Jelgavā ir deviņas kapsētas, un jācer, ka novembrī tajās visās degs piemiņas uguntiņas aizgājējiem.
Jelgavā ir deviņas kapsētas, un jācer, ka novembrī tajās visās degs piemiņas uguntiņas aizgājējiem.
Kad cilvēks aiziet mūžībā, par viņa apbedīšanu rūpes jāuzņemas tuviniekiem, un pirmā vieta, uz kurieni cilvēki dodas, ir apbedīšanas birojs. Jelgavā oficiāli tādi ir trīs: divi privātuzņēmumi un viens pašvaldības uzņēmums.
Nepiemērota vieta apbedījumiem
1993. gadā uz Jelgavas KULK apbedīšanas biroja bāzes tika izveidots pašvaldības uzņēmums «Kapu saimniecība». To pārvalda pašvaldības apstiprināts direktors Andrejs Zalcmanis. Kapu saimniecībai ir uzticēta kapu apsaimniekošana. Kapsētu kopējā platība ir 51 hektārs. Vecākie ir Zanderu kapi, kas ierīkoti 1783. gadā.
A.Zalcmanis stāsta, ka Latvijā visnepiemērotākā vieta apbedījumiem ir tieši Jelgava, jo pilsētā tikpat kā nav smilšu kalniņu. Visapkārt ir līdzenums ar augstu gruntsūdens līmeni un zemu ūdens filtrācijas spēju. Tādēļ jaunu kapsētu ierīkošanai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Lai jaunai kapsētai aprīkotu tikai vienu hektāru, vajag ap 30 tūkstoši latu.
Bērzu kapsēta ir vienīgā atvērtā tipa kapsēta Jelgavā, kurā mirušie tiek apbedīti bez ierobežojumiem. Tajā arī var rezervēt ģimenes kapa vietas. Aprēķināts, ka apbedījumu teritorija būs pietiekama aptuveni līdz 2010. gadam. Brīvas kapa vietas vēl ir Baložu, Zanderu un Staļplaču kapsētā, bet pārējās jau ir daļēji slēgtas, un apbedījumi notiek tikai brīvajās ģimeņu kapu vietās. Apbedīšanas pakalpojumu izmaksas kapsētās ir atšķirīgas.
A.Zalcmanis stāsta, ka pēdējos gados mirušo skaits palielinās. Pēc viņa domām, vairāk kapsētu pilsētā nevajadzētu ierīkot, jo ik gadu, paplašinot pašreizējās apbedījumu vietas, no pilsētas teritorijas tas paņem ap pushektāru. Ne tikai jelgavnieki vēlas atdusēties kādā no pilsētas kapsētām, bet diemžēl šādu iespēju var piedāvāt tikai viņiem. Ja kapu kopiņa vismaz trīs gadus netiek kopta, tad tā tiek uzskatīta par bezsaimnieka un to var ierādīt citiem apbedījumiem.
Cilvēka apglabāšana maksā ap 100 latu
Kapu saimniecība veic pilnībā visus apbedīšanas pakalpojumus, izņemot kremēšanu. Pakalpojumi sākas ar dokumentu noformēšanu un beidzas ar nelaiķa apglabāšanu kapsētā. Klients var izvēlēties visus vajadzīgos apbedīšanas atribūtus: sēru lentes, sveces, pārklājus, zārkus u.c., kā arī izvadītāju un mūzikas pavadījumu.
Profesionāļi zina teikt, ka Jelgavā ir visaugstākā izvadīšanas un kapu kultūra, līdzīga vēl esot vien Valmierā. Pie izvadītāja Ivara Stankēviča savulaik mācīties braukuši kolēģi no visas Latvijas, un labas atsauksmes par viņiem bijušas Kultūras ministrijā.
Mūžu nodzīvojis, cilvēks ir pelnījis, lai viņu pēdējā gaitā izvada ar godu un cieņu. A.Zalcmanis rēķina, ka vidēji bēres, neskaitot mielastu, izmaksā ap 100 latu: kapa vieta maksā aptuveni 10 latu, kapa izrakšana – 16 latu, kapliča – 10 latu, autotransports – 6 lati stundā, ceremonijas vadītājs – 10 latu, mūzika – 10 latu, zārks – ap 35 latu, zvans kapsētā – 0,90 latu.
Parasti visvairāk cilvēku mirst rudenī: krīt lapas, un krīt arī cilvēki.
Apmēram 90 procentos gadījumu mirušā tuvinieki vēlas uzreiz vairākas kapa vietas, tā teikt, rezervēt un veidot ģimenes kapus. Pirmais apbedījums ģimenes kapsētā maksā ap desmit latu, bet katra nākamā vieta jau ir dārgāka.
Ja pensionārs iepriekš noslēdzis līgumu ar Kapu saimniecību, tad cilvēks godam tiks apglabāts par summu, kas nepārsniedz divas pensijas Ja mirušajam noteiktā laikā neuzrodas tuvinieki un viņš paliek nezināms, tad apbedījuma izdevumus – 50 latu – sedz pilsētas Dome un mirušo apglabā Staļplaču kapsētā.
Katru gadu novembrī tiek rīkoti svecīšu svētki. Šogad pirmo reizi to norisē piedalīsies Sv.Annas baznīcas mācītājs Tālis Rēdmanis.
Svētvietu apgānīšana
Tā kā pilsētas kapsētas nav speciāli apsargātas, atdusas vietu apgānīšana un puķu zagšana ir diezgan bieža parādība. Par katru gadījumu tiek ziņots policijai. Dažkārt laupītājus un vandaļus izdodas arī notvert. Vieni no lielākajiem kapu postījumiem bija pagājušajā ziemā, kad Bērzu kapsētā tika nolauzti vairāki krusti. Pavasarī Zanderu kapsētā tika noķerts kāds pusaudzis, kurš zaga narcises un pārdeva par pieciem santīmiem tantiņai, kas tālāk tās tirgojusi par 15 santīmiem. Nepatīkams gadījums pirms kāda laika bija Meža kapos, kur no pieminekļa angļu kritušajiem karavīriem tika nolauzts šķēps. tika aizturēti un notiesāti zagļi, kas Baložu kapos zaga košumkrūmus.
Lapas grābsim paši
Kokiem jau gandrīz visas lapas ir nobirušas, tādēļ tuvinieki tiek aicināti apkopt savu mīļo kapu kopiņas, sagrābt nokritušās lapas. Iepriekšējos rudeņos kapu sakārtošanā strādāja Domes sūtīti bezdarbnieki un parādnieki, bet šogad līdzekļu trūkuma dēļ šādu strādnieku nav. Katram pašam jārūpējas par tīrību un sakoptību ap tuvinieku kapu kopiņām. Sagrābtās lapas un citus atkritumus drīkst izbērt tikai speciāli tam ierīkotās vietās.Cienīsim sevi un savus mīļos aizgājējus!
