplašinātu muzikālo daļu mācītājs Mednis pats nodziedāja 12 dziesmu ērģeļu pavadījumā. 1938. gadā diriģents P.Muraška diriģēja nesen kā rakstīto un ar Sv.Annas draudzes kori iestudēto J.Vītola kantāti «Jēzus pie akas», kuras ērģeļu partiju atskaņoja Jēkabs Mediņš.
Otrā pasaules kara posts drupās pārvērta Jelgavu un arī tās ērģeļu saimniecību. Vēl 1944. gada sākumā Sv.Trīsvienības baznīcā tika atskaņota J.Vītola kantāte «Jēzus pie akas». Vēl gada sākumā Nikolaja baznīcā sanākušie ar asarām acīs klausījās L.Garūtas kantāti «Dievs, tava zeme deg», bet gada beigās jau gan J.Vītols, gan daudzi jelgavnieki devās neziņas pilnās trimdinieka gaitās. No Jelgavas Nikolaja baznīcas pāri bija palikušas tikai mūra sienas, no Trīsvienības baznīcas – tornis. Sv.Annas baznīca stāvēja akla un mēma: 4. augusta ugunīs bija izdegusi visa tās iekārta un, protams, arī ērģeles.
Sv.Annas baznīcai ērģeļu nebija līdz 1960. gadam. Jāiztiek bija ar harmoniju. Arī 1960. gadā bija iespējams uzstādīt tikai mazas ērģeles. Liepājas meistars Jēkabs Jauģietis sākotnēji – 1910. gadā – tās būvēja kā mājas ērģeles ar četriem reģistriem. Pats meistars tām klāt pierīkoja divus reģistrus, bet arī tad tās bija daudz par mazu plašajai baznīcas telpai.
Tikai 1994. gadā Jelgavas Sv.Annas baznīcas draudze tika pie jaunām ērģelēm. Tiesa, arī tās nebija jaunas, bet zviedru meistara O.Hammarberga 1938. gadā būvētās un Jervšes draudzei uzticīgi kalpojušās ērģeles. Ar Zviedrijā dzīvojušā latviešu ērģelnieka Andra Vītoliņa gādību tās atceļoja uz Latviju. Tas bija solīda lieluma instruments – ar trim manuāļiem, pedāli un 36 reģistriem.
