Divdesmit gadu laikā ne tikai mainījies telefona numura ciparu skaits no pieciem līdz astoņiem, bet arī Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas ekspozīcijas piedāvājums. Paša 20. gadsimta sākuma – 1904. gada – dzelzceļnieku dzīvojamā ēka, kurā trīsdesmitajos gados mitis stacijas priekšnieks un arī padomju laikā bijuši izvietoti dzīvokļi, glabā ne vienu vien pārsteigumu, atklājot daudz interesanta par mūsdienās tik populāro pārvietošanās līdzekli vilcienu.
Jelgavas dzelzceļa mezgls ir viens no vecākajiem un nozīmīgākajiem Latvijā – kustība līnijā Rīga–Jelgava (tolaik vēl Mītava) tika atklāta jau 1868. gadā. Jelgavas dzelzceļnieki vienmēr ir lepojušies ar savu darbu, tādēļ 1982. gada 24. decembrī mūsu pilsētā dibināts muzejs, kas ir pirmais dzelzceļa muzejs Latvijā. Sākotnēji tas atradies Jelgavas Dzelzceļnieku kultūras namā Zemgales prospektā 12, līdz 1993. gadā pārcelts uz Stacijas ielu 3, kur kā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja ekspozīcija atrodas arī šobrīd.
Jelgavas muzeja oficiālais nosaukums tolaik bija Ar Oktobra revolūcijas ordeni apbalvotā Baltijas dzelzceļa Jelgavas nodaļas Dzelzceļnieku kaujas un darba slavas sabiedriskais muzejs, rakstā, kas veltīts Jelgavas ekspozīcijas 30 gadu jubilejai, norādījis Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja vecākais ekspozīciju un izstāžu organizators Toms Altbergs. Tomēr ikdienā līdz 1994. gadam Jelgavas muzejs īsāk saukts par Jelgavas dzelzceļnieku muzeju.
Kā norādījis T.Altbergs, par muzeja materiālu vākšanu tolaik rūpējās vairāki jelgavnieki – Jelgavas nodaļas tā brīža priekšnieks Jānis Račko, Jelgavas signalizācijas un sakaru distances priekšnieks Genādijs Faļko, kuru nomainīja dzelzceļa veterāns Grigorijs Gektins, kā arī mākslinieks Jāzeps Vētra. Pēc tam, kad 1994. gada 30. augustā tika izveidots Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs Rīgā un Jelgavas dzelzceļnieku muzejs iekļauts tā sastāvā, jelgavnieku savāktie materiāli kļuva par jaunizveidotā muzeja krājuma bāzi. Savukārt Jelgavā tapa jauna ekspozīcija, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta Jelgavas reģiona dzelzceļiem, dzelzceļa infrastruktūrai un vilcienu kustības saimniecībai.
No zižļiem līdz interaktīvam izbraucienam
Jelgavas ekspozīcijas un izstāžu kuratore Ilze Freiberga teic, ka šobrīd muzejā ir divas galvenās ekspozīcijas. «Dzelzceļš un dzelzceļnieki Jelgavā 20. gadsimta 20.–30. gados» piedāvā iepazīties ar Jelgavas dzelzceļa mezgla vēsturi, attīstību un cilvēkiem, kas šeit strādājuši. Savukārt otra ekspozīcija «No semafora līdz dispečercentralizācijai» ir muzejā jaunākā. Ar signalizācijas un sakaru ierīcēm, tāpat ar paskaidrojošu papildu informāciju ir mēģināts sarežģīto lietas izskaidrot iespējami vienkārši. I.Freiberga teic, ka šajā ekspozīcijā uzsvars likts uz vizuāli uztveramām lietām.
Jaunajā ekspozīcijā galvenais ir stacijas dežurants, kura pārziņā ir vilcienu kustība, stacijas ikdienas dzīve un pasažieru drošība. «Tā ir profesija, kura mūsdienās ir zaudējusi savu nozīmīgumu, bet aizmirsta nav,» teic I.Freiberga. Sevišķs prieks ir par Raita Junkera veidoto sienas gleznojumu, kurā rādīta stacijas dzīve 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Papildus tam tiek piedāvāta interaktīva iespēja redzēt vilciena ceļu no mašīnista skatupunkta un iepazīt dažādus signālus. Tiek rādīta filma par zižļu aparātu – specifisku ierīci, kas domāta, lai vilcienu kustība būtu droša. Mūsdienās zižļu aparāts tiek izmantots vēl tikai vienā vietā Latvijā – tā ir Rīgas–Bolderājas dzelzceļa līnija. Ekspozīcija arī piedāvā iepazīt dzelzceļa ikdienu padomju laikā, kad latviešu valodu aizstāja krievu valoda. Tas ir redzams visur – sākot no uzrakstiem un beidzot ar dokumentāciju.
Jelgavas ekspozīcija ar gadiem mainās un apmeklētājam kļūst arvien interesantāka, klāt nākuši jauni eksponāti. Tomēr vairāki saglabājušies kopš Jelgavas ekspozīcijas darbības pirmajiem gadiem. Tā, piemēram, 1986. gadā radīta diorāma «Trojas zirgs» vēsta par Otrā pasaules kara notikumiem, kad tika izjaukts Vācijas karaspēka plāns, izmantojot pretinieku vilcienu, ar viltu nonākt padomju karaspēka aizmugurē. Pārtvēris informāciju par plānoto uzbrukumu, padomju karaspēks pretī aizsūtījis tukšu lokomotīvi. Tie saskrējušies, un operācija izjaukta. Tagad diorāma ir padarīta kompaktāka, lai neaizņemtu tik daudz vietas. Savukārt ekspozīcija par Meitenes–Bauskas šaursliežu dzelzceļa līniju veidota laikā no 1995. līdz 1998. gadam. Muzejs var lepoties ar 2012. gadā restaurētu stacijas pulksteni, kurš radīts Sanktpēterburgā 19. un 20. gadsimta mijā un uz Jelgavu atceļojis no Majoru stacijas. Viens un tas pats mehānisms darbina pulksteņa rādītājus divās ciparnīcās – kā muzeja telpās, tā pie fasādes.
Tajā pašā gadā atjaunoti visi pārējie muzeja āra eksponāti, tai skaitā unikāla 600 milimetru šaursliežu dzelzceļa rokas drezīna, tvaika lokomotīvju riteņpāri, dīsteles, kā arī vagonu sakabes un pārmiju fragmenti.
Muzejs iziet ārpus telpām
1994. gadā publicētajā rakstā muzeja pārzinis Jāzeps Vētra aicinājis sniegt ziņas par represētajiem dzelzceļa darbiniekiem, lai varētu izveidot viņiem veltītu ekspozīciju. Kā «Ziņas» informēja Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja vecākā krājuma glabātāja Karīna Augustāne, nav izdevies atrast ziņas, ka minētajā vai nākamajā gadā šāda ekspozīcija būtu bijusi.
Arī mūsdienās Jelgavas ekspozīciju apmeklē ārvalstu tūristi, turklāt to skaits arvien palielinās. Visbiežāk Jelgavā viesojušies ciemiņi no tuvākajām valstīm, tai skaitā Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Vācijas, arī Lielbritānijas un ASV. Pēdējo pāris gadu laikā Jelgavā ieradušies tūristi pat no tādām valstīm kā Kolumbija un Japāna.
Muzejs gādā, lai apmeklētājiem piedāvātu aizvien jaunas iespējas, tai skaitā arī ārpus telpām. Tā, piemēram, septembra beigās notika pirmā ekskursija uz Jelgavas depo, kur iespējams apskatīt tos ritekļus, kuru nav Rīgas ekspozīcijā. Tiek arī attīstīta doma par velomaršruta izveidi, plānots izveidot pedagoģisku programmu bērniem. No nākamā gada muzejs vairāk pievērsīsies šaursliežu dzelzceļa līnijas ekspozīcijas daļai, atjaunojot Jelgavas mezglam vistuvāk esošās jau pieminētās Meitenes–Bauskas līnijas ekspozīciju. Nu arī Jelgavas ekspozīcijas telpās var svinēt bērnu dzimšanas dienu – Rīgā šāda iespēja guvusi lielu atsaucību.
«Liels sapnis būtu dzelzceļa un industriālās vēstures popularizēšana, bet tas nav darbs, ko var paveikt īsā laikā,» par nākotnes plāniem stāsta I.Freiberga. Šobrīd tiek strādāts, lai ekspozīciju padarītu modernāku un apmeklētājam interesantāku. «Apmeklētājam, kurš pie mums nav bijis pāris gadu, atkal ir ko redzēt. Turklāt esam centušies, lai cilvēkam, kurš aplūkojis Rīgas ekspozīciju, būtu saistoši arī Jelgavā, un otrādi,» teic šejienes ekspozīcijas kuratore. Rīgā uzsvars likts uz ritekļiem – vagoniem, lokomotīvēm – un to vēsturi, kas Jelgavā telpu izmēra dēļ nav iespējams. Galvaspilsētā var apskatīt arī muzeja lepnumu – restaurētu rūpnīcas «Fēnikss» vagonu, kas savulaik atrasts Jelgavā. Turklāt Rīgā top arī ekspozīcija par dzīvi dzelzceļa stacijā. «Pie mums to varam saredzēt un saklausīt, bet jaunā ekspozīcija būs pat sagaršojama, lai varētu sajust to rosību, kāda agrāk valdīja dzelzceļa stacijā. Laikā, kad cilvēks nebija tik mobils, brauciens ar vilcienu bija vesels piedzīvojums,» stāsta I.Freiberga, uzburot kādreizējo stacijas dzīves gaisotni. ◆
«Zemgales Ziņas» 1994. gada 11. novembrī rakstīja:
Īsā laikā ļoti populārs kļuvis augustā Jelgavā atklātais dzelzceļa muzejs. To jau apmeklējuši gandrīz visu kontinentu pārstāvji, un viesu grāmatā atstāti novēlējumi dažādās valodās.
Esam saņēmuši arī pelnītus pārmetumus par to, ka aizmirsti visvairāk cietušie dzelzceļnieki. Kā zināms, Krievijas armijai ienākot Latvijā, daudzi dzelzceļnieki tika represēti tikai par to, ka viņi labi strādāja un bija latvieši. Mēs vēlētos iekārtot atsevišķu ekspozīciju, veltītu represētajiem dzelzceļniekiem, taču diemžēl mums nav nekādas informācijas par šiem nelaimīgajiem. Tādēļ, godājamie dzelzceļnieki, viņu piederīgie un paziņas visā Jelgavas apkārtnē, ja jums ir kāda informācija, priekšmeti vai dokumenti, saistīti ar represētajiem, rakstiet mums vai atnāciet ceturtdienās uz dzelzceļa vēstures muzeju Jelgavā, Stacijas ielā 3, vai arī piezvaniet pa telefonu 43169, 42494.
Jāzeps Vētra, muzeja pārzinis
