Tas bija pašos atmodas sākumos, kad jebkura zāle pieklusa, tiklīdz skatuves tuvumā parādījās dumpīgais zemnieks Heinrihs Pavlovskis.
Tas bija pašos atmodas sākumos, kad jebkura zāle pieklusa, tiklīdz skatuves tuvumā parādījās dumpīgais zemnieks Heinrihs Pavlovskis. Mīļā pasaulīt, ko viņš atļāvās
plāt vaļā! Bet skrēja laiks un mainījās aktualitātes. Mutīgais dumpinieks no atmaskojošām runām pārgāja uz zemnieku organizēšanu. Viņš nebijās pēlēju, aizdomīgo, neticīgo. Ar pilnu krūti Heinrihs Pavlovskis metās zemnieku spēku apvienošanā. Viņa lolojums
ir arī mūsu rajona Zemnieku apvienība un tās «dēls» – kartupeļu audzētāju kooperatīvs «Tupenis»…
Heinrihu Pavlovski pie sevis aizsauca Zemes māte. Taču viņa iesāktais darbs iet uz priekšu.
– Iedomājies, cik priecīgs šodien būtu Heinrihs! – sacīja viņa līdzgaitniece rajona Zemnieku apvienības izpilddirektore Rita Čigāne no Dānijas nopirktās kartupeļu šķirošanas un iesaiņošanas iekārtas iedarbināšanas svētku dienā.
Jā, zemnieku organizācija attīstās, aug. Tai dzimst savas meitas un dēli – kartupeļu, dārzeņu, graudu, sēņu, putnu un cita kā audzētāju apvienības, «Draudzenes» un jauniešu klubiņi. Tai ir savi līderi – cilvēki īstajā vietā –, kuri aicina, māca, vieno. Un viens no pēdējā laika spilgtākajiem izaugsmes apliecinājumiem ir «Tupeņa» guvums – kartupeļu «mašīna». Un tā nav tikai metāla iekārta milzu telpā. Tā ir mūsu zemnieku uzdrīkstēšanās, uzticēšanās, sevis pārvarēšanas, apņēmības un ticības nākotnei vislabākais pierādījums.
– Tas nudien nebija viegli – pārliecināt šejienes zemniekus par nepieciešamību kaut ko mainīt, lai ātrāk tiktu uz priekšu, – teica dāņu firmas «Danagro a/s» vecākais konsultants Svends Englists. – Viņi pieraduši izsisties katrs tikai saviem spēkiem. Bet, tiklīdz bija manāmi kopus pasāktā pirmie «pumpuriņi», tā radās darba spars un enerģija. Rezultātu jūs redzat. Un mēs mierīgu sirdi varam braukt mājās. Tā iekārta ir iedarbināta. Pagaidām šis ir lielākais projekts Baltijas valstīs. Viens – piensaimniecības jomā – ir aizsākts Lietuvā.
– Man bija prieks strādāt ar latviešu zemniekiem, – sacīja tās pašas firmas mārketinga speciālists Džons Arnfeldts. – Te ir aktīvi, kompetenti cilvēki. Man šī bija pirmā saskare ar Baltiju, un es patiešām esmu iepriecināts. Ir labi palīdzēt tiem, kas zina, ko grib.
Bet, kamēr visi vēl sveica viens otru ar pirmo uzvaru pār sevi un sacīja paldies «Tupeņa» priekšsēdētājam Andrim Lazdiņam, Dānijas valdībai un speciālistiem, atbalstītājiem no Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra un vēl citiem, jaunā kartupeļu šķirošanas un iesaiņošanas iekārta strādāja. Šļakstēja ūdens, ripoja kartupeļi, aizlīmējās maisiņi un krājās kaudzēs… Iekārtas vērtība – ap 50 tūkstoši latu. Pusi no šīs summas, atbalstot Latvijas lauksaimniekus, segusi Dānijas valdība. Otri 25 tūkstoši trīs gadu laikā jāsamaksā mūsu kartupeļu audzētājiem. Malā stāvētājam summa nešķiet liela, taču pavisam citāda tā izskatās zemniekam, kurš par izaudzēto kartupeļu kilogramu no iepircēja saņem trīs četrus santīmus. Taču «Tupeņa» izpilddirektors Māris Ūtēns bija optimistisks:
– Paskat, pietiek tikai pacelt šo rokturi, un kartupeļi uz šķirotāju ripo bez mazgāšanas, – viņš rādīja. – Bet, ja te ieliksim pāris nazīšus, varēsim šķirot un iesaiņot sīpolus…
– Es domāju, ka pa šiem vārtiem pēc kāda laika brauks ārā arī tūtas ar kartupeļu čipsiem, – savu prieku par pilsētas prioritātes – lauksaimniecības produkcijas pārstrādes – attīstīšanu un vismaz četrām jaunām darbavietām izteica pilsētas Domes Ekonomikas nodaļas vadītāja Inta Slavinska.
Priecājās arī paši kartupeļu audzētāji, taču ar rūpi azotē: viens ir izaudzēt un iepakot, pavisam kas cits – visu to pārdot. Lai nu kā, kartupeļu vagu latvietim nav trūcis. Bet mašīna minūtē «izber» 20 divkilogramu maisiņu vai piecus sešus desmit kilogramu smagos. Gadā iecerēts realizēt 3000 tonnu. Dažs līgums jau noslēgts, piemēram, ar «Lido». Taču pircējs nav vakarējais, viņš kartupelim izvirza savas prasības: lai tas būtu kvalitatīvs, pievilcīgi iesaiņots, par normālu cenu un ar garantētu piegādi.
– Drātstārpa sacaurumotu kartupeli vairs nepārdosim, – tikko novannotos bumbuļus apskatīdams, spriež pieredzes bagātais kartupeļu audzētājs Indulis Baumanis no Garozas. – Audzēšanas un novākšanas tehnoloģija būs jāmaina. Vecie kombaini bumbuļus sagriež.
Tāpat domā arī citi, kas naudu pelna ar «otro maizi». Atliek vien spert nākamo soli – gādāt modernu kartupeļu tehniku un laboratoriju kvalitātes pārbaudei. Svends Englists bija pārliecināts, ka uz to mūsu zemnieki iešot daudz drošāk un pārliecinošāk.
Bet tikmēr Zemkopības ministrijā vējo ziņas par iespējamu kartupeļu pieprasījumu Krievijas metropolē Maskavā. Tad nu gan der atcerēties – kas pirmais brauc…
Pakš! Nokrīt maišelis kastē. Pakš! Nokrīt otrs. Drīz ir tonna. Un to jau var kraut vezumā.
