Sociālā biznesa projektā iesaista jauniešus ar invaliditāti, kuri darina somas
Izpratne, ka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nepieciešama daudz iejūtīgāka, atbalstošāka attieksme – tostarp darba vidē, kurā viņi vēlētos iekļauties –, sabiedrībā raisās palēnām. Uzņēmējdarbībā tas prasa pacietību un laiku, kura dažādu iemeslu dēļ darba devējiem dažkārt nav. Tomēr Latvijā rodas aizvien vairāk uzņēmumu, kuru vadītāji gatavi sadarboties ar invaliditātes skartajiem cilvēkiem, novērtējot viņu potenciālu un pilnvērtīgi atalgojot par padarīto. Viens piemērs ir biedrības «Labu darot» jaunais sociālā biznesa projekts, kas tapis sadarbībā ar bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrību «Cerību spārni».
Motivē pamēģināt
Biedrība «Cerību spārni» apvieno Siguldas novadā dzīvojošos invalīdus ar kustību, garīgiem traucējumiem – diagnozes ir dažādas. Pašlaik biedrības redzeslokā ir 32 personas vecumā pēc 18 gadiem.
«Viņiem palīdzam diendienā – organizējam dažādus nodarbinātības pasākumus, novērtējam iespējamās prasmes un iedrošinām tās attīstīt. Motivējam pamēģināt. Šiem cilvēkiem ir ļoti grūti iekļauties darba tirgū, jo galvenokārt pietrūkst prasmju,» atzīst «Cerību spārnu» vadītāja Eva Viļķina.
Savulaik biedrībā strādājuši pie ieceres veidot atbalsta treneru grupu, kas palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti iejusties jaunā darbavietā, kontaktēties ar uzņēmuma vadītājiem un darbiniekiem, – lai invalīdam piemeklētu darbu atbilstoši viņa spējām un nodrošinātu pozitīvu atmosfēru jaunā darba kolektīvā.
Kā norāda E.Viļķina – nevar cerēt, ka cilvēks ar invaliditāti, kurš kādu laiku darba tirgū nav bijis, spēs uzreiz iejusties jaunā darbā. Var saprast arī uzņēmumu vadītājus, kuriem nav tik daudz laika, ko veltīt darbiniekiem ar īpašām vajadzībām. Pagaidām gan projekta virzība apstājusies finansējuma trūkuma dēļ, taču tāpēc biedrībā no idejas neatsakās. «Paši nodrošinām dažādas darbnīcas, un mums ir savs labdarības veikaliņš, kurā realizējam invalīdu darinājumus – šūtas somas, ādas izstrādājumus, dažādus dekoratīvus priekšmetus,» stāsta E.Viļķina.
Svarīgi pasniegt makšķeri
Cerību spārnu aktivitātes pamanīja biedrība «Labu darot», kura jau no 2009. gada īsteno vairākus projektus bērnunamu audzēkņiem un maznodrošināto bērniem, palīdzot viņiem adaptēties sabiedrībā. «Mūsu galvenā filozofija ir ne tikai apmierināt materiālās vajadzības, bet iedot arī makšķeri – palīdzēt šo īpašo grupu cilvēkiem saskatīt dzīves iespējas, atrast savu jomu un izvēlēties nākotnes profesiju. Sapratām, ka sociālais bizness ir loģiska sociālās atbildības vai labdarības attīstības forma – nostiprināt šajos cilvēkos pilnvērtības apziņu, dot iespējas apgūt jaunas prasmes. Nolēmām pievērsties cilvēkiem ar invaliditāti un labas apstākļu sakritības rezultātā iesākām sadarbību ar «Cerību spārniem»,» stāsta biedrības «Labu darot» valdes locekle Olga Kazaka.
Viens no iespējamās sadarbības pamatnosacījumiem bijis – lai cilvēkiem ar invaliditāti būtu arī tehniskā bāze un iespējas saražot plānoto produktu. «Cerību spārnos» šāda bāze jau bija, un augusta nogalē biedrība «Labu darot» startēja ar vēl vienu sociālā biznesa projektu – Latvijas tirgū ienāca zīmols «Lote».
Patlaban pārdošanā ir pirmā biedrības «Cerību spārni» bērnu un jauniešu ar invaliditāti gatavotā produkcija – rokām darinātas košas, īpašā tehnikā apstrādātas, izturīgas auduma somas, ko var iegādāties veikalā «Elvi» Siguldas tirdzniecības centrā «Raibais suns». «Attīstot projektu, ar šo zīmolu tiks ražotas ne vien somas – arī telefona maciņi un citas praktiskas, ikvienam noderīgas, oriģinālas un stilīgas lietas. Mums ir lieli plāni. Mēs gribam arī globāli attīstīties, ne tikai Latvijā, atklājot jaunas tirdzniecības vietas arī interneta vietnē,» ieceres atklāj O.Kazaka.
Arī sajūtu ieguvums
Krāšņās somas top biedrības «Cerību spārni» telpās. E.Viļķina atklāj, ka somu darināšanā iesaistījušies četri cilvēki ar invaliditāti vecumā no 23 līdz 50 gadiem. «Somas šuj arī Ojārs Petrēvics, kurš mūsu biedrībā darbojas gadu. Viņš šuj ļoti akurāti, ir iemācījies perfekti strādāt, turklāt pats pieteicās darboties somu šūšanas darbnīcā. Ja cilvēks vēlas, mēs noteikti dodam šo iespēju,» stāsta E.Viļķina. Komunikācijas problēmu dēļ skaisto somu darinātājam līdz šim bijušas lielas grūtības sameklēt pastāvīgu darbu, darba devējiem nav bijis pacietības, ko veltīt šim cilvēkam, savukārt tagad viņš ir atradis nodarbošanos, kas acīmredzami sagādā gandarījumu.
«Biedrībā ļoti interesējas, vai darināšanas procesā katra konkrētā soma cilvēkiem varētu patikt. Pēc tam, kad tā nonākusi veikalā, prasa – vai kāds jau to nopircis? Cilvēkiem ar invaliditāti ir svarīgi, lai viņu darbs tiktu novērtēts. Un tajā brīdī, kad kāds kaut ko pasūta, aug pašapziņa, rodas enerģija darboties tālāk,» apliecina E.Viļķina. Noteikta grafika, pēc kura jāsaražo pasūtījums, nav. «Viena soma top aptuveni divās dienās, taču cilvēkam ar invaliditāti var būt dienas, kad veselības stāvoklis pasliktinās. Ar to rēķināmies,» atzīst E.Viļķina.
«Tā ir sociālā biznesa specifika – neuztvert šos cilvēkus kā masu, kura kaut ko saražo, vai kā piegādātājus, bet kā sadarbības partnerus, no kuriem ne tikai saņemam preci, bet kuriem arī kaut ko iedodam – ne tikai samaksu, arī jaunas prasmes, iespēju sevi izmēģināt jaunā sfērā un atraisīt ticību saviem spēkiem. Pretējā gadījumā mēs nepildīsim to misiju, ko esam izvirzījuši, – dot cilvēkiem pārliecību par savām spējām,» paskaidro O.Kazaka.
«Lotes» produkcija potenciālajam pircējam nav anonīmu autoru darbs. «Par «Cerību spārniem» mēs arī stāstām dažādos komunikācijas kanālos, jo gribam, lai tie, kas iegādājušies šīs somas, saprot, ka tās darinājuši cilvēki ar īpašām vajadzībām. Lai saprot, kāds ir arī sajūtu ieguvums, nopērkot šādu somu,» uzsver biedrības «Labu darot» valdes pārstāve Kazimiera Puzo.
«Katra nopirktā soma būs lielākais gandarījums un mūsu darba novērtējums, kā arī palīdzēs tuvoties biedrības «Cerību spārni» iecerei – ciemata «Cerību sēta» tapšanai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem,» piebilst E.Viļķina.
Sociālā uzņēmējdarbība ir biznesa veids, kad uzņēmums ražo preces vai sniedz pakalpojumus, lai risinātu sociālo problēmu, nevis gūtu finansiālu labumu uzņēmuma īpašniekiem. ◆
Pieci kritēriji, kas ļauj atšķirt sociālo uzņēmējdarbību no komerciālās:
◆ uzņēmuma mērķis ir risināt sabiedrībai nozīmīgu sociālo problēmu, radot novērtējamu un derīgu sabiedrisko labumu;
◆ tas organizē darbību atbilstoši komercdarbības praksei, radot preces un sniedzot pakalpojumus tirgum;
◆ peļņa tiek novirzīta sociālo mērķu sasniegšanai, uzņēmuma darbības attīstībai vai rezerves fonda veidošanai;
◆ darbiniekiem tiek maksāta samērīga un tirgum atbilstoša atlīdzība par darbu;
◆ uzņēmuma pārvaldes metodes un īpašumtiesību īstenošana balstās uz demokrātiskiem un līdzdalības principiem, uzņēmuma pārvaldē iesaistot darbiniekus vai ieinteresētās puses.
Avots: LR Labklājības ministrija
