Dzelzceļnieku vārdā «Ziņām» savas bažas par Lielupes piesārņošanu izteica mašīnists Igors Birjuzaņins.
Dzelzceļnieku vārdā «Ziņām» savas bažas par Lielupes piesārņošanu izteica mašīnists Igors Birjuzaņins. Un proti, pēc pusnakts ejot mājās no darba pa Lielupes tiltu, ik reizi iepretī cukurfabrikas ūdeņu ietekai upē esot vērojams apjomīgs dzeltenmelns netīrumu plankums. Dzelzceļnieki esot nobažījušies, ka upe, kas sākusi attīrīties, tiekot piesārņota, novērojama pat zivju bojāeja. Lai noteiktu piesārņojuma kaitējumu, būtu vajadzīga neatkarīga ekspertīze. Tāds bija dzelzceļnieku viedoklis.
Reģionālās vides pārvaldes direktore Margarita Ūlande uz «Ziņu» jautājumu par piesārņojuma līmeni izteica gandarījumu, ka iedzīvotājus interesē ar vides aizsardzību saistīti jautājumi, un paskaidroja, ka Lielupes ūdens analīzes neuzrāda kaitīgas vielas, kas nāktu no cukurfabrikas un kas būtu zivju bojāejas iemesls. Vadoties pēc veikto pārbaužu rezultātiem, piesārņojumā vainot fabriku nav pamata. Iespējams, pārvalde varētu izdarīt analīzes arī naktī ņemtām ūdens provēm, taču pagaidām tam acīm redzama iemesla neesot. Vienīgais, kas varētu izraisīt zivju bojāeju, pēc pārvaldes darbinieku domām, ir Lielupes dibenā esošais piesārņojums, ko ūdens virspusē uzbangojis ziemeļu vējš. Tieši stiprs šā virziena vējš veicinot ūdens plūšanas virziena izmaiņas, tādējādi ūdens virspusē nokļūstot kaitīgas vielas, samazinot skābekļa daudzumu. Pie šīm vielām galvenokārt pieskaitāmas no Driksas kolektora nākošās organiskās vielas jeb Jelgavas kanalizācijas ūdeņu saturs, kaut attīrīts, kas pēc tam nonāk Lielupē un nosēžas. Tieši kolektora apkaimē Driksas gultne esot stipri piesārņota. Ik palaikam konstatējot zivju bojāeju, tās tiek atrastas arī Driksā. Taču, kā teica M. Ūlande, nav konstatēts tāds bojāgājušo zivju daudzums, lai par to uztrauktos. Pāris (divas trīs) uz kvadrātmetru fiksētas beigtas zivis vēl nenozīmējot masveida bojāeju. Par tādu varot runāt, kad ar vēderu uz augšu uzpeldējušo zivju skaits pārsniedz simts zivis uz kvadrātmetru.
