Nemitīgais lietus naktī uz svētdienu un svētdienas pirmspusdienā pārslogoja pilsētas lietus kanalizācijas sistēmu, līdz ar to uz vairākām stundām daudzviet pārplūda ielas. Savukārt Platones upē lietus kanalizācija ieskaloja kādu taukainu vielu, kas nav nodarījusi kaitējumu apkārtējai videi. Ūdenssaimniecības speciālists Kārlis Siļķe uzskata, ka Jelgavai, kuras reljefs ir ar nelieliem slīpumiem, šādas situācijas jāpiecieš, jo izbūvēt lietus kanalizāciju ar lielāku caurplūdumu būtu dārgi.
Ar dīvainu troksni, kas atgādināja «zirga buču», atvars, kas svētdienas rītā bija izveidojies pārplūdušajā K.Barona ielā pie Mašīnbūves rūpnīcas, sūca iekšā gūlijā ūdeni. Lielāka, ar kurpēm nepārbrienama «jūra» bija izveidojusies arī pie kultūras nama, LLU Sporta nama, katoļu Sv.Jaunavas Marijas baznīcas un citās vietās. Savukārt Lietuvas šosejas apkaimē Savienības ielas lietus kanalizācijas kolektors kā no lielgabala izšāva Platones upē taukainu vielu baltā krāsā, ko Dzirnavas ielas rajonā izbrauca ierobežot Jelgavas ugunsdzēsēji. Lai nepieļautu 2000 kvadrātmetru plašā «baltuma» ieplūšanu Lielupē, tie 42 metru garumā uzstādīja absorbējošās bonas.
Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās nodaļas vadītājs Hardijs Verbelis informē, ka vielas paraugi nosūtīti analīzēm. «Taču var jau secināt, ka nekas bīstams tas nav. Platonē zivis nav slāpušas, un arī ar mūsu darbiniekiem, kas darbojās ar šo vielu, nekas ļauns nav noticis,» mierina H.Verbelis.
Uztraukti par negaidītajiem plūdiem ir Raiņa ielas 31. trīs dzīvokļu nama iedzīvotāji. Viņu pagalms atrodas zemā vietā. Dzīvokļa īrnieki Gaļina un Aleksejs Antonovi stāstīja, ka sestdienas vakarā pagalmā nav bijis nevienas peļķes, taču svētdien no mājas ārā tikt varēja tikai ar gumijas zābakiem. Aleksejs sprieda, ka ūdens aizvadīšanai būs nepieciešams sūknis, tomēr pirmdienas rītā ūdens bija atkāpies pats. Svētdienas vakarā Raiņa ielas 31. mājas zemajā pagalmā turpināja plūst ūdens no fekālās kanalizācijas akas, kas atrodas ietves malā. Dzīvokļa īpašniece Inese Kliedere bažījās, ka tas varētu radīt vides piesārņojumu. «Dzīvoju te vairāk nekā divdesmit gadu, kaut kas tāds notiek otro reizi. Toreiz pārplūdušos notekūdeņus pārbaudīja arī sanitārā inspekcija,» teica I.Kliedere. H.Verbelis atzina, ka fekālās kanalizācijas izplūšana virszemē ir iespējama, taču, viņaprāt, tā nav radījusi būtisku piesārņojumu.
K.Siļķe atzīst, ka lietus plūdi Jelgavā ar tās ļoti līdzeno reljefu ik pa laikam gadās. Turklāt, viņaprāt, jāņem vērā, ka, labiekārtojot pilsētu, plaša tās teritorija ir bruģēta un asfaltēta. «Mūsdienu celtniecības normas neparedz izveidot tādu notekūdeņu sistēmu, kas varētu tikt galā ar tik lielu ūdens daudzumu. Veidot lietus kanalizācijas sistēmu ar lielāka diametra caurulēm būtu ļoti dārgi. Tā nu paliek kompromiss, kad «vilks paēdis un kaza dzīva»,» saka zinātnieks. Viņš piebilst, ka tas, ko piedzīvojām svētdien, vēl nav nekas salīdzinājumā ar 2007. gada 23. augusta nakti, kad 28 minūtēs pie Lauku inženieru fakultātes nolija 41,8 milimetri jeb apmēram pieci spaiņi ūdens uz kvadrātmetru.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra darbiniece Irēna Nikoluškina teic, ka 12. oktobrī Jelgavai tuvākajā vietā, kur tiek veikti nokrišņu mērījumi, – Kalnciemā – nolija 28,4 milimetri. Oktobra norma mūsu pusē ir 50 – 60 milimetru. Pirmā mēneša dekāde bija samērā sausa, tādēļ, iespējams, norma šoreiz netiks pārsniegta. Beidzamais ļoti lietainais oktobris bija 1999. gadā, kad Kalnciemā nolija 168 milimetri. Par dabas stihiju tiek uzskatīts nokrišņu daudzums, kas vienā diennaktī sasniedz 50 milimetru. Pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» mājas lapā publicētā informācija liecina, ka 12. oktobrī Jelgavā nolija 25 milimetri.
Ne Kalnciemā, ne arī citās apdzīvotās vietās Jelgavas apkārtnē līdzīgi plūdi svētdien netika manīti. ◆
